Ko darīt ar taru, kas nav derīga iepakojuma depozīta sistēmai?
Šā gada 1.februārī Latvijā sāka darboties iepakojuma depozīta sistēma, kurā var nodot dzērienu PET pudeles, skārda bundžas un stikla pudeles. Vēl priekšā vairāku mēnešu ilgs pārejas periods, līdz veikalu plauktos būs pieejams pilnvērtīgs depozīta iepakojuma klāsts.
Lai novērstu iepakojuma nonākšanu nešķirotajos sadzīves atkritumos, vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, kā arī "Latvijas Zaļais punkts" informē, ka visi iepakojumi, kuri nav marķēti ar speciālo Latvijas depozīta zīmi, ir un būs arī turpmāk šķirojami līdzšinējos atkritumu dalītās vākšanas konteineros.
AS “Eco Baltia” vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Iepakojuma depozīta sistēma Latvijā ir ļoti gaidīta un tā ir vērtīga sastāvdaļa kopējā atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Lai arī sistēmas ietvaros nododamais iepakojumu apjoms uz kopējā fona ir niecīgs – aptuveni 2% - un pārejas periodā būs vēl mazāks, šī sistēma ir vērtīgs papildu rīks, kā veicināt kopējo atkritumu šķirošanas tendenci sabiedrībā. Ir sperti būtiski soļi, lai atkritumu dalītā vākšana būtu ērta katram iedzīvotājam, taču pie tā nevajadzētu apstāties. Tāpēc mēs savos apsaimniekošanas reģionos un visā Latvijā kopumā turpināsim investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstībā, lai cilvēkiem būtu iespējas šķirot arī tos iepakojumus, kurus vismaz pagaidām nevar nodot depozīta pieņemšanas punktos.”
"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: “Vēl jāpaiet zināmam laikam, kamēr sabiedrība pieradīs pie paralēlās papildus šķirošanas sistēmas un sapratīs, ko tajā drīkst nodot un ko nē. Pozitīvais ir tas, ka depozīta sistēmas ieviešana varētu veicināt atkritumu šķirošanu starp tiem iedzīvotājiem, kuri vēl līdz šim to nav darījuši. Tomēr mums visiem jāatceras – izlietotais iepakojums Latvijā ik gadu rodas ļoti daudz un depozīta iepakojums sastāda vien desmito daļu no tā. Tāpēc jāturpina jau labi iesāktais kurss uz visa veida iepakojuma atkritumu šķirošanu. Ja reiz varam aiznest depozīta iepakojumu uz tirdzniecības vietu, tad noteikti varam aiziet arī uz blakus esošo šķirošanas konteineru.”
AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi savos apsaimniekošanas reģionos iepakojuma un stikla taras šķirošanu nodrošina gan publiski pieejamos konteineros, gan daudzviet aicina pieteikt arī speciālās tvertnes individuālai lietošanai pie savas mājas. Šajos konteineros drīkst ievietot visa veida iepakojumu – dzērienu plastmasas pudeles, sadzīves ķīmijas, šampūnu un citas cietās plastmasas pudeles, kannas un kārbas, plēves iepakojumu, maisiņus, papīra un kartona iepakojumu, makulatūru, žurnālus, avīzes, dzēriena kartona iepakojumu, rakstāmpapīru, biroja papīru, metāla kārbas un vāciņus, skārdenes un daudz citu iepakojumu veidu. Savukārt stikla šķirošanas konteinerā drīkst ievietot dzērienu stikla pudeles un burkas.
Atšķirībā no iepakojuma depozīta punktiem, kur nododamo iepakojumu saplacināt nav nepieciešams, šķirošanas konteineros ievietojamos materiālus ir jāsaplacina, lai atkritumu apsaimniekotājs varētu nodrošināt sašķiroto izejvielu efektīvu transportēšanu. Tāpat šķiroto iepakojumu pirms izmešanas jāatbrīvo no ēdienu pārpalikumiem, lai tie nesabojā visu konteinerā ievietoto apjomu.
Plašāka informācija par šķirošanas iespējām pieejama uzņēmumu mājaslapās www.ecobaltiavide.lv un www.jumis.lv. Savukārt informācija par iepakojuma depozīta sistēmas darbību un tajā pieņemamajiem iepakojumu veidiem pieejama www.depozitapunkts.lv.