Koka universālā daba
Laiki mainās, koks un tā īpašības nemainās. Koks ir viens no vissenākajiem būvmateriāliem un tā izmantošana būvniecībā bija un būs pieprasīta.
Laiki mainās, koks un tā īpašības nemainās. Koks ir viens no vissenākajiem būvmateriāliem un tā izmantošana būvniecībā bija un būs pieprasīta. Tas ir pateicīgs būvmateriāls ar visai daudzpusīgu pielietojumu sākot no nelielu privātmāju būvniecības līdz pat apjomīgām būvēm ar ievērojama izmēra nepārtrauktiem laidumiem, kuru izgatavošanai izmanto līmētu koksni.
Teikt, ka Latvijā būvniecībā tiek izmantotas visas mūsdienu no koka izgatavoto konstrukciju iespējas, ir visai pāragri. Iemesli ir ikdienišķi un vispārzināmi, saistāmi ar informācijas un finanšu, kā arī izpratnes trūkumu. Ja ir vēlme uzzināt koka daudzpusīgo dabu globālā līmenī, jādodas uz ikgadējo un lielāko Eiropas kokapstrādes izstādi LIGNA, kas katru gadu Hanoverē pulcē ražotājus un iepazīstina ar interesantiem jaunumiem.
Pagaidām Latvijā tiek izmantota tikai daļa no koka konstrukciju iespējām. Tirgus piedāvājums ietver: koka karkasa paneļus, dažādas mansarda kopnes un arvien plašāk tiek lietotas liela laiduma kopnes rūpniecības ēkām, angāriem, jumta konstrukcijas, veidņi, dekoratīvie iekšējās apdares materiāli, vieglas konstrukcijas nesošās kolonas utt. Privātmājām līdz 2 stāviem iespējams izgatavot nesošo un pašnesošo sienu konstrukcijas, siltinātus koka karkasa paneļus ar pelēko apdari; visdažādākās jumta konstrukcijas- mansarda kopnes, pārseguma sijas, dažādas konfigurācijas jumta kopnes.
Lielāka apjoma dzīvojamām ēkām iespējams risinājums ar koka karkasa paneļiem kā norobežojošo konstrukciju kombinācijā ar tērauda vai dzelzsbetona nesošo karkasu (šis risinājums ir populārs Skandināvijā, Latvijā pagaidām tikpat kā nav izplatīts). Sabiedriskām un rūpniecības ēkām iespējams izgatavot dažādas jumta konstrukcija s- arī ja jāpārsedz lieli laidumi bez papildus balstiem.
Taču tikpat kā netiek izmantotas dažādas betona liešanas veidņu formas (izņemot viselementārākos pamatu veidņus), piemēram, tiltiem, tribīnēm, tuneļiem; maz tiek izmantotas dažādas arhitektoniski izteiksmīgas jumta konstrukcijas – tornīši, erkeri, u.c..; kā arī "spraišļotās" sijas, kas ļauj ērti izveidot komunikācijas starpstāvu pārsegumos.
Var apgalvot, ka no koka iespējams izveidot gandrīz visu, jo pastāv tikai atsevišķi sarežģīti risinājumi, kur koks nebūs piemērots – tās ir ļoti liela laiduma konstrukcijas vai paaugstinātas prasības pret konstruktīvo daļu nestspēju. Šādos gadījumos jāizmanto citi, prasībām atbilstoši materiāli.
Acīmredzamas priekšrocības
Par sākotnējā kokmateriālu tehnoloģisko devumu mājokļu jomā nepašaubāmi jāuzskata guļbūve, no kuras, savukārt, attīstījusies koka karkasa būve - koku izmanto ēku nesošo elementu izgatavošanai, bet par siltumizolācijas funkcijām atbild materiāli ar labākām siltumtehniskajām īpašībām, kāda ir akmens vate, ekovate, u.c.
