Ko vajadzētu zināt par finansēm?

Mūsdienās, kad ekonomikā valda kapitālisms, nauda ir galvenais līdzeklis, kas tiek izmantots par vērtību dažādu preču un pakalpojumu pirkšanai un pārdošanai. Interesanti, bet naudai pašai par sevi nepiemīt nekāda vērtība – naudai vērtību piešķir cilvēki, kas to pozicionē un pielieto kā galveno vērtspapīru. Kā zināms, naudas aprite notiek ne vien sabiedrības indivīdu starpā, kā tas ir bijis kopš naudas rašanās pirmsākumiem, bet arī milzīgā, nereti neredzamā sistēmā. Par galvenajiem šīs sistēmas dalībniekiem ir kļuvušas bankas, kas naudu iesaista dažnedažādās manipulācijās, sniedzot labumu sabiedrībai. Pateicoties šīm manipulācijām, cilvēkiem ir iespēja saņemt kredītus un elektroniskās norēķinu kartes, veikt noguldījumus un ieguldījumus u.tml.

 Šī sistēma aizvien turpina attīstīties, tāpēc cilvēkiem ir jākļūst arvien uzmanīgākiem, jo ikvienam no mums ir jāzina, kas notiek ar mūsu naudu un naudu kopumā, kā arī jāatceras elementāras pamatzināšanas par to, kas ir ekonomika, naudas noguldīšana un ieguldīšana, kredīts, procentu likmes utt. Kā rāda pieredze, nevienam nenāk par ļaunu zināt to, kā vislabāk un visefektīvāk rīkoties ar savu naudu, un ka nauda ir ne tikai līdzeklis produktu pirkšanai un pārdošanai, bet arī līdzeklis konkrētas vērtības nodošanai, lai pieaudzētu noguldījuma vai ieguldījuma vērtību un ar uzviju saņemtu to atpakaļ.

Par naudas krāšanu

Runājot par naudu, vairums cilvēku iedomājas par naudas krāšanu vecumdienām vai kādām citam mērķim, piemēram, kāda lielāka pirkuma veikšanai vai pat biznesa uzsākšanai. Sakrāt nepieciešamo naudas summu ir iespējams daudz un dažādos veidos, piemēram, krāt mājas apstākļos, noguldīt bankā vai ieguldīt vērtspapīros. Kā rāda pieredze, krāt naudu bez mērķa ir bezjēdzīgi, jo laika gaitā, pieaugot inflācijai, naudas vērtība samazinās, proti, pēc laika par sakrāto naudu vairs nav iespējams nopirkt tik daudz produktu, kā tas ir iespējams aktuālajā brīdī.

Ja reiz runājam par naudas vērtības krišanos, noteikti jāpiemin banku pakalpojumi, kuros par noguldījumiem ir iespējams saņemt noteiktu skaitu procentpunktu vai procentu no naudas vērtības pieauguma, tomēr, atklāti sakot, vairākumā gadījumā šī atdeve nav noguldīšanas vērta, jo ilgtermiņā inflācija pārsniedz uzkrātās naudas vērtību, tās vērtībai strauji samazinoties. Vienu vārdu sakot, noguldot savus finanšu līdzekļus bankā un izņemot tos pēc, piemēram, 10 gadiem, tās apmērs būs lielāks nekā sākotnēji, tomēr par tās kopējo vērtību vairs nevarēs iegādāties tik daudz produktu, kā tas būtu gadījumā, ja nauda tiktu pielietota jau šodien, mēģinot radīt tai papildus vērtību un uz tās rēķina nopelnīt.

Protams, mums vajadzētu domāt par savām vecumdienām un to, kā mēs uzturēsim sevi tad, kad vairs nebūsim spējīgi strādāt un pelnīt, tomēr uzkrājumam šādiem mērķiem nevajadzētu atvēlēt lielu daļu savu ienākumu. Ļoti bieži nākas dzirdēt, ka naudu vecumdienām vajadzētu sākt krāt pēc iespējas agrāk, tas ir, jau jaunības gados, tomēr labāk būtu nevis krāt savus ienākumus, bet gan, piemēram, investēt tos vērtspapīros, radot sev pasīvos ienākumus vai pat peļņu.

