Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā
Būvmateriālu zīmols AEROC Latvijā pazīstams kopš 2001. gada un šajā laikā uzbūvēts daudz dažādu būvju, kur kā ārsienu pamatmateriāls izvēlēts jaunākās paaudzes gāzbetons - AEROC celtniecības bloki. AEROC ir arī vieni no celmlaužiem, kas uzsāka piedāvāt blokus AEROC EcoTerm un EcoTerm Plus, kas paredzēti vienslāņa norobežojošo konstrukciju izveidei bez papildu siltumizolācijas. Lai apzinātu jau māju projektus, kas īstenoti, izmantojot tieši šo bloku veidu, kā arī apkopotu to energoefektivitātes rādītājus, AEROC-JÄMERÄ AS kopā ar sadarbības partneriem 2014. gada pavasarī rīkoja konkursu "Energotaupīgākā ģimenes māja".
Būvmateriālu zīmols AEROC Latvijā pazīstams kopš 2001. gada un šajā laikā uzbūvēts daudz dažādu būvju, kur kā ārsienu pamatmateriāls izvēlēts jaunākās paaudzes gāzbetons - AEROC celtniecības bloki. AEROC ir arī vieni no celmlaužiem, kas uzsāka piedāvāt blokus AEROC EcoTerm un EcoTerm Plus, kas paredzēti vienslāņa norobežojošo konstrukciju izveidei bez papildu siltumizolācijas. Lai apzinātu jau māju projektus, kas īstenoti, izmantojot tieši šo bloku veidu, kā arī apkopotu to energoefektivitātes rādītājus, AEROC-JÄMERÄ AS kopā ar sadarbības partneriem 2014. gada pavasarī rīkoja konkursu "Energotaupīgākā ģimenes māja".
Kā norāda konkursa organizatori, tā uzdevums bija popularizēt energotaupīgu un ilgmūžīgu māju būvniecību, sniegt informāciju sabiedrībai un izcelt vietēja mēroga labāko ģimenes māju būvniecības praksi, kā arī dalīties informācijā par šādu projektu veiksmes faktoriem. Konkursam varēja pieteikt privātmājas, kuras būvētas no AEROC EcoTerm un EcoTerm Plus blokiem bez ārsienu papildus siltināšanas, nodotas ekspluatācijā līdz 2012. gada 1.oktobrim un ekspluatētas pilnu apkures sezonu no oktobra līdz maijam. Konkurss tika izsludināts 3. martā un pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 30. aprīlis, noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana norisinājās AEROC SIA ražotnē 18. jūnijā.
Konkursa žūrijas komisijā darbojās kompānijas ROCKWOOL pārdošanas konsultants Aivars Kopļarovs, Monier tehniskais konsultants Vladislavs Gorovojs, CERESIT tehniskais konsultants Andis Londenbergs, žurnāla "Būvinženieris" redaktore Mārīte Šperberga un AEROC SIA tehniskais speciālists Ainārs Kacens, kā eksperts tika pieaicināts Dr.Sc.Ing. Jāzeps Paplavskis.
Noslēguma pasākumā kopumā tika godināti seši labākie konkursa dalībnieki un pēc kopējo rezultātu apkopošanas 1. vietu ieguva ģimenes māja "Dzilnas" Upesciemā. Balvā uzvarētāja saņēma ceļojumu 3000 eiro vērtībā.
Foto: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā; autors: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā
Foto: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā; autors: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā
Latvijā vēl jauna joma
Energotaupīga būvniecība Latvijā pagaidām nav plaši attīstīta, tās "vecums" mērāms aptuveni 10 gadu garumā. Viens no iemesliem ir normatīvu trūkums un iepriekšējo gadu visnotaļ ierobežotais būvmateriālu un tehnoloģiju piedāvājums. Sākot ar 2002. gadu visās Eiropas Savienības (ES) valstīs tika ieviesta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2002/91/EK, kas nosaka, ka ES dalībvalstīm ir jādefinē minimālās enerģijas patēriņa prasības jaunām un rekonstruētām ēkām. 2010. gadā spēkā stājās jauna direktīva 2010/31/UE par ēku energoefektivitāti. Ar ēku energoefektivitāti direktīvas kontekstā tiek saprasts aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kurā ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstajam ūdenim un apgaismojumam. Šīs direktīvas mērķis paredz, ka no 2020. gada 31. decembra visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, kas nozīmē ka šāda ēka nepatērē vairāk enerģijas, nekā spēj pati saražot.