Atsevišķs novirziens ir klasisko jumta konstrukciju ( spāres, jumta krēsls, pārseguma sijas) evolūcija par naglu plašu jeb konektoru kopnēm, bet pārsvarā koka būvdetaļu vēsturiskais griezums neuzrāda kardinālas izmaiņas. Koks paliek koks, līdz pat mūsdienām tiek izmantoti līdzīgi izmēri un detaļas, bet būvniecību atvieglo stiprības un slodžu aprēķina datorprogrammas, kas veicina daudz racionālāku koksnes izmantošanu. Zinātnes pieskāriens kokmateriālu padarījis ugunsdrošāku un arī ilgmūžīgāku.
Koks salīdzinājumā ar citiem ēku būvniecības materiāliem ir daudz mājīgāks – tas gan attiecināms uz subjektīvajām izjūtām, bet objektīvie kokmateriāla tehniskie parametri liecina par materiāla ekoloģiskumu, ekonomiskumu, vieglumu, izturību.
Būvējot ēku no koka, pamatu konstrukciju iespējams izvēlēties vieglāku, arīdzan lētāku. Nenoliedzami, koka konstrukcijas ir lētākas izmaksu ziņā, salīdzinot ar tradicionālo mūra būvniecību (par aptuveni 10 – 15 %); bet efektīvi siltumizolācijas materiāli nodrošina zemākas apkures izmaksas koka konstrukciju ēkās.
Ekoloģisks šis būvmateriāls ir no visiem aspektiem - tiek izmantota atjaunojamā izejviela koksne, būvmateriāls ir otrreiz pārstrādājums un tā ražošanas atkritumi nerada draudus dabai, ēkās iespējams nodrošināt cilvēkam optimālu mikroklimatu.
Ēkai, kas celta no koka konstrukcijām, ārējā apdare veidojama no koka dēļu apšuvuma, fasādi var apmest vai to apšūt ar dekoratīvām apdares flīzēm, iespējams arī apmūrēt ar ķieģeļiem. Iekšējā apdarei speciālisti rekomendē izmantot apdares dēļus, kokšķiedras dekoratīvās apdares plātnes, kā arī jebkuru apdares materiālu, kas stiprināms uz ģipškartona - krāsu, tapetes, flīzes, dekoratīvo apmetumu.
Ekspluatācijas laikā koka ēkām netiek izvirzītas nekādas īpašas prasības, salīdzinot ar ēkām, būvētām no citiem materiāliem. Projektējot vienīgi būtu jāpievērš uzmanība pietiekoši augsta virspamatu izveidei.
Stereotipu varā
- Plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka koka ēka ir neizturīgāka par mūra māju. Jāņem vērā, ka gan koka, gan mūra mājas tiek projektētas pēc analogiem būvnormatīviem, kuri definē slodzes, drošības koeficientus, utt. Pēdējā gadsimta laikā koka karkasa ēkas ir pierādījušas savu ilgmūžību, jo reālais ekspluatācijas laiks ir 80 - 100 gadu ilgs.
- Par zināmiem aizspriedumiem liecina uzskats, ka koks kā materiāls nav ugunsdrošs. Lai koka konstrukcija atbilstu visām ugunsdrošības prasībām, kas ir tādas pat kā citiem būvmateriāliem, to apstrādā ar antipirēniem, kas kavē aizdegšanos un degšanu. Dzīvojamās ēkās koka konstrukcijas parasti ir aizpildītas ar siltumizolācijas materiālu - akmens vati, kas aizkavē augstas temperatūras iedarbību uz pašām koka konstrukcijām, kā arī nosegtas ar ģipškartonu, kurā ķīmiski saistītais ūdens slāpē degšanu.
Klientu drošībai
Ļoti liela nozīme Būvniecībā ir produktu vai celtniecības materiālu atbilstības sertifikātiem. Koka konstrukcijām – rūpnieciski ražotajām kopnēm ar perforētu metāla plākšņu savienotājiem atbilstības rādītājs ir CE zīme, kas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izdotajiem tehniskajiem noteikumiem būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai reglamentētajā sfērā nepieciešama jau no 2006.gada 1.septembra. Šāda produkta marķēšana rada cilvēkiem drošības sajūtu par konstrukcijas atbilstību ļoti augstiem standartiem un ražotāji uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai klients justos drošs un pasargāts zem koka konstrukciju jumta savā namā.
