KVV Liepājas Metalurgs" svinīgi uzsāk ražošanu

Ukraiņu "KVV Group" atjaunojusi Baltijā lielākās metalurģijas rūpnīcas darbību un 6.martā notika metalurģijas rūpnīcas "KVV Liepājas Metalurgs" ražošanas atsākšanai veltīts pasākums.

Atklāšanas pasākumā piedalījās ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola, "KVV Group"  akcionāri, AS "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

AS "KVV Liepājas metalurgs" tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā žurnālistiem sacīja "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Viņš skaidroja, ka uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas. AS "KVV Liepājas Metalurgs" saražotās pirmās 5000 tonnas tērauda armatūras šā gada martā tika eksportētas uz Alžīriju.

Patlaban uzņēmumā "KVV Liepājas Metalurgs" jau investēti 20 līdz 25 miljoni eiro, žurnālistiem sacīja "KVV Group" līdzīpašnieks Valērijs Krištals. Ja līdz gada beigām ražošanas apjoms sasniegs 75 000 tonnu produkcijas mēnesī, tad investīciju apjoms līdz gada beigām varētu sasniegt 50 miljonus eiro, teica V.Krištals.

Viņš norādīja, ka tas ir "KVV Group" ekonomistu aprēķinātais apjoms, lai uzņēmums būtu rentabls un gūtu peļņu. V.Krištals arī sacīja, ka noteikti jau aprīlī tiks saražotas 35 000 tonnas produkcijas, un izteica cerību, ka, iespējams, arī martā varētu tikt sasniegts šāds apjoms.

V.Krištals un I.Kovaļenko skaidroja, ka investīcijas līdz šim ir ieguldītas gan uzņēmuma apgrozāmajos līdzekļos, gan izejvielu iepirkšanai. Viņi norādīja, ka gadījumā, ja tiks parakstīts Latvijas-Ukrainas starpvalstu līgums, izejvielas varētu tikt piegādātas arī no Ukrainas. V.Krištals piebilda, ka labprāt iegādātos izejvielas arī Latvijā. Tas esot atkarīgs no tā, kā veiksies sarunas ar metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu "Tolmets". Viņš piebilda, ka šādas sarunas jau ir notikušas.

I. Kovaļenko žurnālistiem sacīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" 2015.gadu cer noslēgt pa nullēm.

"Jebkurš normāls vadītājs cer atgūt vismaz tos līdzekļus, ko esam ieguldījuši uzņēmuma attīstībā. Tāpat ir svarīgi, kā šīs investīcijas atgriezīsies atpakaļ un ar kādu balansu - pozitīvu, negatīvu un tamlīdzīgi. Es pagaidām novērtēju, ka mēs noturēsimies vismaz tajā līmenī, lai izietu pa nullēm," sacīja Kovaļenko, atbildot aģentūras BNS jautājumu par šā gada finansiālo rādītāju prognozēm.

"Ar mīnusiem es netaisos strādāt, tas nav interesanti, pretējā gadījumā akcionārs manā vietā iecels kādu citu cilvēku. Es taču neesmu akcionārs, es esmu pieņemts darbā, vienkārši darbinieks," teica Kovaļenko.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pagaidām ir grūti prognozēt ekonomikas attīstību valstī, līdz ar to nav iespējams pateikt, kad uzņēmums sāks darboties ar pilnu jaudu. Ja ekonomiskā situācija būs labvēlīga, tad uzņēmums pakāpeniski turpinās palielināt ražošanas jaudu, savukārt, ja ekonomiskā situācija būs tāda, ka būs jādomā par to, kā izdzīvot, tad ražošanas jaudas mēnesī nepārsniegs 40-45 tūkstošus tonnu.

Savukārt uzņēmuma šā gada apgrozījuma prognozes viņš nevēlējās izpaust. "Es jums gribu teikt - pagaidām esmu mērķēts, ja darbu atsāks tēraudlietuves komplekss un divas velmētavas, tad līdz gada beigām esmu uzlicis tādu mērķi - saražot produkciju 450-500 tūkstošu apmērā," sacīja Kovaļenko.

I.Kovaļenko uzsvēra, ka "KVV Liepājas metalurgam" nepieciešams kvalificēts darbaspēks un uzņēmums tuvākajā laikā plāno darbā pieņemt vēl 250 darbinieku. Viņš informēja, ka uzņēmumā darbā jau pieņemti vairāk nekā 550 strādājošo.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai,- patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. I.Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat I.Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Taujāts par to, kā uzņēmums risinās ražošanas procesam nepieciešamā skābekļa jautājumu, I.Kovaļenko portālam skaidroja, ka pagaidām nepieciešamais skābeklis ir iepirkts, bet pēc mēneša atsākšot darbu uzņēmums "Elme Messer", kas saražos "KVV Liepājas Metalurgs" nepieciešamo skābekļa daudzumu - par to jau esot panākta vienošanās. Līdz ar to pagaidām netiekot skatīts jautājums par to, ka varētu rasties nepieciešamība skābekli iepirkt no Polijas, kas būtu finansiāli neizdevīgi un līdz ar to sadārdzinātu ražošanas procesu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma svinīgajā uzņēmuma atklāšanas ceremonijā, brīdi pirms simboliskās lentītes pārgriešanas pauda cerību, ka  metālapstrādes uzņēmums "KVV Liepājas Metalurgs" kļūs par lielu un vadošu uzņēmumu. Premjere uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi tas, ka vairāk nekā 500 cilvēku Liepājā ir atraduši darbu un pauda gandarījumu par uzņēmuma darbības atsākšanu.

