Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs veselības pasliktināšanos saista ar remontā vai būvdarbos izmantotajiem materiāliem

20% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka izjūt galvassāpes, saskaroties ar svaiga gaisa trūkumu, 15% - vāju gaisa ventilāciju telpās, bet katrs desmitais - uzturoties telpās ar "sliktu gaisu". Savukārt katrs piektais aptaujātais apgalvo, ka ir sastapies ar veselības problēmām, kuru izraisītājs varētu būt tieši būvniecībā vai remontā izmantotie materiāli. Tas noskaidrots Latvijas Galvassāpju biedrības organizētajā aptaujā par "slimās būves sindromu".

"Pasaules veselības organizācija "slimās būves sindroma" problēmu pasaulē aktualizēja jau pagājušajā gadsimtā, taču Latvijā tā nepamatoti ir atstāta novārtā. Turklāt prakse liecina, ka nereti iekštelpu gaisa piesārņojums atstāj lielāku iespaidu uz cilvēka veselību nekā pilsētas gaisā identificējamais," stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Aija Freimane. 

"Dažkārt cilvēkam rodas neizskaidrojamas galvassāpes, vājums vai pat elpas trūkums, un nav viegli noticēt, ka tas saistīts ar atrašanos konkrētajā telpā. Koncentrēšanās traucējumus un pazeminātas darba spējas parasti noveļ uz stresu un neapmierinātību darbā vai psihosociāliem faktoriem mājās. Vienlaikus katrs trešais respondents norāda, ka galvassāpes mazinās, ja tiek nomainīta atrašanās vieta, – iziets ārā svaigā gaisā vai mainīta uzturēšanās telpa," turpina A.Freimane. Viņa piebilst, ka slikta gaisa kvalitāte telpās negatīvi ietekmē arī migrēnas slimnieku veselību - katram piektajam ar migrēnu sirgstošajam uzturēšanās šādās telpās var būt palaidējmehānisms (trigers) lēkmes attīstībai. Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, pieaug nepieciešamo atvieglojošo pretsāpju tablešu skaits, kas rada risku migrēnas hronizācijai. 

Tādus "slimās būves sindroma" izraisītājus kā pelējumu vai putekļus vizuāli var redzēt un rūpēs par savu veselību un labsajūtu likvidēt, arī sliktu ventilāciju var konstatēt un meklēt risinājumus. Taču visproblemātiskākie ir izgarojumi no tehnikas, mēbelēm un būvniecībā izmantotajiem materiāliem, piemēram, grīdas segumā un citviet, jo tos ir grūtāk konstatēt. Vienlaikus katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka ir sastapies ar veselības problēmām, kuru izraisītājs varētu būt tieši būvniecībā vai remontā izmantotie materiāli. 88% gadījumu šie simptomi izpaudušies kā apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, galvassāpes, u.c. 

Vaicājot, kas būtu faktori, kuri varētu mazināt būvmateriālu radītos riskus, teju katrs ceturtais jeb 23% respondentu atzinās nezinām atbildi uz šo jautājumu. Tikmēr vienlīdz daudz respondentu sacīja, ka riskus, ko rada būvmateriālu kvalitāte un to ekspluatācija, iespējams novērst, izvēloties pēc iespējas augstākas kvalitātes būvmateriālus, kas nedisharmonē ar citiem materiāliem un ir iespējami draudzīgi veselībai. Ievērojami mazāk (1-6% robežās) respondentu atbildēja, ka vairāk uzmanības jāpievērš būvmateriālu sastāvam, drošības standartu ievērošanai būvniecības procesā, rūpēm par pietiekamu ventilāciju, pieredzējušu meistaru piesaisti u.c. 

"Spilgts piemērs ir grīdām izmantotie materiāli – linolejs, flīzes, lamināts. Reti tiek pievērsta pietiekama uzmanība tiem materiāliem, kas atrodas zem līmes. Arī šāda veida materiāliem, īpaši, ja tie nepareizi iestrādāti vai nav paredzēti lietošanai šādās vietās, žūšanas laiks var būt pat 1 līdz 2 gadus ilgs. Tāpat bīstama ir arī neatbilstošu materiālu izmantošana apsildāmām grīdām, jo, tos sildot, ķīmisko vielu iztvaikošana turpinās ļoti ilgi. Savukārt kombinācijā ar nepietiekamu telpas ventilāciju kaitīgo vielu koncentrācija gaisā var kļūt bīstama cilvēka veselībai. Turpretī zem nekvalitatīvi ieklāta grīdas materiāla siltumā rodas mitrums, rasas siltuma punkti, kas savukārt ir labvēlīga dažādu sēņu un citu mikroorganismu attīstībai," paskaidro Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Lai izvairītos no "slimās būves sindroma" veidošanās vai attīstīšanās telpā, ieteicamas vairākas profilaktiskas darbības, kas gaisu padarīs mazāk kaitīgu cilvēkam. Vispirms jau, iekārtojot mājokli, jāizvēlas mēbeles un materiāli, kas neveicinās putekļu uzkrāšanos. 

"Ļoti būtiski rūpēties par pietiekamu gaisa cirkulāciju telpās – tām jābūt regulāri vēdinātām un ventilētām, jāsamazina gaisa mitrinātāju lietošana un jāatceras arī par gaisa kondicionēšanas sistēmas tīrīšanu. Tāpat būtiska ir telpu regulāra un rūpīga tīrīšana, turklāt, izmantojot iespējami dabīgāku sadzīves ķīmiju," stāsta būvinženieris un inženierzinātņu doktors Juris Biršs.

Kā uzsver J.Biršs, mūsdienu moderno būvmateriālu laikmetā, kad alternatīvu materiālu sortiments ir ļoti plašs un tie ir paredzēti dažādu tipu būvēm ar ļoti atšķirīgiem ekspluatācijas apstākļiem, ir pat ļoti bīstami izvēlēties būvmateriālus tikai pēc ekonomiskiem apsvērumiem. Tāpēc tiem, kas uzsāk telpu izbūvi vai remontu, jāseko līdzi arī tam, lai apdarē un būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem un to sistēmām ražotājs būtu veicis testus par to ietekmi uz gaisa kvalitāti un uzņemas par to atbildību.

Iedzīvotāju aptauja īstenota šā gada jūnijā, piedaloties 505 respondentiem no visas Latvijas.