Kāpēc skaņas izolācija mājoklī ir svarīga un kā to uzlabot

Mājoklis ir mūsu drošības saliņa – vieta, kurā meklējam mieru, atpūtu un atjaunošanos. Taču 2024. gadā veiktais pētījums* rāda, ka 75% cilvēku Latvijā saskaras ar miega problēmām, un viens no kritērijiem, kas ietekmē miega kvalitāti, ir trokšņu līmenis. Neiroloģe un miega speciāliste Madara Mičule un “Bonava Latvija” galvenais inženieris Krišs Maļinovskis skaidro, kā trokšņi iedarbojas uz organismu un kādi mūsdienu būvniecības risinājumi palīdz mazināt šo ietekmi.

Kā trokšņi ietekmē mūsu organismu?

Ne vienmēr ausis kā dzirdes orgāns ir tās, kurām visvairāk traucē trokšņi. Neiroloģe Madara Mičule uzsver, ka pat neliels troksnis vispirms ietekmē nervu sistēmu. Troksni no skaņas atšķir tas, ka tas ir nevēlams, un šī nevēlamība automātiski aktivizē cilvēka nervu sistēmu. Ja trokšņi ir ilgstoši, simpātiskā nervu sistēma, kas atbildīga par organisma reakcijām uz stresu, darbojas paaugstinātā režīmā, kas ilgtermiņā var radīt ne tikai stresu, bet arī paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirds un asinsvadu slimības.

Neiroloģe stāsta, ka ne vienmēr skaļums ir noteicošais faktors – kaitīgi ir arī monotoni trokšņi, kas skan visu diennakti, piemēram, ventilācijas sistēmu vai sadzīves tehnikas radītā dūkoņa. To pastāvīgā klātbūtne uztur ķermenī spriedzi, pat ja šķiet, ka šie trokšņi nav skaļi.

Troksnis kā viens no miega traucējumu iemesliem

Miegs ir ļoti jutīgs pret ārējiem kairinātājiem, tostarp trokšņiem. “Pastāvīgi trokšņi izraisa biežas mikrouzmošanās, kuras mēs nepamanām, bet miegs kļūst saskaldīts un seklāks,” skaidro neiroloģe. Tas traucē sasniegt dziļā miega fāzi, kas nepieciešama atjaunošanās procesiem. Rezultāts ir nogurums, grūtības koncentrēties un lielāka emocionālā jūtība.

Miega speciāliste norāda, ka pagājušajā gadā veiktais “Kantar” pētījums* izgaismo satraucošu situāciju: 75% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā pieredzējuši miega traucējumus, bet 49 % tos izjutuši vienu vai vairākas reizes nedēļā. Neiroloģe uzsver, ka pat tad, ja skaņa nešķiet ļoti skaļa vai traucējoša, tā joprojām var ietekmēt miegu, jo iemigšanas brīdī smadzenes joprojām uztver apkārt notiekošo, tādēļ reaģē pat uz nenozīmīgiem trokšņiem. Tāpēc viņa aicina izvērtēt arī ikdienišķus, monotoni skanošus trokšņus, jo tie var būt viens no miega problēmu iemesliem.

Jaunie standarti mājokļu būvniecībā

Trokšņi pilsētā ir neizbēgami, taču mūsdienu būvniecībā tiem tiek pievērsta liela uzmanība. Jaunās ēkas pirms nodošanas ekspluatācijā vienmēr pārbauda akustiķis, lai pārliecinātos, ka skaņas izolācija atbilst noteiktiem standartiem. “Bonava Latvija” galvenais inženieris Krišs Maļinovskis skaidro, ka padomju laika mājokļos akustika nebija prioritāte un daudzi iedzīvotāji trokšņu mazināšanai izmantoja sienu paklājus – tie bija ne tikai dekoratīvi elementi, bet arī pildīja skaņas slāpēšanas funkciju. “Mūsdienu jaunbūvēs tiek izmantoti augstas kvalitātes materiāli un konstrukcijas, kas efektīvi samazina trokšņus. Biezākas sienas vairs nav vienīgais risinājums – nozīmīga loma ir arī starpslāņiem,” uzsver inženieris.

Remonti un pareizā formula

Trokšņu problēmas mājokļos bieži rodas nevis konstrukcijas dēļ, bet pēc nepareizi veiktas renovācijas. Viens no biežākajiem piemēriem ir grīdas seguma maiņa bez akustiskas pamatnes – lamināts vai cita cieta grīda šādā gadījumā pastiprina trieciena troksni, kas izplatās pa visu ēku. Tāpat trokšņus var pastiprināt nekvalitatīvi uzstādīti logi un durvis. Eksperts norāda, ka remontdarbi, kas skar konstrukcijas vai grīdas, jāveic uzmanīgi un profesionāli, lai nesabojātu sākotnējo skaņas izolāciju. Dažkārt iedzīvotāji, nezinot konstrukciju uzbūvi, noņem skaņu slāpējošus slāņus, domājot, ka tie ir lieki.

Speciālists atgādina, ka skaņas izolācijas risinājums ir atkarīgs no trokšņa veida. No spalgām un augstām frekvencēm vislabāk pasargā mīksti, skaņu absorbējoši materiāli, kas samazina skaņas atbalsi un rezonansi. Savukārt zemas frekvences un dobji trokšņi – piemēram, lifta vibrācijas vai vilciena radīts troksnis, – prasa smagākas konstrukcijas un elastīgus starpslāņus, kas neļauj vibrācijām pārvietoties pa ēkas konstrukcijām. “Visefektīvākā ir cietu un mīkstu slāņu kombinācija jeb cietais–mīkstais–cietais formula, kas vienlaikus absorbē skaņu un kavē tās izplatīšanos,” skaidro inženieris.

“Bonava Latvija” eksperts uzsver divus vienlīdz svarīgus aspektus: “Attīstītājiem jānodrošina, ka jaunās ēkas atbilst akustikas normatīviem un PVO ieteikumiem, lai nakts trokšņu līmenis nepārsniegtu robežas, kas var ietekmēt veselību, savukārt iedzīvotājiem jāapzinās arī sava loma – pareizi veikt remontus, nepazeminot skaņas izolāciju, respektēt kaimiņus un ievērot klusuma stundas. Skaņas komfortu mājoklī veido ne vien moderni tehniskie risinājumi, bet arī savstarpējā cieņa un izpratne par to, ka klusums ir būtisks veselības priekšnoteikums.”

* “Kantar” pētījums 2024. gadā par miega traucējumiem Latvijas iedzīvotāju vidū: https://www.kantar.lv/latvijas-iedzivotaju-skaits-kuri-ir-izjutusi-miega-traucejumus-ir-butiski-palielinajies/