Ievērojot šo direktīvu, 2012. gada 6. decembrī Saeima pieņēma "Ēku energoefektivitātes likumu", kas spēkā stājās 2013. gada 9. janvārī. Šī likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Likums nosaka dzīvojamo ēku energoefektivitātes rādītājus apkures patēriņam atbilstoši A, B, C, D, E un F energoefektivitātes klasēm. Jāatzīmē, ka pieļaujamās primārās enerģijas patēriņa vērtības, kuras iekļauj patēriņu apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskai ventilācijai, dzesēšanai un sadzīves elektrībai likumā norādītas tikai gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Atsaucoties uz iepriekšminēto, AEROC-JÄMERÄ AS rīkotais konkurss "Energotaupīgākā ģimenes māja" nenoliedzami ir pozitīvs piemērs sabiedrības izglītošanā un konkrētu, praksē pārbaudītu piemēru demonstrēšanā. Turklāt nosacījums iztikt bez ārsienu siltināšanas ir savā ziņā labs izaicinājums tiem, kas joprojām šaubās, vai Latvijas klimatā iespējams dzīvot pietiekami komfortablos apstākļos, ja māja nav papildus "ietīta" siltināmā materiāla "kažokā".
Bez siltumizolācijas – reāli un atbilstoši klimatam
"Uzbūvēt māju bez siltināšanas? Tas nav iespējams!" – ar šādiem un līdzīgiem komentāriem AEROC SIA speciālistiem nākas saskarties bieži. Šogad notikušā konkursa rezultāti pilnībā pierāda pretējo. Tie apliecina, ka dzīvojamās ēkas bez papildu siltinātām ārsienām ir pārdomāta un tālredzīga izvēle, turklāt to ekspluatācijas izdevumi ir ievērojami zemāki.
Pamatā visu konkursa dalībnieku ēku ārsienu konstrukcijām tika izmantoti AEROC EcoTerm Plus 375 bloki, trīs gadījumos AEROC EcoLight 375 bloki ar blīvumu 375 kg/m3 un vienā gadījumā AEROC EcoTerm Plus 500 bloki. AEROC EcoTerm Plus bloki tiek izgatavoti no autoklavēta gāzbetona ar vidējo sauso blīvumu 300 kg/m³ un vidējo spiedes stiprību fb=1,8 N/mm². EcoTerm Plus bloku galvenā priekšrocība ir iespēja tos izmantot vienslāņa norobežojošo konstrukciju izbūvē bez papildu siltumizolācijas. AEROC EcoTerm Plus 500 ar biezumu 500 mm siltuma caurlaidības koeficients U=0,17 W/(m2K), bet AEROC EcoTerm Plus 375 ar biezumu 375 mm siltuma caurlaidības koeficients U=0,22 W/m2K.
Foto: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā; autors: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā
Foto: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā; autors: Konkurss par energotaupīgāko māju atklāj pozitīvas tendences mūsdienu būvniecībā
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo jauno būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" normatīvā U vērtība dzīvojamo ēku sienām Latvijā ir 0,18 W/m2K, maksimālā vērtība – 0,23 W/(m2K). Šis rādītājs standartā tika iekļauts saskaņā ar grozījumiem, ko noteica 2014. gada 8. aprīļa Ministru Kabineta (MK) noteikumi Nr.189. Līdz grozījumu veikšanai šis pats būvnormatīvs paredzēja, ka dzīvojamām ēkām normatīvai U vērtībai jābūt vienādai vai zemākai pa 0,3 W/(m2K), un, ņemot vērā, ka konkursam pieteiktās mājas tika būvētas laikā, kad spēkā bija šis normatīvs (kopš 2003. gada 1. janvāra), bloku AEROC EcoTerm Plus 375 siltuma caurlaidības koeficients bija pilnībā pietiekošs, lai ārsienas nebūtu jāsiltina. To, ka bez siltināšanas Latvijas klimatiskajos apstākļos iespējams iztikt bez problēmām, apliecināja arī paši konkursa dalībnieki, iesūtot datus par savu māju siltumenerģijas patēriņu. Tiesa, ārsienas ir tikai viens no visas kopējās, norobežojošās būvkonstrukciju sistēmas, kas kopā ar atbilstošiem inženiertehniskajiem risinājumiem nosaka to, cik enerģiju taupoša vai patērējoša ir konkrētā māja.