Klasiskas situācijas:
Lai arī cik bieži un pamatīgi ražotāji neinformētu būvdarbu vadītājus un veicējus, arvien tiek pieļautas tās pašas klasiskās kļūmes, un tās būtu:
- Instrukciju un shēmu pavirša lasīšana vai arī izlasītā tūlītēja aizmiršana. Rezultāts – sagandēts darbs vai lieliska iespēja veikt to pašu etapu, bet tikai pareizi.
- Sagatavoto koka konstrukciju nepareiza novietošana būvlaukumā. Īpaši būtiski kraušanas prasības ievērot koka kopnēm, no kurām faktiski atkarīga atbilstošās ēkas konstruktīvās daļas skeleta precizitāte. Dēļ nekorektas novietošanas deformētās koka kopnes var izraisīt būtiskas atkāpes no iecerētā gala rezultāta.
- Koka lielākais ienaidnieks ir mitrums, tātad jārada apstākļi, lai no koka izgatavotās būvkonstrukcijas vējotos un jānovērš viss, kas veicinātu mitruma uzkrāšanos. Grūti uzskaitīt visu to ķibeļu kopumu, kas rodas dzīvojot ēkā, kur centīgi rūpējušies par mitru koka konstrukciju iebūvi.
Dažas kļūdas koks amortizē
Nav noslēpums, ka faktiskie būvniecības izmēri praktiski vienmēr atšķiras no projektā paredzētiem, tādejādi lai izlabotu kaut mazāko kļūdu tam, kurš strādā ar betonu, nāksies rēķināties ar ievērojamām papildus izmaksām, bet būvējot no koka konstrukcijām kļūmes izlabot izmaksā salīdzinoši mazāk.
Ražotāju viedokļi:
SIA "Koka Būvkonstrukcijas" valdes priekšsēdētājs Raitis Freimanis, atbildot uz Latvijas Būvniecības jautājumiem, vispirms norāda, ka: "Mūsu ražotais produkts atbilst Eiropā noteiktajām kvalitātes prasībām un esam tiesīgi savu produktu marķēt ar CE zīmi." SIA Koka Būvkonstrukcijas Latvijas tirgū zināmi kā jumtu konstrukciju ražotāji gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu ēkām, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības ēkām. Jumta konstrukcijas tiek pieprasītas jaunajos un renovējamos objektos. Lai iekļautos termiņos, montāžas darbus veic uzņēmuma speciālisti, līdz ar to gadu gaitā iegūtā prakse ir garants kvalitatīvam rezultātam.
Sīks, bet daiļrunīgs piemērs – 700 m2 plaša jumta ierīcība uzņēmuma speciālistiem prasa aptuveni 3 darba dienas. Lai klientiem būtu pēc iespējas interesantāk saistīties ar šo uzņēmumu, piedāvājuma klāstā ir viss darbu cikls – jumta konstrukcijas uzstādīšana, jumta seguma ieklāšana, jumta konstrukcijas siltināšanas darbi. Taču, ja klients jūtas pietiekami pārliecināts par savām amata prasmēm un izvēlas iegādāties tikai jumta konstrukciju, tad uzņēmuma speciālisti tomēr skrupulozi informē par kļūdām, kuras nedrīkstētu/nevajadzētu pieļaut.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība kā gatavās konstrukcijas tiek krautas objektā - paka nedrīkst būt augstāka par 1,5m. Pretējā gadījumā konstrukcija deformēsies. Otrkārt, konstrukciju pacelšanai jānotiek to pieštropējot atbilstošajās vietās. Treškārt, montējot nedrīkst konstrukciju slogot*, ja tā nav savstarpēji sasieta ar vējasaitēm, (*konstrukcija tiek slogota arī pati no sava svara) pretējā gadījumā konstrukcija var deformēties un zaudēt nestspēju.
Taču diezgan reti pasūtītāju interesē tikai iegādāties konstrukciju, jo vairums gadījumu nepieciešama pilna jumta ierīcība.
Izvairīšanās no neprecizitātēm notiek samērā vienkārši - ražotāji izgatavo konstrukciju pēc celtnieku iesniegtajiem izmēriem, kuri tiek izmērīti uz vietas objektā. Uzņēmuma moto - visi taču strādā viena mērķa vadīti, lai uzbūvētu labu māju.
