Kāpēc vajadzētu siltināt gaisa spraugas un kādus materiālus izvēlēties?

Gaisa spraugas ir diezgan bieži sastopama problēma, ar ko parasti saskaras vecāku mūra māju īpašnieki. Spraugas tika veidotas, piemēram, starp koka māju un ķieģeļiem, jo kādreiz vecās koka mājas apmūrēja ar ķieģeļiem, lai veidotu pievilcīgāku ārējo izskatu, vai arī starp iekšējo un ārējo mūri.

Tika uzskatīts, ka gaisa spraugu atstāšana var novērst mitruma iekļūšanu caur sienām, izolēt un aizturēt siltumu un nepieļaut koksnes bojāšanos. Tieši tāpēc lielākā daļa māju Latvijā ir būvētas ar gaisa spraugām sienās, un bieži vien tās ieskauj visu ēku.

Kādas problēmas var radīt gaisa spraugas?

Autors: gaisa_spraugas

Ar laiku noskaidrojās, ka gaisa spraugu veidošanās rada tieši pretēju efektu – gaisa cirkulācija, kas notiek māju spraugās, ir galvenais iemesls, kāpēc zūd siltums. Spraugas "izvelk" ārā lielāko daļu no siltuma, kas uzkrājas mājā, jo no iekšējās sienas daļas sasilušais gaiss ceļas uz augšu un izplūst, piemēram, bēniņos caur nepietiekami noblīvētām vietām, iznesot no telpām siltumu. Tādā veidā tiek atstāta vieta aukstajam gaisam, kas iekļūst no ārpuses caur dažādām spraugām no apakšas. Vienkāršiem vārdiem sakot – ja mājā ir spraugas, tad siltums ceļas uz augšu un izplūst, bet no apakšas ienāk vēss gaiss. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mājas sienas nekad nebūs siltas, ja tajās būs atstātas spraugas, ko ļoti bieži salīdzina ar skursteni, kas izvelk un paņem sev līdzi siltumu. Šis skursteņa efekts ir iemesls tam, ka ļoti maza daļa siltuma nonāk mājas pretējā sienā. Bieži vien, atstājot gaisa spraugas, māju īpašniekiem rodas lielākas izmaksas par apkuri. Lai no tā izvairītos, nepieciešams veikt gaisa spraugu siltināšanu.

Kāpēc vajadzētu siltināt gaisa spraugas?

Tā kā gaisa spraugas lielā mērā ietekmē apkures rēķinus, ir ieteicams aizpildīt tās ar kādu no šim darbam paredzētiem materiāliem. Piemēram, spraugu aizpildīšana ar termoputām vai kādu birstošu izolācijas materiālu var izmaksāt daudz lētāk, nekā ārsienas vai iekšsienas siltināšana, turklāt tā uzlabos arī siltumizolāciju. Tāpat ir jāņem vērā, ka bez gaisa spraugas aizpildīšanas nav vērts siltināt mājas ārsienu. Visbiežāk gaisa spraugas siltina, lai samazinātu apkures (gāze, ogles, elektrība, šķidrais kurināmais) patēriņu izmaksas.

Kādus materiālus izvēlēties gaisa spraugu siltināšanai?

Autors: gaisa_spraugu_siltinasana

Šobrīd tirgū ir pieejami visdažādākie materiāli gaisa spraugu siltināšanai – ekovate, termoputas, polistirola granulas, poliuretāna putas, tradicionāli birstošie siltumizolācijas materiāli (piemēram, graudaini, pulverveidīgi, šķiedraini materiāli kā fibrolīts) un citi materiāli. Taču jāatceras, ka, piemēram, izmantojot birstošos izolācijas materiālus, siltināšanas process būs ļoti darbietilpīgs, jo būs diezgan grūti to paveikt tā, lai materiālu izvietotu visās vietās, neveidojot aukstuma tiltiņus. Turklāt šāda veida materiāli var arī "nosēsties", tāpēc visbiežāk speciālisti iesaka izmantot modernākus materiālus spraugu siltināšanai.

Termoputas

Termoputas ir ļoti populārs gaisa spraugu siltināšanas veids. Tas ir šķidrs, porains materiāls, kas tiek iepūsts gaisa spraugā ar spiediena palīdzību, tādā veidā aizpildot tukšumus sienā un mikroplaisas. Termoputas sastingstot, kļūst par mitruma necaurlaidīgu materiālu, kas palielina ēkas kopējo hermētiskumu. Tās var ievērojami samazināt siltuma zudumu, jo sienās tiek veidots nepārtraukts izolācijas slānis. Pastāv uzskats, ka termoputas var padarīt māju par "neelpojošu" hermētiskā efekta dēļ, taču kvalitatīvas termoputas no pazīstamiem ražotājiem laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Pateicoties šīm "elpošanas" īpašībām, ar termoputām var siltināt apmūrētas koka mājas. Tās blīvi aizpilda spraugas un samazina siltā gaisa cirkulāciju, vienlaikus pasargājot koksni pret pūšanu, bet metālu pret koroziju, kā arī bremzējot uguns izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā.

Darbi, kas saistīti ar termoputu iepūšanu, paredz nelielu atveru izveidošanu sienā ik pa vienam metram, piemēram, šuvēs starp ķieģeļiem, tādā veidā nebojājot pašus ķieģeļus. Pēc tam speciālais šķīdums tiek sagatavots aparātā, kam pievienota šļūtene ar uzgali, ko izvieto sienas atverē, no kuras nāk termoputas, kas aizpilda tukšumus sienās.

Ekovate

Viens no lētākajiem spraugu aizpildīšanas materiāliem ir ekovate, kas ir ekoloģisks siltumizolācijas materiāls. Ekovate tiek izgatavota no celulozes šķiedras un dabīgo sāļu piedevām. Tai ir labas siltumvadības, gaisa caurlaidības un skaņas izolācijas īpašības. Ja sienā ir tukšumi, tad ekovati tajos ievada sausā veidā. Tas notiek, izurbjot sienā nelielus caurumus un ar speciālas iekārtas palīdzību ievadot to sienā. Spēcīga gaisa strūkla ekovati sablīvē tā, lai tiktu aizpildītas visas spraugas. Ekovates mīnuss – pēc tās ievadīšanas būs nepieciešams aiztaisīt šos caurumus un atjaunot apdari. Vēl viens ekovates trūkums tiek saistīts ar putekļiem, ko var radīt ekovate, ja siltināšana notiek ēkās ar apdari, kurā ir šķirbas. Protams, risinājums ir veikt kvalitatīvu sienas apdari pēc siltināšanas darbiem. Tāpat jāatceras, ka nepieciešams izmantot kvalitatīvu ekovati, pretējā gadījumā ir iespēja radīt siltuma zudumu vai pelējuma rašanos.

Kopumā ekovate var aizpildīt dažādas spraugas (attiecas arī uz bēniņu un citu pārsegumu siltināšanu), nepieļaujot kondensāta veidošanos sienā, kas savukārt samazina pelējuma veidošanās risku. Turklāt tā ir diezgan elpojoša un tai ir spēja viegli uzņemt un ātri atbrīvoties no mitruma.

Polistirola granulas

Viena no šobrīd modernākajām gaisa spraugu siltināšanas metodēm ir polistirola granulu izmantošana. Polistirola granulām ir labas siltumizolācijas īpašības, tās neabsorbē mitrumu un ir izturīgas pret pelējumu, sēnītēm, pūšanu. Tās izmanto gan apmūrētu ēku gaisa spraugu, gan arī dažādu dobumu aizpildīšanai. Šis materiāls praktiski nenosēžas, ir drošs pret koroziju, piemērots grūti aizsniedzamu vietu siltināšanai. Polistirola granulas ir grūti iestrādāt pašu spēkiem, jo tām ir vajadzīga mehāniska iestrāde, kā arī tās tiek uzskatītas par diezgan dārgu siltināšanas metodi.

Gaisa spraugu siltināšana ar polistirola granulām notiek ar speciālu tehniku, kas iesmidzina tās gaisa spraugā starp ārējo un iekšējo mājas sienu. Granulas tiek iesmidzinātas caurumos, kas tiek izurbti, piemēram, šuvēs starp ķieģeļiem. Tās aizpilda plaisas sienā, pa kurām iekļūst aukstums.