Saskaņā ar speciālistu aplēsēm, ja vienģimenes ēka ir uzbūvēta atbilstoši būvnormatīvam LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", tad enerģijas zudumu dalījums ir sekojošs: caur sienām aizplūst 18%, caur jumtu 5%, caur logiem un durvīm 27%, caur grīdām 6%, ar ventilāciju tiek izvadīts 21%, ar silto ūdeni 21% un infiltrācijas sistēmu 2%.
Vērtēšanas kritēriju kopums
AEROC-JÄMERÄ konkursa "Energotaupīgākā ģimenes māja" vērtēšanas kritēriji tika noteikti, balstoties uz vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, energoefektivitāte, kur kā būtiskākais rādītājs vērā tika ņemts enerģijas patēriņš. Par šo pozīciju proporcionāli efektīvākajam rādītājam varēja iegūt 20 punktus. Šādu punktu skaitu ieguva ēka, kuras kopējais piegādātās enerģijas daudzums apkurei gada laikā veidoja 27,31 kWh/m2, bet viss kopējais piegādātās enerģijas daudzums gadā sastādīja 52,02 kWh/m2. Saskaņā ar Latvijas MK noteikumiem Nr. 383 par ēku energosertifikāciju (pieņemti 2013. gada 9. jūlijā), ēka ar šādu enerģijas patēriņu apkures sistēmai klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka. Pārējiem konkursa dalībniekiem enerģijas patēriņš apkurei gada laikā svārstījās no 38,59 kWh/m2 līdz 190,26 kWh/m2, savukārt kopējais enerģijas daudzums no 58,25 kWh/m2 līdz 225,73 kWh/m2.
Otrs kritērijs bija ventilācija, kas tika iedalīta trīs atsevišķās grupās. Visvairāk – 5 līdz 7 punktus tika plānots piešķirt ēkām, kurā tiek izmantota rekuperācijas sistēma, kas ir siltuma atgūšana no nosūces gaisa, sasildot pieplūstošo gaisu. Šādai prasībai neatbilda neviens no 17 iesūtītajiem projektiem – lielākoties pretendentu ēkās tika izmantota dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija. 2 līdz 4 punktus saņēma mājas, kas aprīkotas ar aktīvo ventilācijas sistēmu ar kontrolējamu pieplūdi un kontrolējamu nosūci. Šajā punktu diapazonā augstāko vērtējumu - 3 punktus - saņēma divas mājas. 1 līdz 3 punkti piešķirti par pasīvo ventilāciju un šajā diapazonā visi pārējie pretendenti saņēma 2 punktus.
Nākamais – materiālu izvēle, kur par pamatu izvēlēti ilgtspējīgi risinājumi. Par optimālāko risinājumu eksperti atzinuši kombināciju, kur jumta segumam izmantoti māla dakstiņi, ārsienām izveidota ventilējamā apdare un izmantoti betona pārsegumi. Šāds salikums varēja iegūt 4 līdz 5 punktus un šim kritērijam atbilda tikai viena māja. Metāla jumta segums un fasāde ar dekoratīvo apmetumu varēja saņemt 2 līdz 3 punktus, bet 1 punkts tika piešķirts savienojumam bitumena jumta segums, koka pārsegumi un nepabeigta apdare.
Ieguvums ēkas energotaupīguma paaugstināšanā ir arī efektīvi ūdens izmantošanas risinājumi. Ja saimniecībā patērētais ūdens tiek atkārtoti izmantots, tas ir būtisks ietaupījums mājas ekspluatācijas izdevumos un par šādu iespēju konkursa vērtējumā varēja saņemt 4 līdz 5 punktus. Lietusūdens savākšanai un lietderīgai izmantošanai tika piešķirti 2 līdz 3 punkti, bet tradicionālais risinājums ar ienākošā ūdens filtrēšanu ieguva 1 punktu. Jāatzīmē, ka vērtējumu (2 punkti) saņēma tikai divas mājas, pārējām vērtējums netika piešķirts.