SIA KOKA BŪVKONSTRUKCIJAS
Kr. Barona 136a, Rīga, LV-1012
Tel./fakss: 67692493
info@k-buvkonstrukcijas.lv
www.k-buvkonstrukcijas.lv
Teikt, ka Latvijā būvniecībā tiek izmantotas visas mūsdienu no koka izgatavoto konstrukciju iespējas, ir visai pāragri. Iemesli ir ikdienišķi un vispārzināmi, saistāmi ar informācijas un finanšu, kā arī izpratnes trūkumu. Ja ir vēlme uzzināt koka daudzpusīgo dabu globālā līmenī, jādodas uz ikgadējo un lielāko Eiropas kokapstrādes izstādi LIGNA, kas katru gadu Hanoverē pulcē ražotājus un iepazīstina ar interesantiem jaunumiem.
Pagaidām Latvijā tiek izmantota tikai daļa no koka konstrukciju iespējām. Tirgus piedāvājums ietver: koka karkasa paneļus, dažādas mansarda kopnes un arvien plašāk tiek lietotas liela laiduma kopnes rūpniecības ēkām, angāriem, jumta konstrukcijas, veidņi, dekoratīvie iekšējās apdares materiāli, vieglas konstrukcijas nesošās kolonas utt. Privātmājām līdz 2 stāviem iespējams izgatavot nesošo un pašnesošo sienu konstrukcijas, siltinātus koka karkasa paneļus ar pelēko apdari; visdažādākās jumta konstrukcijas- mansarda kopnes, pārseguma sijas, dažādas konfigurācijas jumta kopnes.
Lielāka apjoma dzīvojamām ēkām iespējams risinājums ar koka karkasa paneļiem kā norobežojošo konstrukciju kombinācijā ar tērauda vai dzelzsbetona nesošo karkasu (šis risinājums ir populārs Skandināvijā, Latvijā pagaidām tikpat kā nav izplatīts). Sabiedriskām un rūpniecības ēkām iespējams izgatavot dažādas jumta konstrukcija s- arī ja jāpārsedz lieli laidumi bez papildus balstiem.
Taču tikpat kā netiek izmantotas dažādas betona liešanas veidņu formas (izņemot viselementārākos pamatu veidņus), piemēram, tiltiem, tribīnēm, tuneļiem; maz tiek izmantotas dažādas arhitektoniski izteiksmīgas jumta konstrukcijas – tornīši, erkeri, u.c..; kā arī "spraišļotās" sijas, kas ļauj ērti izveidot komunikācijas starpstāvu pārsegumos.
Var apgalvot, ka no koka iespējams izveidot gandrīz visu, jo pastāv tikai atsevišķi sarežģīti risinājumi, kur koks nebūs piemērots – tās ir ļoti liela laiduma konstrukcijas vai paaugstinātas prasības pret konstruktīvo daļu nestspēju. Šādos gadījumos jāizmanto citi, prasībām atbilstoši materiāli.
Acīmredzamas priekšrocības
Par sākotnējā kokmateriālu tehnoloģisko devumu mājokļu jomā nepašaubāmi jāuzskata guļbūve, no kuras, savukārt, attīstījusies koka karkasa būve - koku izmanto ēku nesošo elementu izgatavošanai, bet par siltumizolācijas funkcijām atbild materiāli ar labākām siltumtehniskajām īpašībām, kāda ir akmens vate, ekovate, u.c.
Atsevišķs novirziens ir klasisko jumta konstrukciju ( spāres, jumta krēsls, pārseguma sijas) evolūcija par naglu plašu jeb konektoru kopnēm, bet pārsvarā koka būvdetaļu vēsturiskais griezums neuzrāda kardinālas izmaiņas. Koks paliek koks, līdz pat mūsdienām tiek izmantoti līdzīgi izmēri un detaļas, bet būvniecību atvieglo stiprības un slodžu aprēķina datorprogrammas, kas veicina daudz racionālāku koksnes izmantošanu. Zinātnes pieskāriens kokmateriālu padarījis ugunsdrošāku un arī ilgmūžīgāku.