Par kredītiem

Ikvienam vajadzētu izprast tādus divus jēdzienus kā "kredīts" un "kreditēšana", jo mūsdienu ekonomika balstās galvenokārt uz kreditēšanu, un vairākums cilvēces dzīvo pāri saviem līdzekļiem, radot tā saucamos ekonomiskos burbuļus. Ekonomiskie burbuļi rodas tad, kad pasaulē milzīgos apmēros apgrozās nauda, un biznesi gūst milzīgu peļņu, radot ilūziju, ka ekonomika aug ātrāk nekā tas patiesībā ir. Tāpat, ja cilvēkiem tiek aizdotas pārāk lielas naudas summas, no kurām lielākā daļa tiek iztērēta kredīta atmaksai, nevis produktu pirkšanai, rodas ekonomiskā krīze, bet, kā zināms, krīzes situācijās kreditori aizdevumus gluži vienkārši vairs neizsniedz. Šī iemesla dēļ ekonomiskā izaugsme kļūst vēl lēnāka.

Nav noslēpums, ka kredītus vajadzētu aizņemties tikai tad, kad bez tiem patiešām nav iespējams iztikt, pretējā gadījumā vienkārši tiek tērēta sveša nauda, turklāt, kredītdevēji par šī pakalpojuma sniegšanu pieprasa ievērojamas naudas summas – procentu maksājumus. Aizņemoties kredītu, neatkarīgi no tā vai tas ir ātrais kredīts vai patēriņa kredīts, vajadzētu pievērst uzmanību tādiem rādītājiem kā, piemēram, GPL jeb gada procentu likme, atmaksas termiņš, soda maksa, kā arī citiem kritērijiem, kas parāda, cik konkrētais piedāvājums ir izdevīgs attiecībā pret līdzīgiem piedāvājumiem.

Lai vai kā, ja vien patiešām nav reālas vajadzības, nevajadzētu iesaistīties nekādās kredītsaistībās, bet gan dzīvot sevis nopelnīto finanšu līdzekļu robežās un ik mēnesi atlikt konkrētu naudas summu, lai nepieciešamības gadījumā varētu iegādāties to, kas dotajā brīdī ir vajadzīgs, vai lai visbeidzot varētu nopirkt to, ko ir bijusi vēlme iegādāties kredītā. Piekopjot šādu taktiku, jums nebūs nepieciešami arī atrie krediti. Skaidrs, ka šādi dzīvot nebūs viegli, jo, kā zināms, cilvēkiem var būt dažnedažādas vajadzības, piemēram, jauna automašīna vai mājoklis, kā arī pirmās nepieciešamības preces, bez kurām gluži vienkārši nav iespējams izdzīvot. Lieki piebilst, ka nereti lietas, kuras cilvēki uzskata par vajadzībām, nav nekas cits kā vēlmes, bez kurām itin viegli var iztikt. Šī iemesla dēļ ikvienam ir izteicams noteikt savas vēlmes un vajadzības, pārdomāt to prioritātes, kā arī sastādīt konkrētu budžeta plānu, lai nerastos nepieciešamība pēc kredīta.

Par naudas pelnīšanu

Varētu izdalīt divus naudas pelnīšanas veidus. Vienā laiks tiek iemainīts pret naudu, proti, cilvēks strādā algotu darbu, bet otrā, pielietojot kapitālu, tiek pieaudzēta naudas vērtība, neprasot nekādus laika ieguldījumus, proti, tiek gūti tā saucamie pasīvie ienākumi. Jāsaka, ka pirmais naudas pelnīšanas veids, kurā darbs tiek iemainīts pret algu, ir populārākais naudas pelnīšanas veids pasaulē. Kā novērots pieredzē, šādi pelnot naudu, lielāko daļu no peļņas gūst darba devējs, bet darba ņēmēji tiek apdalīti. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ būtu labāk pelnīt naudu, pelnot to no kapitāla apgrozījuma vai ieguldījumiem vērtspapīros. Skaidrs, ka, ja cilvēks visu savu līdzšinējo mūžu ir strādājis algotu darbu, ir grūti sākt nodarboties ar kapitāla audzēšanu, jo, strādājot algotu darbu, bieži vien nav iespējams apmierināt pat savas primārās vajadzības, par naudas līdzekļu atlikšanu vai investēšanu nemaz nerunājot.

Protams, ir vēl daudzas citas lietas, ko ikvienam vajadzētu zināt par finansēm, tomēr šīs trīs lietas - noguldījumi, kredīti, peļņa – ir tie jautājumi, kuros ikvienam vajadzētu vismaz orientēties, jo no tā, cik labi mēs pārzinām šos jautājumus, ir atkarīga mūsu finansiālā situācija, bet vai tad mēs visi nevēlamies dzīvot finansiāli bezrūpīgu dzīvi?

compeuro.lv