Kompetence bez špikera

Foto: Kompetence bez špikera; autors: Kompetence bez špikera

Ceļu nozares specifikas pārzināšana – tāds iespaids radās, intervējot VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētāju Ivaru Pāži, kurš 5 mēnešu laikā, kopš atrašanās amatā, pēc apjoma izlasījis vairāk kā studiju gados kopā, un uz jautājumiem atbild bez ielūkošanās papīros. Nozare pieprasa informatīvi plašu redzesloku, iedziļināšanos pārskatos, dokumentācijā, analītiskos rakstos un reālās situācijas izpratni.

Kā Jūs vērtējat Latvijas ceļu stāvokli ziemā?

Saskaņā ar tiešraides datiem no satiksmes uzskaites punktiem uz galvenajiem Latvijas valsts ceļiem, vidējais automašīnu kustības ātrums ir lielāks kā atļautais un auto plūsmā ātrums 90 km/h tiek pārsniegts regulāri. Arī ziemā. Statistiskais rādītājs apliecina, ka Latvijas ceļu kvalitāte ir pietiekami laba, toties par autovadīšanas kvalitātes uzlabošanu gan derētu padomāt un izvēlēties situācijai atbilstošu ātrumu un manevrus.

Ceļi iespēju robežās tiek tīrīti loģiskā secībā – vispirms galvenos, pēc tam reģionālos un vietējos ceļus. Savukārt, pašvaldību un privātīpašnieku kompetencē būtu parūpēties par savu ceļu savlaicīgu notīrīšanu atbilstoši laika apstākļiem.

Mūsu uzņēmuma darbinieki ikdienā saņem gan pārmetumus, gan arī labus vārdus. Situācijas ir dažādas, bet ne vienmēr tiek korekti pasniegtas laikrakstos un televīzijā. Lai arī dabas stihijas rezultātā Kolka bija ieputināta, iedzīvotāji bija daudz mazāk satraukušies kā to ziņās pasniedza žurnālisti. Arī ātrā palīdzība – gadījums, kas pirms kāda laika guva plašu rezonansi presē - iestrēga sniegā uz netīrītā privātā ceļa, nevis LVC pārziņā esoša ceļu posma.

Ko vēl gribētu uzsvērt – pārdomājiet rūpīgi maršrutu pirms došanās tālāk ceļā. Ceļu tīkls mums ir diezgan blīvs un vienmēr pastāv vairāki maršrutu varianti. Varbūt der tomēr nobraukt pāris kilometru līkumu, lai brauktu pa labu ceļu, nekā apzināti izvēlēties maršrutu pa zemas klases ceļu, mocīties ar braukšanu, bojāt mašīnu un bez pamata raidīt pārmetumus mūsu organizācijas virzienā?

Ziemā uz ceļiem dāsni tiek kaisīts sāls – vai tas nebojā asfalta segumu?

Asfalta segumu bojā arī saule, vējš un lietus. Sāls kaisīšana ir viens no labākiem veidiem, kā atbrīvot ceļu no sniega. Labi, ka mūsu uzturētājiem sāls pietiek, Vācijā, piemēram, ceļu uzturētāji sāli šobrīd ir gatavi iegādāties par jebkur cenu.

Kāds ir piešķirtais finansējums Latvijas ceļu uzturēšanai un būvniecībai, ja skatām to ES valstu kontekstā?

Vācijā, cik man zināms, finansējuma apjoma apzīmēšanai būtu jāizmanto jēdziens "neierobežoti līdzekļi". Neatpaliek arī citas Eiropas valstis. Mana amata kolēģis no Holandes emocionāli paziņoja par šā gada bankrota situāciju, jo ceļu izpētei atvēlēti nevis 80 miljoni eiro, bet tikai 70 miljoni. Salīdzinājumā ar Latviju, kurai ceļu izpētei iedalīti 10 000 eiro. Holandei un Latvijai ir gandrīz vienāds valsts ceļu kopgarums un to blīvums. Taču neskatoties uz "neierobežotajiem līdzekļiem", sākoties ziemai un puteņiem, Vācijā uz diennakti nācās slēgt 14 maģistrāles, mēs slēdzām tikai vienu ceļu uz 30 stundām.

Pie mums mēdz pārāk saasināti uztvert it visu, rietumu kolēģi mierīgāk raugās uz lietām un iesaka visiem, kuriem sagādā grūtības braukšana ziemā, izvēlēties par mītnes zemi kādu valsti tuvāk ekvatoram.

Ceļu fonds Latvijā ir likvidēts, lauvas tiesu no iekasētās benzīna akcīzes un ceļu nodokļa paņem valsts un iepludina kopējā budžetā, ceļu nozarei atvēlot aptuveni vienu trešo daļu. Salīdzinājumam – pirms vairākiem gadiem ceļu nozare saņēma 70 procentus no benzīna akcīzes un ceļu nodokļa.

VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētāja amatā esat pavadījis 5 mēnešus. Ir vieglāk vai grūtāk, kā plānojāt?

