KNAB veicis korupcijas risku analīze par būvniecības procesu uzraudzību būvatļauju izsniegšanas posmā Latvijas pašvaldībās

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā deleģētajām funkcijām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmu 2009.- 2013.gadam veicis korupcijas risku analīzi par būvniecības procesu uzraudzību būvatļauju izsniegšanas posmā izlasē iekļautās desmit Latvijas pašvaldībās.

2009.gadā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktās aptaujas "Eirobarometrs" rādītāji liecina, ka amatpersonas, kas izsniedz būvatļaujas vai nodarbojas ar publisko  iepirkumu organizēšanu, kā arī politiķi Eiropas iedzīvotāju vidū tiek uzskatīti par publiskās  pārvaldes korumpētākajiem pārstāvjiem vai arī ar lielāko risku būt korumpētiem.

"Eirobarometra" aptaujas rezultāti 2009.gadā norādīja, ka, atbildot uz jautājumu: Vai Jūs domājat, ka kukuļa došana un ņemšana, kā arī ļaunprātīga amata pilnvaru izmantošana ir izplatīta konkrētajās procedūrās, 57% gadījumu Latvijas respondentu korupciju saskatīja būvatļauju izsniegšanā un 54% gadījumu respondenti norādījuši uz korupcijas izplatību inspektoru (būvniecības, veselības, sanitārās kontroles, licencēšanas) darbā.

Igaunijā šie korupcijas uztveres rādītāji būvatļaujas izsniegšanas procedūrā ir identiski (57%), taču inspektoru darbā korupcija norādīta kā mazāk sastopama (36%).

Savukārt Lietuvā būvatļauju izsniegšanā korupcijas izplatību respondenti atzinuši 62% gadījumu, bet uz daţādu jomu inspektoru korumpētību norādījuši 53% respondentu. 2007. un 2009.gada aptaujas rezultātu salīdzinājums uzskatāmi norāda uz būtisku korupcijas līmeņa kāpumu gan būvatļauju izsniegšanā, gan inspektoru darbā.

Korupcijas izplatību būvniecībā Latvijā nosaka vairāki savstarpēji saistīti apstākļi:

Gan ievērojami apgrozāmie finanšu līdzekļi, gan būvniecības procedūras sarežģītība, gan neviennozīmīgs tiesiskais regulējums, gan vāji kontroles mehānismi pār atbildīgo amatpersonu darbu būvniecības organizēšanā.

Nepieciešamība analizēt korupcijas riskus būvatļauju izsniegšanas kārtībā pamatojama ar 2009.gada 12.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kas būtiski ietekmējuši būvniecības kontroles un uzraudzības mehānismu pašvaldībās.

Minētie grozījumi likumā mazinājuši ārējās kontroles iespējas un būvniecības uzraudzības efektivitāti īpaši gadījumos, kad pašvaldība pati ir būvniecības pasūtītājs.

Ar 2009.gada 1.jūliju darbu pārtrauca Valsts būvinspekcija, kuras pienākumi būvniecības uzraudzībā un kontrolē tika deleģēti pašvaldību būvvaldēm, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Uz korupcijas risku analīzes nepieciešamību norāda arī KNAB saņemtās Latvijas iedzīvotāju sūdzības par pašvaldību būvvalţu amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kā arī ik gadu KNAB veiktajās pārbaudēs konstatētie pašvaldību būvvalţu amatpersonu administratīvie pārkāpumi, kas galvenokārt saistīti ar lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā un izmeklētās krimināllietas.

Šī pārskata mērķis ir identificēt un analizēt pastāvošos korupcijas riskus būvatļauju izsniegšanas procedūrā Latvijas pašvaldībās (ne tikai izlasē iekļautajās pašvaldībās), saistot tos ar iepriekšminētajiem grozījumiem Būvniecības likumā un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pašvaldību būvvalžu iekšējiem personāla un procedūru ievērošanas kontroles mehānismiem. Analīzes ceļā gūtie secinājumi ļāvuši izstrādāt rekomendācijas korupcijas risku mazināšanai.

Izlases kārtībā tika analizēts 10 Latvijas būvvalžu darbs.

Pilnu analīzi lasiet šeit: http://www.knab.gov.lv/uploads/free/korupcijas_riski_buvatlauju_izsniegsana_pasvaldibas.pdf