Būtiska loma ēkas uzturēšanas izdevumu samazināšanā un energoefektivitātes palielināšanā ir atjaunojamo energoresursu izmantošana. Šajā gadījumā lielāko punktu skaitu 4 līdz 5 varēja saņemt ēkas, kas apkurei un siltā ūdens iegūšanai izmanto zemes siltumsūkni un saules kolektoru. 2 līdz 3 punkti tika piešķirti projektiem, kur izmantots tikai zemes siltumsūknis, bet, ja no inovatīvām sistēmām ēkā izmantots tikai saules kolektors, bija iegūstams 1 punkts. Tikai trīs no pretendentiem kā galveno apkures sistēmu bija izvēlējušies zemes siltumsūkni, viens pretendents līdztekus tradicionālajai apkures sistēmai ar apkures katlu kā papildu sistēmu ierīkojis gaiss-gaiss siltumsūkni, pārējiem apkurei un siltajam ūdenim izmantots gāzes apkures katls vai malkas apkure.
Atbilstība energoefektivitātes klasēm
AEROC-JÄMERÄ AS konkursa "Energotaupīgākā ģimenes māja" rezultāti ļāva arī izdarīt secinājumus par māju atbilstību konkrētām energoefektivitātes klasēm. Te būtiski uzsvērt, ka augstāk minētie MK noteikumi Nr. 383 nosaka dzīvojamo ēku energoefektivitātes klases atkarībā no enerģijas patēriņa tikai apkures vajadzībām un šajā ziņā Latvijas normatīvi atšķiras, jo citās ES valstīs pieņemtās pieejas, kad ēkas klasificē pēc kopējā primārās enerģijas patēriņa, ievērojot katram energopatēriņa veidam piešķirto koeficientu, kas katrā valstī ir atšķirīgs. Latvijā tas ir 1,5 elektrībai, 1,36 gāzei un 1,09 malkai. Šie koeficienti tika ņemti vērā, aprēķinot konkursa dalībnieku ēku primāro enerģijas patēriņu gada laikā (kWh/m2). Šeit mazākais rādītājs bija 78,04 kWh/m2, lielākais – 267,54 kWh/m2.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem A klase – atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkām; B klase – ēkas, kurām energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh/m2; C klase – ēkas, kurām šis energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 50 kWh/m2; D klase – ēkas, kurām energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 60 kWh/m2; E klase – ēkas, kas atbilst vidējam patēriņam un F klase, kas atbilst normatīvos aktos noteiktajam pieļaujamajam enerģijas patēriņa līmenim. A un B klases ēkas atbilst paaugstinātas energoefektivitātes klasēm, bet C, D, E un F klase - pamata energoefektivitātes klasēm. Pēc konkursa rezultātiem spriežot, lielākā daļa pretendentu ēku atbilst E un F enerģijas klasei, kas, ņemot vērā to, ka nevienā no ēkām netika izmantota mehāniskā ventilācija ar gaisa rekuperāciju, ir labs rādītājs.
Salīdzinot iegūtos rezultātus ar, piemēram, ēku energoklasifikāciju citās Baltijas un Skandināvijas valstīs, tad AEROC-JÄMERÄ rīkotā konkursa pirmo sešu vietu ieguvēji pilnībā atbilst A energoefektivitātes klasei gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Dānijā, Norvēģijā un Somijā.
Lai attēlu palielinātu, spied uz attēla vai šeit.
Analizējot rezultātus, eksperti secināja, ka Latvijas normatīvu tālākai pilnveidošanai būtu iesniedzams sekojošs priekšlikums – līdz 2020.gadam, kad, saskaņā ar ES direktīvu, visām projektējamām ēkām obligāti jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, vienģimenes ēkām noteikt pārejas periodu, kurā projektēt ēkas ar kopējo primārās enerģijas patēriņu ne vairāk par 120 kWh uz kvadrātmetru gadā.
Kā parādīja konkursa rezultāti šādas prasības ir reāli sasniedzamas jau šodien izmantojot ventilācijas sistēmas ar gaisa rekuperāciju un siltumsūkņus. Tāpat konkursa organizatori sprieda, ka nākotnē šāda veida konkursi jārīko regulāri, jo tas ļauj dalīties pieredzē ne tikai būvmateriālu ražotājiem un šo ēku saimniekiem, bet sniedz noderīgu informāciju visiem, kas nākotnē plāno būvēt vai rekonstruēt savus īpašumus ievērojot energoefektivitātes nosacījumus.