Koks salīdzinājumā ar citiem ēku būvniecības materiāliem ir daudz mājīgāks – tas gan attiecināms uz subjektīvajām izjūtām, bet objektīvie kokmateriāla tehniskie parametri liecina par materiāla ekoloģiskumu, ekonomiskumu, vieglumu, izturību.
Būvējot ēku no koka, pamatu konstrukciju iespējams izvēlēties vieglāku, arīdzan lētāku. Nenoliedzami, koka konstrukcijas ir lētākas izmaksu ziņā, salīdzinot ar tradicionālo mūra būvniecību (par aptuveni 10 – 15 %); bet efektīvi siltumizolācijas materiāli nodrošina zemākas apkures izmaksas koka konstrukciju ēkās.
Ekoloģisks šis būvmateriāls ir no visiem aspektiem - tiek izmantota atjaunojamā izejviela koksne, būvmateriāls ir otrreiz pārstrādājums un tā ražošanas atkritumi nerada draudus dabai, ēkās iespējams nodrošināt cilvēkam optimālu mikroklimatu.
Ēkai, kas celta no koka konstrukcijām, ārējā apdare veidojama no koka dēļu apšuvuma, fasādi var apmest vai to apšūt ar dekoratīvām apdares flīzēm, iespējams arī apmūrēt ar ķieģeļiem. Iekšējā apdarei speciālisti rekomendē izmantot apdares dēļus, kokšķiedras dekoratīvās apdares plātnes, kā arī jebkuru apdares materiālu, kas stiprināms uz ģipškartona - krāsu, tapetes, flīzes, dekoratīvo apmetumu.
Ekspluatācijas laikā koka ēkām netiek izvirzītas nekādas īpašas prasības, salīdzinot ar ēkām, būvētām no citiem materiāliem. Projektējot vienīgi būtu jāpievērš uzmanība pietiekoši augsta virspamatu izveidei.
Stereotipu varā
- Plaši izplatīts maldīgs stereotips, ka koka ēka ir neizturīgāka par mūra māju. Jāņem vērā, ka gan koka, gan mūra mājas tiek projektētas pēc analogiem būvnormatīviem, kuri definē slodzes, drošības koeficientus, utt. Pēdējā gadsimta laikā koka karkasa ēkas ir pierādījušas savu ilgmūžību, jo reālais ekspluatācijas laiks ir 80 - 100 gadu ilgs.
- Par zināmiem aizspriedumiem liecina uzskats, ka koks kā materiāls nav ugunsdrošs. Lai koka konstrukcija atbilstu visām ugunsdrošības prasībām, kas ir tādas pat kā citiem būvmateriāliem, to apstrādā ar antipirēniem, kas kavē aizdegšanos un degšanu. Dzīvojamās ēkās koka konstrukcijas parasti ir aizpildītas ar siltumizolācijas materiālu - akmens vati, kas aizkavē augstas temperatūras iedarbību uz pašām koka konstrukcijām, kā arī nosegtas ar ģipškartonu, kurā ķīmiski saistītais ūdens slāpē degšanu.
Klientu drošībai
Ļoti liela nozīme Būvniecībā ir produktu vai celtniecības materiālu atbilstības sertifikātiem. Koka konstrukcijām – rūpnieciski ražotajām kopnēm ar perforētu metāla plākšņu savienotājiem atbilstības rādītājs ir CE zīme, kas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izdotajiem tehniskajiem noteikumiem būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai reglamentētajā sfērā nepieciešama jau no 2006.gada 1.septembra. Šāda produkta marķēšana rada cilvēkiem drošības sajūtu par konstrukcijas atbilstību ļoti augstiem standartiem un ražotāji uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai klients justos drošs un pasargāts zem koka konstrukciju jumta savā namā.
Klasiskas situācijas:
Lai arī cik bieži un pamatīgi ražotāji neinformētu būvdarbu vadītājus un veicējus, arvien tiek pieļautas tās pašas klasiskās kļūmes, un tās būtu:
- Instrukciju un shēmu pavirša lasīšana vai arī izlasītā tūlītēja aizmiršana. Rezultāts – sagandēts darbs vai lieliska iespēja veikt to pašu etapu, bet tikai pareizi.
