Jau vairākus gadus Rīgā un visā Latvijā ir ievērojami sarukuši būvniecības tempi. Pēc ekonomiskās krīzes apstākļos samazinājušies ne tikai privātpersonu, bet arī juridisko personu aktivitāte. Nav noslēpums, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas neļauj Latvijā ienākt jauniem investoriem ir nepietiekams biroju telpu lielums. Starptautiskie investori, kas vēlētos Rīgā atvērt reģionālo centru to nevar izdarīt, jo nav kur izvietot darbiniekus.

Aplūkojot statistiku, varam redzēt, ka 2016. gadā Viļņā tika uzbūvēti biroji vairāk kā 80000 m2 platībā, savukārt Rīgā tikai 16500 m2. Salīdzinoši Tallina, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits kā Rīgā ierindojās godpilnajā otrajā vietā ar gandrīz 45000 m2. Arī aplūkojot pašreizējās tendences varam redzēt, ka situācija ir ne pārāk iepriecinoša. Ja Rīgā 2017./2018. gadā plānots ekspluatācijā nodot aptuveni 50000 m2, tad Tallinā un Viļņā katrā pa 100000 m2. Papildus tam jāņem vērā, ka būtisku būvniecības aktivitātes pieaugumu piedzīvo arī Kauņa, kur tuvākajos gados plānots nodot ekspluatācijā aptuveni 40000 m2 biroju platības. Rezultātā Lietuva stabili izvirzas kā līderis jaunu biroju platību būvniecībā.

Kādi ir iemesli būvniecības pasivitātei Latvijā?

Viens no pirmajiem skaidrojumiem, kas nāk prātā ir ģeopolitiskais fons. Pēc notikumiem Gruzijā un Ukrainā daļa investoru Baltiju vairs neuzskata par drošu un nav gatavi ieguldīt naudu. Gluži pretēji ārvalstu investoru izvēlas pamest Baltiju, izvietojot savus līdzekļus drošākos reģionos. Ja šī atziņa būtu patiesa, tad investīciju apjomam vajadzētu samazināties arī Lietuvā un Igaunijā, taču tas notiek daudz mazākā mērā. Aplūkojot statistiku komercplatību būvniecības segmentā mēs redzam, ka šī atziņa nepiepildas.

Otrs iespējamais skaidrojums ir vietējo banku nevēlēšanās kreditēt attīstītāju projektus. Šai atziņai varētu piekrist daļēji. Neskatoties uz vietējo kredītiestāžu salīdzinoši lielo pasivitāti privātpersonu kreditēšanā (sk.  kredit.lt), sadarbība ar juridiskajām personām notiek samērā aktīvi, bet lielu biroja platību būvniecība Rīgā noris ļoti lēnām. Lielās vietējā kapitāla būvniecības kompānijas koncentrējas uz cita veida objektu attīstīšanu, bet ārvalstu būvnieki izvēlas darboties citos tirgos. Tas ļauj secināt, ka galvenais iemesls zemajiem būvniecības tempiem ir vietējo uzņēmēju nevēlēšanās uzņēmties risku ilgtermiņa komercplatību attīstīšanā. Salīdzinoši negatīvā pieredze krīzes gados daudziem ir likusi apdedzināties un, iespējams, viņi nevēlas uzkāpt uz tā paša grābekļa vēl vienu reizi. Turklāt negatīvā pieredze var būt skaidrojama ne tik daudz ar neveiksmēm privātbiznesā, cik neveiksmēm tuvāko cilvēku lokā. Nav noslēpums, ka katram latvietim kāds no tuviniekiem, draugiem vai klasesbiedriem šobrīd pelna maizi ārzemēs.

Šobrīd Rīgas kā Baltijas valstu lielākās pilsētas pozīcijas tiek apdraudētas. Kaimiņvalstu galvaspilsētas daudz aktīvāk izvērš liela mēroga biroja telpu būvniecību, kas ļauj piesaistīt ārvalstu investorus, kuriem nepieciešamas plašas telpas. Rezultātā Viļņā un Tallinā tiek veidoti aizvien vairāk reģionālie centri, bet Rīga paliek pabērna lomā.

Kā Rīgai iegūt vadošo pozīciju komercplatību segmentā Baltijas valstīs?

Tendenci būtu iespējams mainīt, pārskatot nodokļu politiku un piešķirot nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas attīsta liela mēroga biroju platības. Šādai pieeja dotu dubultu labumu: a) palielinātos būvniecības apjomi un veidotos jaunas darba vietas vietējiem būvniekiem, b) lieli biroju centri ļautu piesaistīt jaunus ārvalstu investorus, kurus interesē izveidot reģionālos centrus ar 500, 1000 vai pat 2000 darbinieku. Jāņem vērā, ka globālajām kompānijām ienākot tirgū ir vēlme darboties ātri un aktīvi. Ja piemērotas telpas nav pieejamas, viņi izvēlas veidot centru otrā labākajā variantā. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā vairāki starptautisko korporāciju investori ir atteikušies no biroju izveides Rīgā, jo nebija spējīgi šeit atrast piemērotas telpas.

kredit.lt