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka metālapstrādes uzņēmums "KVV Liepājas Metalurgs" ir demonstrējis spēju kā fēnikss atdzimt no pelniem. Viņa norādīja, ka kompānija ir īpaši svarīga, jo dod darbu daudziem cilvēkiem. Ministre solīja, ka Ekonomikas ministrija "KVV Liepājas Metalurgam" palīdzēs ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu.

Bet finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka rūpnīca ir pierādījums tam, ka valsts spēj aizstāvēt savas intereses un atrast investorus. Arī Liepājas mērs Uldis Sesks pauda gandarījumu par "KVV Liepājas metalurga" ražotnes atklāšanu un atzīmēja, ka ir beidzies ilgais neziņas periods.

Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" 2014.gada oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas IKP. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai, tika uzsvērts rūpnīcas "KVV Liepājas Metalurgs" ražošanas atsākšanai veltītajā pasākumā.

Šā gada februārī "KVV Liepājas Metalurgs" uzsāka tehnoloģisko iekārtu pārbaudes un ražošanu vienā no rūpnīcas korpusiem - velmētavā. Ņemot vērā, ka rūpnīca salīdzinoši ilgu laiku stāvējusi dīkstāvē, sākotnēji ražošana tiek atsākta izmēģinājuma režīmā, pakāpeniski palielinot tās jaudas. "KVV Liepājas Metalurgs" ražotnes darbības atsākšana notiks divos posmos. Pirmajā posmā tiek uzsākta darbība velmētavā. Savukārt vēlāk tiks uzsākta ražošana arī tēraudkausēšanas cehā.

Holdinga "KVV Group" uzņēmumu Ukrainā galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde Ukrainā un uz eksportu, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. Tas ir viens no līderiem Ukrainā metāllūžņu iepirkšanas nozarē, savukārt holdinga būvapjomi gadā sasniedz 1 miljonu kv.m.

"KVV Liepājas Metalurgs" ir "KVV Group" otrais metalurģijas nozares uzņēmums, kura darbību tā būs atjaunojusi, skaidro AS "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko: "2013.gadā tā iegādājās Doņeckas elektrometalurģijas rūpnīcu, bet bija spiesta atteikties no darījuma ģeopolitiskās situācijas reģionā dēļ."

Ukrainas kompānijas "KVV Group", kas ir maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma "Liepājas metalurgs" pamatražotnes īpašnieks, īpašnieks Valērijs Krištals svinīgajā pasākumā uzsvēra, ka "KVV Group" ir liela pieredze metalurģijas uzņēmumu darbības sākšanā un izteica to veiksmīgi šo pieredzi realizēt Liepājā. "Ceram, ka "KVV Liepājas metalurgs" kļūs par metalurģijas flagmani," teica VKrištals.

Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi ieguva Ukrainas uzņēmums "KVV Group", kas par rūpnīcas ražotni piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro. Pagājušā gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pārdošanu.

Tāpat jau ziņots, ka šā gada 12.janvārī Liepājā "Liepājas metalurga" maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma atslēgas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklim I.Kovaļenko. "Liepājas metalurga" īpašuma tiesības tika pārreģistrētas Zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam 2014.gada 29.decembrī, līdz ar to oficiāli noslēdzās arī aktīvu nodošanas process.

AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšana pozitīvi ietekmēs kopējos apstrādes rūpniecības rādītājus, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

2015.gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi samazinājās par 3,1% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bet gada griezumā produkcijas apjomi bija par 0,6% zemāki nekā iepriekšējā gada janvārī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Savukārt vienā no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm - kokapstrādē - ražošanas apjomi turpina stabili augt - 2015.gada janvārī gada griezumā nozares izlaide palielinājās par 7,2%. Pieauga gan eksporta apjomi, īpaši uz valstīm, kuras nav eirozonā, gan arī produkcijas pieprasījums iekšējā tirgū. Ražošanas apjomi pieauga arī mēbeļu ražošanā - par 9%.

Līdzīgi kā 2014.gadā strauji turpina augt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kurā pieaugums bija vairāk nekā divas reizes. Mērenāka izaugsme gada sākumā bija vērojama dzērienu ražošanā, poligrāfijā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Vienlaikus atsevišķām nozarēm dažādu faktoru ietekmē gads nav iesācies tik veiksmīgi. Vienā no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm - pārtikas rūpniecībā - 2015.gada janvārī gada griezumā produkcijas apjomi bija par 5,6% mazāki nekā pirms gada. Kopš 2014.gada otrās puses nozari ietekmē Krievijas noteiktais pārtikas importa embargo.

Ražošanas apjomu samazinājums bija vērojams arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, papīra ražošanas nozarē, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, transportlīdzekļu ražošanā, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē.

EM prognozē, ka lielākā daļa no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas tiek eksportēta, līdz ar to nozares izaugsme šogad būs cieši saistīta ar tendencēm ārējos tirgos. Ministrijā arī piebilda, ka darbību šogad atjauno "KVV Liepājas metalurgs", kas pozitīvi ietekmēs kopējos apstrādes rūpniecības rādītājus.