- Sagatavoto koka konstrukciju nepareiza novietošana būvlaukumā. Īpaši būtiski kraušanas prasības ievērot koka kopnēm, no kurām faktiski atkarīga atbilstošās ēkas konstruktīvās daļas skeleta precizitāte. Dēļ nekorektas novietošanas deformētās koka kopnes var izraisīt būtiskas atkāpes no iecerētā gala rezultāta.
- Koka lielākais ienaidnieks ir mitrums, tātad jārada apstākļi, lai no koka izgatavotās būvkonstrukcijas vējotos un jānovērš viss, kas veicinātu mitruma uzkrāšanos. Grūti uzskaitīt visu to ķibeļu kopumu, kas rodas dzīvojot ēkā, kur centīgi rūpējušies par mitru koka konstrukciju iebūvi.
Dažas kļūdas koks amortizē
Nav noslēpums, ka faktiskie būvniecības izmēri praktiski vienmēr atšķiras no projektā paredzētiem, tādejādi lai izlabotu kaut mazāko kļūdu tam, kurš strādā ar betonu, nāksies rēķināties ar ievērojamām papildus izmaksām, bet būvējot no koka konstrukcijām kļūmes izlabot izmaksā salīdzinoši mazāk.
Ražotāju viedokļi:
SIA "Koka Būvkonstrukcijas" valdes priekšsēdētājs Raitis Freimanis, atbildot uz Latvijas Būvniecības jautājumiem, vispirms norāda, ka: "Mūsu ražotais produkts atbilst Eiropā noteiktajām kvalitātes prasībām un esam tiesīgi savu produktu marķēt ar CE zīmi." SIA Koka Būvkonstrukcijas Latvijas tirgū zināmi kā jumtu konstrukciju ražotāji gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu ēkām, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības ēkām. Jumta konstrukcijas tiek pieprasītas jaunajos un renovējamos objektos. Lai iekļautos termiņos, montāžas darbus veic uzņēmuma speciālisti, līdz ar to gadu gaitā iegūtā prakse ir garants kvalitatīvam rezultātam.
Sīks, bet daiļrunīgs piemērs – 700 m2 plaša jumta ierīcība uzņēmuma speciālistiem prasa aptuveni 3 darba dienas. Lai klientiem būtu pēc iespējas interesantāk saistīties ar šo uzņēmumu, piedāvājuma klāstā ir viss darbu cikls – jumta konstrukcijas uzstādīšana, jumta seguma ieklāšana, jumta konstrukcijas siltināšanas darbi. Taču, ja klients jūtas pietiekami pārliecināts par savām amata prasmēm un izvēlas iegādāties tikai jumta konstrukciju, tad uzņēmuma speciālisti tomēr skrupulozi informē par kļūdām, kuras nedrīkstētu/nevajadzētu pieļaut.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība kā gatavās konstrukcijas tiek krautas objektā - paka nedrīkst būt augstāka par 1,5m. Pretējā gadījumā konstrukcija deformēsies. Otrkārt, konstrukciju pacelšanai jānotiek to pieštropējot atbilstošajās vietās. Treškārt, montējot nedrīkst konstrukciju slogot*, ja tā nav savstarpēji sasieta ar vējasaitēm, (*konstrukcija tiek slogota arī pati no sava svara) pretējā gadījumā konstrukcija var deformēties un zaudēt nestspēju.
Taču diezgan reti pasūtītāju interesē tikai iegādāties konstrukciju, jo vairums gadījumu nepieciešama pilna jumta ierīcība.
Izvairīšanās no neprecizitātēm notiek samērā vienkārši - ražotāji izgatavo konstrukciju pēc celtnieku iesniegtajiem izmēriem, kuri tiek izmērīti uz vietas objektā. Uzņēmuma moto - visi taču strādā viena mērķa vadīti, lai uzbūvētu labu māju.
SIA KOKA BŪVKONSTRUKCIJAS
Kr. Barona 136a, Rīga, LV-1012
Tel./fakss: 67692493
info@k-buvkonstrukcijas.lv
www.k-buvkonstrukcijas.lv