Ceļu nozare ir ļoti komplicēta. Visi speciālisti un uzņēmumu vadītāji ir savstarpēji pazīstami, pastāv milzums korporatīvo saikņu, kas veidojušās kopš studiju laikiem. No vienas puses tas ir pozitīvi, taču atsevišķās situācijās tas rada problēmas. Pozitīvi, ka ceļu nozare ir izteikti nacionāla, jo šeit pamatā darbojas tikai latviešu speciālisti, kas izglītību ieguvuši vai nu RTU vai Smiltenes tehnikuma latviešu plūsmās.

Tādus īpašus pārsteigumus nozare un darbu administrēšanas specifika nav sagādājusi, LVC strādā kvalificēti speciālisti ar ilggadēju pieredzi. Forsējam ES fondu finansējumu apgūšanu, šobrīd cenšamies, lai līdz vasaras sezonai būtu saslēgti līgumi. Par izsludinātajiem konkursiem informācija ir pieejama mūsu mājas lapā.

Līgumi būs un darbi arī ceļu būvniekiem būs, ja vien atkal netiks iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, apstrīdot konkursu rezultātus. Ja cilvēciskie un birokrātiskie faktori būs labvēlīgi, šovasar varētu noasfaltēt vairāk kā simts kilometru.

Atrodoties finanšu avotam, LVC uzreiz būtu gatavi būvniekiem deleģēt 40 projektu realizāciju. Bet tas būtu jārisina valstiskā līmenī. Varētu piesaistīt privātos partnerus, interese no pretendentiem ir, bet nav sakārtota likumdošana. Procesus ceļu nozarē bremzē ne tik daudz finanšu trūkums, cik "spēles noteikumu" trūkums finansējuma piesaistē un apgūšanā. Varētu pamācīties no Polijas un Somijas, kur šobrīd ir ideāla situācija ceļu būvniecībā, jo, pateicoties krīzei, ir zemas darbu un materiālu cenas, tiek realizēti ļoti daudz publiskās privātās partnerības projekti un apgūti miljardi, jo ir sakārtota likumdošana. Šajās valstīs debates nenotiek, viens otram skeletus skapī nemeklē, līdz ar to ceļu nozare attīstās ātrā tempā.

Latvija ir Eiropas Ceļu Direktoru Konferences (CEDR) dalībniece un šogad pilda priekšsēdētāja funkcijas. Ko Latvijai sniedz dalība CEDR?

"Latvijas Valsts ceļi" iestājās CEDR 2005. gadā un 2010. gadā Latvijai jāpilda CEDR priekšsēdētāja funkcijas. Šī ir unikāla iespēja vienu gadu pārraudzīt organizāciju, kura apvieno 25 Eiropas valstis. Vadības komitejā Latviju pārstāv četri dažāda līmeņa vadošie darbinieki no LVC, bet es šogad esmu visa CEDR direktors.

Organizācijas pamatu veido līdzīgu Latvijas Valsts Ceļiem institūciju direktori no 25 valstīm. Divas reizes gadā tiek rīkotas starptautiskas sanāksmes un šogad sanāksme vasarā notiks Rīgā.

CEDR ir platforma, no kuras Eiropas ceļiniekiem organizēti startēt Briseles gaiteņos, lai aizstāvētu savas intereses – tā ir viena no darbības jomām. Otra joma ir specifisku pētījumu veikšana, ar ko nodarbojas tehniskās komisijas. Ar pētījumu rezultātiem un dažādiem labas prakses piemēriem tiek iepazīstināti ceļu nozares profesionāļi organizētās sanāksmēs, kas faktiski pilda izglītojošu funkciju. Būtu vērtīgi sanāksmes apmeklēt, bet diemžēl, Latvijas speciālisti dēļ ierobežotā finansējuma reti var atļauties piedalīties. Taču informācija tiek apkopota arī CEDR mājas lapā un profesionāļiem ir pieejama. Latvija daudz ko varētu pamācīties ceļu plānošanas jomā no Eiropas speciālistiem.

Jūsuprāt, labākā auto maģistrāle Latvijā?

Rīga – Ainaži.


Fakti:

- Valsts autoceļu fonda programmai 2010. gadā piešķirti 69,3 miljoni latu, 2009. gadā piešķīra 93,5 miljonus latu.
- ES projektu realizācijai šogad plānots no Valsts kases aizņemties 22,6 miljonu latu, lai realizētu uzsāktos projektus Tīnūži – Koknese, Ludza – Nirza.
- Ja Valsts kase piešķirs vēl vienu aizņēmumu – 30 miljonus latu, tiks realizēti arī plānotie ERAF līdzfinansētie projekti.
- 2009./2010. gada ziemai valsts autoceļu tīrīšanai un kaisīšanai ar pretslīdes materiālu plānoti 14,2 miljoni latu.
- Samazinoties satiksmes intensitātei, tiek samazināta ceļu uzturēšanas klase. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemas sezonā A uzturēšanas klases samazināta par 372,5 kilometriem, A1 klases par 900,5 kilometriem, B klases pieaugusi par 808,3 kilometriem, C klase par 1586,8 kilometriem, D klases par 1000 kilometriem.