Kas jāzina pirms remonta uzsākšanas dzīvoklī?

Laiku pa laikam daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos to īpašnieki veic remontus, lai atjaunotu dzīvokļa izskatu, piemēram, nomainītu grīdas segumu, tapetes, veiktu dažādus interjera papildināšanas, uzlabošanas vai pat dzīvokļa pārbūves darbus. Taču, ja ir plānoti nopietnāki remontdarbi, kas maina telpu plānojumu, to lietošanas veidu u.tml., proti, ja plānotais remonts ir kas vairāk nekā vienkāršs kosmētiskais remonts, tad nepieciešama plānoto darbu saskaņošana ar vietējo būvvaldi un attiecīgu dokumentu iesniegšana, kā to paredz Ēku būvnoteikumi.

Kosmētisko remontu var veikt bez saskaņošanas

Ja dzīvoklī tiek plānots kosmētiskais remonts, kad nav paredzēts mainīt telpu lietošanas veidu, telpu plānojumu, neskarot gan nesošās, gan nenesošās konstrukcijas, tad speciāla remonta darbu veikšanas saskaņošana nav nepieciešama. Tas pats attiecināms uz gadījumiem, kad remonta darbu laikā nav paredzēts mainīt logu un durvju ailes, skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem.

Arī gadījumā, ja ir paredzēta logu maiņa, vairumā gadījumu nekāda saskaņošana nav nepieciešama. Tikai logu maiņas gadījumā jāņem vērā, ka tad nedrīkst veikt nekādus citus ēkas fasādes būvdarbus, kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstību ēkas fasādes kopējam tēlam – dalījumam, formām, proporcijām, materiālam, krāsai un apdarei, profilam u.c. detaļām. Šī norma jāievēro visiem, kas dzīvo sērijveida ēkās.

Šie logu maiņas noteikumi gan neattiecas uz tiem, kas dzīvo Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, kā arī tad, ja ēka ir atzīta par arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekli. Šādu ēku iemītniekiem ieteicams griezties vietējā būvvaldē pēc papildus informācijas.

Nopietnāka remonta gadījumos nepieciešams iesniegt noteiktus dokumentus

Ja plānoto remontdarbu laikā ir paredzēts veikt ko vairāk par vienkāršu kosmētisko remontu, tad gan būvvaldē būs nepieciešams iesniegt noteiktus dokumentus. Kādus – tas atkarīgs no tā, kādi darbi tiek plānoti, cik lielā mērā tie skar konkrētā dzīvokļa un visas ēkas konstrukcijas.

• Gadījumos, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana (neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas), būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte. Tā noderēs gadījumos, kad remonta gaitā ir paredzēta dzīvokļa pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, piemēram, apvienojot tualeti ar vannas istabu vai viesistabu ar virtuvi. Apliecinājuma kartei ir jāpievieno šādi dokumenti: plānotās pārbūves apraksts, rasējums, kurā ir atzīmētas paredzētās izmaiņas, saskaņojums ar ēkas vai tās daļas īpašnieku, citi dokumenti, par kuriem pateiks speciālists.
• Ja tiek mainīts dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, neveicot pārbūvi, būvvaldē jāiesniedz Paskaidrojuma raksts.
• Ja remonta laikā tiek plānota arī pārbūve (kapitālais remonts), kuras laikā paredzēts skart ēkas nesošās konstrukcijas vai elementus, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās, tad nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.

Uzskatāmībai varētu noderēt šāds piemērs: ja būvniecības laikā paredzēta durvju ailes izbūve nesošajā sienā vai koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūve, vai citi mērķtiecīgi funkcionāli un tehniski uzlabojumi (piemēram, lodžijas pievienošana dzīvoklim), tad būvvaldē jāiesniedz:

• būvprojektu minimālā sastāvā, lai saņemtu būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
• būvprojektu, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
• nepieciešamo būvatļaujā minēto dokumentāciju, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;
• pēc būvdarbu pabeigšanas nodot objektu ekspluatācijā.

Tāpat jāņem vērā, ka lielāku atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas gadījumā pirms to uzsākšanas jāsaņem arī pārējo dzīvojamās mājas iedzīvotāju piekrišana. Ja māja ir sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, pietiek ar vienkāršu dzīvokļu īpašnieku vairākuma (50 % + 1 balss) piekrišanu, kuru viņi dod kopsapulcē vai aptaujas veidā. Toties, ja māja ir kopīpašums, tad iespējami gadījumi, kad ir vajadzīga visu kopīpašuma īpašnieku piekrišana. Bez dokumenta, kurš apliecina visu nama īpašnieku piekrišanu būves atjaunošanas vai pārbūves remonta veikšanai, būvvalde šādu iesniegumu nevarēs akceptēt.

Katrs gadījums jāvērtē individuāli

Taču Rīgas būvvaldē arī paskaidroja, ka šie ir vispārēji noteikumi, un katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Piemēram, jāvērtē, kādā gadījumā virtuves un viesistabas apvienošana ir iespējama vienkāršotā kārtībā, kurā – izstrādājot būvprojektu, jo tiek skartas nesošās sienas (lai noteiktu, kuras ir nesošās sienas, nepieciešams iepazīties ar aktuālo inventarizācijas lietu vai pieaicināt sertificētu būvinženieri).

Cits piemērs – vai paredzēts pārvietot santehnikas mezglus, un, ja paredzēts, tad kurp; kurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, kādi darbi paredzēti – varbūt to veikšanu iespējams saskaņot ar vairākām vienkāršotās procedūras atļaujām un būvprojekts nav nepieciešams, kuras grupas ēka tā ir u.tml.

Bez sertificēta projektētāja pakalpojumiem un dokumentu kārtošanas neiztikt

Būvvalde arī uzsver, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums paredz, ka telpu remonta ieceres ierosinātājs (iedzīvotājs) pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt, un bez sertificēta speciālista paraksta būvvaldē iesniegt. Līdz ar to ieceres ierosinātājam vispirms ir jāvēršas pie neatkarīga sertificēta projektētāja, kurš, izvērtējot paredzētās darbības un konkrēto situāciju uz vietas, paskaidros, kāda dokumentācija ir nepieciešama, un šo dokumentāciju izstrādās. Un tikai pēc tam varēs ķerties pie dokumentu iesniegšanas būvvaldē, lai saņemtu konkrētās remonta ieceres akceptu un varētu uzsākt iecerēto remontdarbu veikšanu.

Pēc būvdarbu pabeigšanas būs jāinformē būvvaldi par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu. Būvvalde 5 darba dienu laikā veiks attiecīgo telpu apsekošanu un pārliecināsies, vai darbi veikti atbilstoši saskaņotajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izdarīs par to atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. Jāatceras, ka būvdarbi ir nodoti ekspluatācijā tikai pēc būvvaldes atzīmes saņemšanas par būvdarbu pabeigšanu paskaidrojuma raksta II daļā vai apliecinājuma kartes II daļā.

Konsultēja Edgars Butāns, Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs.