Ko darīt ar kritušajām lapām

Rudens ir tas laiks, kad dārzi un pagalmi piepildās ar krāsainu lapu kārtu, un cilvēki steidz tās sagrābt, lai sakoptu apkārtni pirms ziemas, taču jautājums – ko ar savāktajām lapām darīt pēc tam – joprojām rada apjukumu. Dedzināt, izmest mežā, kompostēt vai izmest bio atkritumu konteinerā – ko darīt un nedarīt ar dārza atkritumu kaudzi, skaidro vides eksperti.

Lapu un citu dārza atkritumu dedzināšana un izmešana mežā var izrādīties visai dārgs prieks, jo var iedzīvoties bargā naudas sodā, kaitēt videi un cilvēkiem. Savukārt, pareizi šķirojot bio atkritumus, iespējams samazināt sadzīves atkritumu apjomu un dot dabai iespēju pašai sevi atjaunot.

Dedzināšanai – nē

“Dedzinot lapas, gaisā nonāk kvēpi, cietās daļiņas un toksiski savienojumi, kas kairina elpceļus, rada nepatīkamu dūmu smaku un pasliktina gaisa kvalitāti. Dūmi īpaši kaitīgi ir cilvēkiem ar astmu vai citām plaušu slimībām, un tie būtiski palielina kopējo gaisa piesārņojumu. Viena lapu kaudze var radīt tikpat daudz dūmu, cik izplūdes gāzes rada automašīna, nobraucot vairākus kilometrus. Turklāt sausā laikā dzirkstele no ugunskura var pāraugt nekontrolētā ugunsgrēkā. Jānorāda, ka arī daudzviet pašvaldībās lapu dedzināšana nav atļauta,” stāsta “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Lapu dedzināšana tik tiešām daudzviet Latvijā ir aizliegta. Piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Bauskā un citās pašvaldībās saistošie noteikumi paredz, ka jebkāda veida sadzīves vai dārza atkritumu dedzināšana pilsētās un ciematos nav pieļaujama. Pašvaldības par neatļautu lapu dedzināšanu vai izmešanu var piemērot sodu – līdz pat 1 000 eiro fiziskām personām un līdz 2 800 eiro juridiskām. Taču vēl svarīgāk – tas ir kaitējums dabai!

Arī mežā vai citviet nedrīkst izmest

Ne mazāk kaitīga ir prakse sagrābtās lapas vai zāli vienkārši aizvest un izbērt tuvējā mežā. Tas ir pretlikumīgi, jo šāda rīcība var ietekmēt meža ekosistēmu, kā arī ieviest tajā nevēlamus augus vai invazīvās augu un dzīvnieku sugas. Tas ir pārkāpums, par kuru var saņemt administratīvu vai naudas sodu.

Lai gan šķiet, ka “dabā viss sapūs”, tā vis nav. Šādi atkritumi bieži satur invazīvu sugu sēklas, slimības un kaitēkļus, kas, mežā nonākot, var radīt ievērojamu postu. Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa skaidro, ka šāda rīcība palīdz izplatīties, piemēram, Spānijas kailgliemezim (Arion vulgaris) – invazīvai sugai, kas izkonkurē vietējos gliemežus un dārzos rada lielus postījumus.

“Dārzos savāktie atkritumi bieži satur invazīvu sugu sēklas, kā arī slimību ierosinātājus un kaitēkļus. Izmetot šos atkritumus mežā, mēs palīdzam tiem izplatīties tur, kur tie dabiski nepastāv. Tā tiek traucēta vietējo augu un dzīvnieku līdzsvarotā ekosistēma,” uzsver biotopu eksperte.

Ne visas lapas jānovāc

Lai gan daudziem šķiet, ka perfekti sagrābts mauriņš ir rūpīga saimnieka vizītkarte, Latvijas Dabas fonds aicina vismaz daļu lapu atstāt zemē. Nokritušās lapas nav atkritumi – tās ir vērtīgs resurss dabai. Tās satur barības vielas, kas sadaloties atgriežas augsnē un palīdz augiem sagatavoties jaunajai sezonai.

Ikdienā tas ir gluži vienkārši – grābt lapas atbilstoši 50:50 principam. Proti, pusi savākt, pusi atstāt zemē. Nenogrābtās lapas sadalīsies dabiski, ja tās atstātas tik biezā kārtā, cik nokritušas. Nogrābtās var kompostēt un izmantot dobēm vai mulčai. Lapas ieteicams atstāt zem kokiem un krūmiem, kur augsne ir blīva vai redzamas saknes – tur tās vislabāk palīdz saglabāt mitrumu. Turklāt lapu sega un kaudzes kalpo kā dabīga pajumte dažādiem kukaiņiem, kāpuriem un ežiem, kuri ziemā meklē patvērumu.

“Lapu negrābšana dod daudz labuma – tā palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību un līdzsvaru mūsu dārzos. Mēs aicinām iedzīvotājus savos dārzos atstāt vismaz pusi lapu nesagrābtas, īpaši sētas malās vai pagalma stūros, kur tās netraucē, bet sniedz patvērumu dzīvniekiem,” skaidro speciāliste. Viņa piebilst, ka lapas, protams, jānovāc no ceļiem un gājēju taciņām, kur tās var ietvi padarīt slidenu un apdraudēt gājējus.

Autors: Shutterstock.com

Kā rīkoties ar savāktajām lapām

Tiem, kuri vēlas lapas un dārza atkritumus utilizēt, pieejamas vairākas videi draudzīgas un legālas iespējas. Viena no tām – brūnie jeb bio atkritumu konteineri, kuros var izmest lapas, zāli, augus, augļus un pārtikas atliekas bez iepakojuma. Bio atkritumu izvešana ir aptuveni par 40% lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana.

“Privātmāju iedzīvotājiem ieteicams veidot kompostu – tas ir vienkāršs un dabisks veids, kā pārstrādāt lapas un zāli vērtīgā mēslojumā. Komposta kaudzēs lapas aizņems mazāk vietas un ātrāk sadalīsies, it sevišķi, ja pirms kompostēšanas tās sasmalcinās ar zāles pļāvēju vai trimmeri. Ja lapu ir maz, tās var ievietot bio priekšapmaksas maisos, kur maksa par izvešanu jau iekļauta cenā,” skaidro V. Stankevičs.

Pieci veidi, kā pareizi apsaimniekot lapas un dārza atkritumus

1. Izmanto BIO konteineru.
   Brūnie konteineri paredzēti gan pārtikas, gan dārza atkritumiem. BIO atkritumu izvešana ir līdz pat 40% lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana.
2. Veido kompostu.
   Kompostē lapas, zāli un pārtikas atliekas – tas ir dabīgs mēslojums tavam dārzam.
3. Izmanto BIO priekšapmaksas maisus.
   Lapu izvešana šajos maisos ir vienkārša un ērta – tikai jāpiesaka izvešana.
4. Piesaki lapu izvešanu talkā.
   Lielāku daudzumu var pieteikt izvešanai uz kompostēšanu vai biogāzes pārstrādi.
5. Seko pašvaldību akcijām.
   Bezmaksas lapu izvešana pieejama pašvaldību organizētās akcijās noteiktā periodā.

Informāciju par šķirošanas laukumiem visā Latvijā iespējams atrast videspratiba.lv.