Daudzi noteikti ikdienā saskārušies ar vārdu "standarts" dažādās vietās un veidos, taču droši vien daudz būs arī tādu, kuri nemaz nezina, kas īstenībā slēpjas zem šī vārda. Būvniecības nozarē gan bez standartiem neiztikt, un to labi saprot visas iesaistītās puses – gan standartu tulkotāji un piedāvātāji (Latvijas gadījumā tā būtu no valsts puses izveidotā platforma "Latvijas standarts" jeb LVS), gan būvnieki.

Viedokļi par standartu kvalitāti, pieejamību un izmaksām mēdz būtiski atšķirties. Šoreiz mēģinājām noskaidrot, kādi ir standartizācijas uzdevumi un ieguvumi no tās, cik laba ir Latvijā pieejamo standartu kvalitāte, kādas ir tieši būvniecības speciālistu iespējas tikt pie tiem un strādāt, un kā izpaužas šī piekļuve. Tāpat daudzi alkst noskaidrot, kas īsti gaida tuvākajā nākotnē, jo jau labu laiku gaisā virmo ideja par obligātu standartu abonēšanu.

Par standartiem, to veidiem, standartizācijas uzdevumiem un daudzām citām ar standartu izmantošanu saistītām lietām mums pastāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Geitus – Eitvina.

Ir dažādi standartu veidi un arī uzdevumi

Standarts – tas ir uz konsensa pamata izstrādāts un atzītu institūciju apstiprināts dokuments, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, norādījumus vai raksturojumus dažāda veida darbībām vai to rezultātiem un ir vērsts uz optimālas sakārtotības pakāpi noteiktā jomā. Proti, standartu mērķis ir noteikt vienotas kvalitātes prasības izstrādājumiem vai procesiem, garantējot to kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.

Standarti iedalāmi šādi:
1) Eiropas savienības standarti (Eirokodi);
2) Latvijas nacionālie standarti;
3) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēti un noteiktā kārtībā reģistrēti starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standarti;
4) atsevišķu nozaru, institūciju un komersantu standarti.

Standartizācijas uzdevumi ir šādi:
1. nodrošināt cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību;
2. veicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību;
3. veicināt valstu sadarbību;
4. nodrošināt produktu un sistēmu saderību;
5. racionāli izmantot resursus;
6. nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību.

Standarts sniedz kvalitātes un drošības garantijas patērētājam

Eiropas un starptautisko standartu piemērošana ietekmē piekļuvi tirgum, konkurētspēju, kvalitātes uzlabošanu, drīzāku jaunu izstrādājumu tirgus gatavību, drošību, sakarus, informāciju. Pamatā, standarts sniedz zināmas kvalitātes un drošības garantijas. Patērētājam tas ļauj paļauties, ka gan būvniecības process, gan tā rezultātā tapusī būve ir kvalitatīvi. Savukārt uzņēmumam, kas ir būvizstrādājuma ražotājs vai būvniecības pakalpojuma sniedzējs, atbilstība attiecīgās valsts standartam ļauj apgūt jaunos tirgus, kā arī paaugstina uzņēmuma konkurētspēju.
Standartu koncepcija ir tāda, ka standartu piemērošana ir brīvprātīga. Standartu izstrādi iniciē un vada pati nozare, valsts pusē ir izveidotā platforma veiksmīgam darbam, kā arī valsts uzņemas organizatoriskus jautājumus. Standarta saturs ir pašas nozares kompetencē. Vienlaicīgi valsts ar normatīvā akta palīdzību var padarīt atsevišķus standartus par obligāti piemērojamiem. Kā piemēru varam minēt Latvijas būvnormatīvus, kad ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību standarti ir kļuvuši par vispārsaistošiem nozarē.   

Latvijā valsts platformas lomu pilda "Latvijas standarts" jeb LVS

"Latvijas standarts" ir no valsts puses izveidotā platforma standartu izstrādei. Piemēram, būvniecības nozarē darbojas vairākas standartizācijas komitejas, kuru izveidi ierosināja nozares pārstāvji, aicinot risināt konkrētas izveidojušās problēmas. Tie ir jautājumi, kur pati nozare saskata nepieciešamību izveidot vienotu regulējumu, šādi sekmējot kvalitāti. Šīs komitejas vada nozares pārstāvji, tajās darbojas augsti kvalificēti profesionāļi. Vienlaicīgi standartizācijas institūcija nodrošina standartu izstrādes un pieņemšanas procesu, kas, jāsaka, ir sarežģīts un laikietilpīgs.

LVS galvenās funkcijas ir:

• organizēt Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu standartizācijas tehniskajās komitejās;
• adaptēt visus Eiropas standartizācijas organizācijās publicētos standartus un tautsaimniecībai nepieciešamos starptautiskos standartus;
• nodrošināt standartu un citu ar tiem saistītu dokumentu fondu veidošanu, uzturēšanu, papildināšanu un informācijas izplatīšanu standartizācijas jomā.

Taču nav tā, ka visu nosaka tikai LVS. Standartizācijas process ir atklāts un pieejams visām ieinteresētajām pusēm. Par ieinteresētām pusēm uzskata produkcijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, lietotājus, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, kontroles un uzraudzības organizācijas un citas, kas saistītas ar standartu lietošanu. Latvijas standartizācijas tehnisko komiteju (STK) darbā var piedalīties pilnvaroti eksperti. Kā redzams, ieinteresēto pušu loks ir ļoti plašs. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka standarta izstrādes process ir komplicēts un laikietilpīgs, tas ietver arī tādas obligātās stadijas kā publiskā apspriešana. Standartizācijas process kopumā nodrošina pieņemto standartu atbilstību augstām kvalitātes prasībām.

Lasīt tēmas turpinājumu Standartu izstrāde prasa daudz laika un resursu – kā situāciju uzlabot?