Kas jāņem vērā, uzsākot remontdarbus vai būvniecību?

Pandēmija ir motivējusi daudzus Latvijas iedzīvotājus risināt mājokļu renovēšanas un remontēšanas darbus, kā arī pievērsties jaunu īpašumu izbūvei. Taču bez laicīgas un pārdomātas plānošanas, šie procesi var nest ne tikai prieku, bet arī lielus un neplānotus tēriņus. "Gjensidige Latvija" apkopojusi galvenos padomus, lai izmaiņas īpašumā nesagādātu galvassāpes.

Apdrošināšanas kompānija aptaujājusi gandrīz 2000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem trešdaļa pērn veikuši remontdarbus mājās vai uzsākuši jauna mitekļa izbūvi. Nereti šo procesu vidū nākas saskarties ar nepatīkamām situācijām vai “zemūdens akmeņiem”. Biežākie no tiem – nepārdomāts pārbūves vai būvniecības process, kā arī ķibeles ar speciālistiem.

No A līdz Z

Lai arī kādi darbi nebūtu iecerēti – minimāls kosmētiskais remonts, pilnīga dzīvokļa pārbūve vai jauna īpašuma uzbūve – pats galvenais ir laicīgi saplānot darbus un savas finansiālās iespējas. Veicot dzīvokļa remontu, svarīgi aizdomāties – vai būs jāmaina logi, durvis, jādemontē sienas un grīdas, jāmaina komunikācijas? Liela daļa cilvēku neaizdomājas, ka vairākiem renovācijas darbiem iepriekš nepieciešams saņemt būvatļauju. Būvatļauja jeb tās “mazā māsa” – apliecinājuma karte, būs nepieciešama, ja ir vēlme apvienot telpas vai tieši otrādi – lielāku telpu sadalīt mazākās. Tāpat būvatļauja nepieciešama, ja plānojas mainīt durvju vai logu aiļu izmērus, iestiklot lodžiju vai veikt citus darbus, kas ietekmē ēkas ārējo izskatu, kopējo konstrukciju vai koplietošanas telpas. Attiecīgi remonta izmaksās jāieplāno ne tikai izdevumi, kas saistīti ar projekta saskaņošanu, bet potenciāli arī arhitekta pakalpojumi. Dokumentu jautājums būs īpaši aktuāls, ja īpašumu pēcāk iecerēts pārdot, jo īpašuma plānam zemesgrāmatā jāsaskan ar aktuālo izbūvējumu. Savukārt, ja ir iecerēts būvēt māju, nepieciešams izveidots un akceptēts būvprojekts, zemesgabala īpašuma vai lietošanas tiesību un apbūves tiesību apliecinoši dokumenti, būvdarbu žurnāls un citi nozīmīgi dokumenti, ar kuru sarakstu pilnībā var iepazīties attiecīgās pilsētas Būvvaldē.

Renovācijas procesā ne mazāk svarīgi aizdomāties par papildus izmaksām, kuras saistītas ar būvmateriālu piegādi vai būvgružu izvešanu. Pirms remontdarbiem tāpat jāpadomā arī par sadzīviskām lietām – kā plānot ģimenes ikdienu remonta laikā, kurš varētu pieskatīt mājdzīvnieku vai kā uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, kurus varētu neiepriecināt pastiprinātais troksnis.

Izvēlies uzticamus speciālistus

Liela daļa cilvēku mazāku remontdarbu jautājumus izvēlas risināt paši, tādējādi taupot finanšu līdzekļus. Tomēr lielāku renovāciju vai mājas būvniecības posmā, noteikti ir vērts padomāt par profesionāļu piesaisti. Tas saīsinās izpildījuma laiku un samazinās kļūdu risku. Remonta laikā tas īpaši aktuāli posmos, kas skar mājas un kaimiņu drošību – elektrības padeve, kanalizācija u. c. Ja tomēr remontdarbus veic pats, ir vērts konsultēties ar speciālistiem par piemērotākajiem materiāliem un darba tehnikām. Tādējādi ir iespējams izvairīties no atkārtotām remontdarbu izmaksām, ja informācijas trūkuma dēļ kas noies greizi. Ja ir izvēlēts piesaistīt profesionāļus, lai pārliecinātos par darbu kvalitāti, tiem jālūdz uzrādīt savu portfolio, nepaļaujoties tikai uz atsauksmēm, kuras var izlasīt uzņēmumu mājaslapā, jo tās var būt maldīgas. Lai darbi tiktu izpildīti laicīgi un atbilstoši iecerēm, tāpat ir ieteicams sastādīt līgumu. Daudzi uzskata, ka darbs, kas balstīts uz līgumattiecībām, ir dārgāks, tomēr tas pasargās no negaidītiem pārsteigumiem un papildu izmaksām būvniecības procesā, kā arī sniegs lielāku garantiju darba izpildei noteiktajos termiņos.

Pasargā savu mājokli laikus

Daudzi mājokļu īpašnieki neaizdomājas, ka neparedzēti misēkļi remontdarbu laikā var radīt papildu izdevumus un ietekmēt viņu materiālo stāvokli. Tādēļ, pirms sākt šūpot āmuru un gāzt sienas, ir jāatceras, ka aizsardzība pret zaudējumiem un bojājumiem ir nepieciešama visos būvniecības un remontdarbu posmos. Neparedzēti izdevumi var saistīties ar būvmateriālu defektiem vai kļūdām uzstādīšanas un projektēšanas darbos, kas nereti rezultējas ar atkārtotiem remontdarbiem, lai aizstātu brāķēto materiālu vai izlabotu nekvalitatīvu būvdarbu. Lieli riski saistīti arī ar civiltiesiskās apdrošināšanas jautājumiem jeb kaitējumu nodarīšanu kaimiņiem. Bieži vien tas saistīts ar elektroinstalāciju vai kanalizāciju cauruļu nomaiņu, kas mēdz novest pie ugunsnelaimes vai kaimiņu appludināšanas. Ja laicīgi nav padomāts par apdrošināšanas jautājumiem, šie izdevumi būs jāsedz no savas kabatas. Savukārt, būvējot jaunu mitekli, lielākie riski ir dabas stihijas, piemēram, vētra, plūdi, kā arī ugunsgrēki. Komercproduktu galvenais risku parakstītājs Kārlis Uzuliņš stāsta, ka “būvprojektus apdrošina būvuzņēmēji, projektu attīstītāji vai investori, retāk, taču arī privātpersonas, kas ceļ dzīvojamās mājas. Taču joprojām liela daļa cilvēku iztiek bez apdrošinās, kad tiek veikti mazāki būvniecības, rekonstrukcijas vai remonta darbi, lai gan negadījuma risks no tā nemazinās. Pēdējo trīs gadu laikā ugunsgrēki skāruši 59 jaunceltnes – lai arī tas ir šķietami neliels skaits, tomēr īpašnieku zaudējumi ir ārkārtīgi lieli.”

Ja būvdarbus veic nolīgts būvspeciālists, ir jāpārliecinās, ka viņam ir ne tikai atbilstošas būvdarbu veikšanas licences, bet arī aktīva apdrošināšanas polise. Būvniecības process vienmēr ir saistīts ar paaugstinātu negadījumu iespējamību, un nereti var ciest arī trešās personas manta, piemēram, kaimiņu žogs, kas nejauši ticis iedragāts. Tādēļ būvniekiem Latvijas Republikā ir noteikta obligāta vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (VCTA), kas apdrošina pret atbildību segt izdevumus cietušai personai. Ja būvniekam šāda apdrošināšana nav, kaimiņa zaudējumus nāksies sniegt būvobjekta īpašniekam. VCTA segums darbojas arī gadījumā, ja būvspeciālists netīšā kārtā ir sabojājis mantu, ar ko pats strādā būvprojekta ietvaros – īpašumu, materiālus, kas rezultātā nerada zaudējumus ne pašam būvspeciālistam, nedz arī būvobjekta pasūtītājam un vienkāršo konflikta izšķiršanu, ja negadījums tomēr radies.

Apdrošināšanas kompānija aicina pirms jebkādu būvdarbu vai remontdarbu uzsākšanas iepazīties ar Latvijas Republikā aktīvo Būvniecības likumu vai konsultēties ar speciālistiem, lai organizētu drošu un kvalitatīvu darbu veikšanu.