Kas jāņem vērā par nekustamā īpašuma iegādi laukos? Skaidro eksperts

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji izrāda vēlmi iegādāties īpašumu laukos, liecina Luminor bankas apkopotie dati. Turklāt nereti cilvēki izvēlas pirkt mājas, piemēram, vasarnīcas, kas jāremontē vai pat jārestaurē. Kā finansēt savu ieceri par īpašumu laukos, skaidro Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts.

"Pēdējo gadu, un īpaši laikapstākļiem paliekot siltākiem, vērojama pastiprināta interese par nekustamo īpašumu iegādi ārpus pilsētām, taču nereti šķērslis tā iegādei ir noskatītā īpašuma tehniskais stāvoklis vai atrašanās vieta, kas mēdz ietekmēt arī pieejamā finansējuma apjomu. Gadījumos, ja hipotekārais kredīts nav piemērots risinājums mājokļa iegādei, klienti mēdz izmantot citas bankas sniegtās iespējas, piemēram, īpašumu līdz 20 000 eiro vērtībai iegādājoties ar patēriņa kredītu mājokļa iegādei. Visbiežāk tādējādi tiek iegādāti nelieli vasaras namiņi vai dārza mājas. Savukārt iedzīvotāji, kuriem jau ir īpašumā kāds mājoklis, piemēram, dzīvoklis Rīgā, izmanto finansējumu, kas ļauj esošo īpašumu ieķīlāt kā nodrošinājumu," stāsta eksperts.

Kā liecina bankas veiktā iedzīvotāju aptauja, 24% ģimeņu ar bērniem Latvijā vēlētos dzīvot privātmājā laukos, bet vēl 27% īpašumā ārpus Rīgas, taču tuvu tai. [1] Interesanti, ka arī jauniešu līdz 30 gadu vecumam vidū teju trešdaļa (28%) izvēlētos dzīvot privātmājā laukos, nevis, piemēram, dzīvoklī Rīgā. [2] 

Ieteikumi, kas jāņem vērā, iegādājoties īpašumu laukos

Pirms visu faktoru izvērtēšanas svarīgi ir skaidri nodefinēt, kādam mērķim paredzēts šis īpašums: vēlēšos šeit atbraukt tikai vasaras mēnešos, vai tā būs mana dzīvesvieta visu gadu.

#1 Izvērtē apkārt esošo infrastruktūru un vidi

Autors: lauku_maja

Ne tikai īpašuma atrašanās vieta vai cena, bet arī infrastruktūra un apkārtējā vide ir būtiski faktori, kas jāizsver pirms lauku mājas iegādes. Ne mazāk svarīgs aspekts ir sabiedriskā transporta iespējas, attālums līdz skolām, bērnudārziem, veikaliem, pastam un citām svarīgām iestādēm. Cik tālu atrodas tuvākie kaimiņi un kādam mērķim tiek lietotas īpašumam piegulošās teritorijas. Būtiski ir iepazīties ar ceļu stāvokli un statusu nokļūšanai līdz īpašumam. Nereti gadās, ka atsevišķi lauku teritoriju ceļi pie lielāka mitruma daudzuma ziemās un rudeņos kļūst neizbraucami.

#2 Pārliecinies par īpašuma tehnisko stāvokli

Autors: tehniska_noverteshana

Lai paredzētu potenciālās izmaksas mājokļa iegādei un remontam laukos, pirms tā iegādes rūpīgi jānovērtē tā tehniskais stāvoklis: sienas, griesti, grīdas, skurstenis. Tāpat jāpārbauda jumta un pamatu tehniskais stāvoklis, ūdensnoteku un apkures sistēmas. Svarīgi pārliecināties par visu elementu esamību mājoklī, piemēram, elektrības, kanalizācijas, ūdens un tamlīdzīgi. Ūdens jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo visbiežāk šādos īpašumos ir aka, ar kuru var būt dažādi sarežģījumi, sākot ar ūdens kvalitāti un beidzot ar tā trūkumu sausākajos gada mēnešos.

#3 Salīdzini piedāvājumu dažādos sludinājumu portālos

Autors: ipashumu_salidzinashana_online

Piemērota nekustamā īpašuma atrašana laukos var būt sarežģītāka nekā pilsētā, tāpēc, lai procesu padarītu mazāk laikietilpīgu, ieteicams vispirms izvēlēties reģionu, kurā vēlētos iegādāties mājokli. Salīdzināt piedāvājumus var dažādos nekustamo īpašumu un sludinājumu portālos. Noderīgas var izrādīties arī domubiedru grupas sociālajos tīklos un pašvaldību mājaslapas.

#4  Pārdomā, vai esi gatavs arī lauku darbiem

Autors: lauku_darbi

Dzīve laukos, neatkarīgi no tā, vai tas ir tikai brīvdienās vai pavisam, nebūt nav tikai dabas tuvums, miers un klusums. Tas nereti nozīmē arī papildu darbu ikdienā, jo kādam ir jāuzkopj mauriņš, dārzs un jāpieskata māja, kā arī jārūpējas par siltumu, kas nenozīmē veikt regulāru rēķinu apmaksu apsaimniekotājam, kā tas ir lielākoties dzīvokļu gadījumā. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, jāizsver dažādi argumenti, piemēram, vai māja laukos ietilpst ilgtermiņa plānos vai ir tikai īstermiņa vēlme, kā arī tas, vai būs pietiekami daudz laika un finanšu resursu, ko veltīt tās uzturēšanai.

[1] Aptauja 2021. gada martā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot vairāk nekā 700 respondentu Baltijas valstīs – ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam.