building.lv skaitļos

Lietotāji online28
Aktīvie uzņēmumi199
Nozares raksti32455
Rīgā apstiprināti jauni noteikumi apkurei: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem? : building.lv - par būvniecību Latvijā

Rīgā apstiprināti jauni noteikumi apkurei: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?

Rīgā apstiprināti jauni noteikumi apkurei: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?

2021. gada beigās Rīgas domes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi "Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei", kuri jaunām siltumenerģijas iekārtām (apkurei) Rīgā nosaka skaidru prioritāti bezizmešu tehnoloģijām.

Saistošo noteikumu mērķis ir būtiski uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā un ierobežot ogļskābās gāzes emisiju daudzumu, samazinot pilsētas ietekmi uz klimata pārmaiņām un atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām.

Kādas ir alternatīvas siltumapgādei, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo?

  • Siltumsūkņi - siltumu iegūst no apkārtājās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no viena elektroenerģijas tiek iegūti vairākas siltuma vienības. Siltumsūkņi patērē vismaz trīs reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure;
  • Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes u.c.) – pirmajā zonā nav iespējams uzstādīt, bet otrajā un trešajā zonā tiks pieļauta esošas biomasas sadedzināšanas iekārtas nomaiņa ar jaunu biomasas sadedzināšanas iekārtu;
  • Centrālā siltumapgāde;
  • Dabasgāze:
  • I zonā līdz 2025. gadam, ja tehniski vai ekonomiski nav iespējas pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai uzstādīt bezemisiju tehnoloģijas līdz 50 kW dzīvokļos;
  • II zonā līdz 2025. gadam, ja tehniski vai ekonomiski nav iespējas pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai uzstādīt bezemisiju tehnoloģijas;
  • III zonā līdz 2025. gadam iespējams uzstādīt ar zemāku prioritāti, ja tehniski vai ekonomiski nav iespējami citi risinājumi.

 Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?

1. Nesatraukties! Prasības saistošajos noteikumos stājas spēkā no 2025. gada. Šobrīd saistošie noteikumi ļauj savlaicīgi plānot siltumapgādes maiņu uz bezizmešu tehnoloģijām.

2. Ja jūsu īpašumā (ēkā vai dzīvoklī) siltumu nodrošina novecojis dabasgāzes katls un plānojat tuvāko gadu laikā to mainīt, to būs iespējams izdarīt līdz 2025. gadam, saņemot atļauju Rīgas siltumapgādes jautājumu komisijā. Atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, līdz ar to faktiski katlus varēs uzstādīt līdz pat 2030. gadam un turpināt izmantot turpmākos 15 gadus, kas ir to paredzamais kalpošanas laiks.

3. Ja dabasgāzes apkures katls ir tehniskā kārtībā un tā nomaiņa nav plānota tuvākajos gados, jūsu īpašums atrodas centralizētās siltumapgādes zonā. Tehniski ir iespējams uzstādīt bezemisiju tehnoloģijas. Objekts neatrodas pirmajā zonā un, ja tehniski nav iespējams uzstādīt kādu no alternatīviem siltumapgādes veidiem, tad arī pēc 2025. gada būs pieļaujami izņēmumi, saņemot atļauju no Rīgas siltumapgādes jautājumu komisijas.

4. Ja līdz 2025. gadam nav nepieciešamības siltumapgādes jautājumu komisijā saņemt atļauju būvēt, nomainīt vai uzstādīt jaunus apkures avotus, arī tad satraukumam nav pamata. Tiek plānots tuvākajos gados veidot atbalsta mehānismu jaunu bezemisiju iekārtu uzstādīšanai vai pieslēgumam pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, kompensējot sadārdzinājumu par iekārtu uzstādīšanu, ja tādas rodas.

Vai dabasgāze ir tīrāks kurināmais?

  • Nē, salīdzinājumā ar centralizēto siltumapgādi, jo jau pašlaik tiek nodrošināta ar daļēji atjaunīgajiem resursiem, bet dūmgāzes jau tagad tiek attīrītas;
  • Arī dabasgāzes sadedzināšana rada piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem, kas pie blīvas apbūves var būt risks iedzīvotāju veselībai;
  • Dabasgāze ir fosilais kurināmais, kas rada ietekmi uz klimata pārmaiņām

Siltumapgādes jautājumu komisija skata pieteikumus pēc būtības, meklējot labākos siltumapgādes sistēmas risinājumus iedzīvotājam. Ja tehniski nebūs iespējams uzstādīt citus risinājumus, būs pieļaujami izņēmumi.

 Centralizētā siltumapgāde

  • Dabasgāzes lietojums:
  • 2020. gadā atjaunīgo energoresuru īpatsvars centralizētajā siltumapgādē sastādīja 32%;
  • Savukārt klimata mērķi Rīgā paredz sasniegt vismaz 54% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru līdz 2030. gadam.
  • Centralizētā siltumapgāde kopumā ir efektīvākais risinājums siltumapgādes nodrošināšanai. Salīdzinot ar individuālo siltumenerģijas ražošanu - samazina gaisa piesārņojumu, jo tiek izmantoti gan efektīvi siltuma avoti, gan tiek atgūts siltums no dūmgāzēm, gan attīrīts no cietajām daļiņām;
  • Centralizētā siltumapgāde ir finansiāli izdevīgāka, ja privātā īpašuma lietotāja apkures izmaksās ietver visus izdevumus (katla iegādes, uzstādīšanas, remontdarbu un kurināmā izmaksas);
  • Centralizētā siltumapgāde spēj nodrošināt stabilu siltumenerģijas piegādi ar augstu drošību;
  • Pieslēdzot jaunus patērētājus, palielinās pieslēgumu blīvums (palielinās slodze), kā rezultātā samazinās relatīvie siltumenerģijas zudumi, kas ļauj pazemināt tarifus visiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumi pieslēgti centralizētajai siltumapgādei;
  • Tiek samazinātas emisijas pilsētā, īpaši svarīgākajās zonās, savukārt citās zonās – tiek sabalansēta ar biomasu, ja tā tiek izmantota efektīvi;
  • Centralizētā siltumapgāde pakāpeniski palielina atjaunīgo resursu īpatsvaru;
  • Saistošos noteikumos iekļauti pasākumi, kuri definēti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030. gadam.

Dalies ar šo rakstu