Lai renovācijas process būtu veiksmīgs ir nepieciešamas zināšanas

Vidzemes attīstības konferences ietvaros 7. februārī Valmierā notika projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) pirmā Reģionālā darba grupas tikšanās.

Izmantojot dizaina domāšanas metodi, EFFECT4buildings darba grupa veidoja vairākus scenārijus tam, kā veicināt ēku iedzīvotāju un apsaimniekotāju interesi par daudzveidīgu energoefektīvu paņēmienu ieviešanu un mūsdienīgu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                       

Starpdisciplinārā sadarbība ir būtiska dizaina metodes pielietošanā, lai stratēģiski identificētu un risinātu problēmas. EFFECT4buildings darba grupa apvienoja ekspertus no vairākām Vidzemes pašvaldībām, kā arī zinošus speciālistus no Vidzemes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes, ALTUM u.c. Dizaina metode ietver vairākus posmus, sākot no problēmas izpētes līdz pat idejas izstrādei un tās testēšanai. Ar dizaina domāšanas metodes palīdzību EFFECT4buildings darba grupa radīja vairākus scenārijus tam, kā veicināt šīs zināšanas un interesi par energoefektīviem paņēmieniem un tehnoloģijām, un kā mazināt neticību, neizpratni par ēku renovācijas procesu un mūsdienīgām, efektīvām tehnoloģijām.

Nereti šī interese par pašu renovācijas procesu zūd, izdzirdot kāda kaimiņa vai paziņas nelāgo pieredzi par veiktajiem remontdarbiem. Kāds sūdzas par slikto gaisa apmaiņu telpās, cits - par pelējumu bēniņos vai dzīvojamo telpu stūros. Vēl kāds nespēj naktī gulēt, jo dzird rūkoņu no pagrabtelpas, kur dūc jaunais siltummezgls. Ja cilvēks ilgstoši nejūtas labi šajā ēkā, tad par savām bažām un diskomfortu visbiežāk neklusē. Tas, protams, sabiedē tos, kuri vēl domā, ko darīt ar savu ēku – renovēt vai tomēr nē, jo var gadīties līdzīgi kā tiem citiem. "Ja mums pašiem būtu zināšanas par to, kas nepieciešams, lai ēka patiešām būtu energoefektīva, tad  labāk spētu izvērtēt, kādi uzlabojumi un kādas tehnoloģijas mūsu mājai ir vai nav nepieciešamas. Mēs prastu izvēlēties piemērotāko finansēšanas modeli, aicinātu projektētājus izmantot jaunākās, efektīvākās, videi draudzīgas tehnoloģijas un pareizi lietotu ēku pēc tās renovācijas," uzsver EFFECT4buildings projekta vadītāja Aija Rūse.

Cilvēki tic tam, ko "viena tante teica", un diemžēl negatīvām ziņām ir tendence daudz ātrāk izplatīties nekā pozitīvām. Iedzīvotājos ir jāvairo zināšanas par veiksmīgajiem renovēto ēku piemēriem, kuri pieejami mums apkārt. EFFECT4buildings darba grupa vienojās, ka vislabāk šo uzdevumu varētu paveikt paši māju iedzīvotāji/sabiedrisko ēku darbinieki, kuriem ir bijusi labā pieredze, renovējot savu daudzdzīvokļu ēku/ strādājot renovētā ēkā. Labās pieredzes stāsti ir jānodod tiem iedzīvotājiem, kuri vēl šaubās. Lai mācītos no kļūdām un meklētu risinājumus, noteikti nedrīkst aizmirst atklāti stāstīt arī bēdu stāstus, kāpēc kādai ēkai tomēr renovācijas process nav bijis iepriecinošs notikums. Iespējams, ir bijusi kļūda tehniskā projekta izstrādē, varbūt būvniecības procesā. Mēdz gadīties, ka paši ēkas iedzīvotāji vai apsaimniekotāji nav apsvēruši, kā iespējami efektīvi ekspluatēt ēku, tajā pieejamās tehnoloģijas un uzlabojumus pēc tam, kad ēka renovēta.

"Nevar māju tikai nosiltināt - uzvilkt "jaunu kažociņu" apkārt un teikt, ka esam priecīgi un viss būs efektīvi. Arī siltumapgādes sistēma, iespējams, ir jāpārregulē. Nevar palikt vecie, milzīgie čuguna radiatori ar to pašu līdz galam atvērto regulatoru. Siltuma padeve ir jāsamazina, lai nav 19 grādu vietā 25 grādi, un visi logi atvērti. Tad rēķini tāpat būs lieli, un līdz ar tiem būs arī vilšanās," stāsta Apes novada domes Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss.

EFFECT4buildings Reģionālās darba grupas pirmā tikšanas reize bija lielisks atspēriens projekta mērķa sasniegšanai. Darba grupa radīja scenāriju tam, kā radīt interesi par ēku renovācijas procesu dažādās vecuma grupās, kā mērķtiecīgi izmantot īres maksu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un apzināja, cik nozīmīga loma ir pieredzes apmaiņai un zināšanām par energoefektīviem paņēmieniem un tehnoloģijām. Vidzemes plānošanas reģions projekta EFFECT4buildings ietvaros stiprinās pašvaldību ēku pārvaldnieku kapacitāti, izstrādājot ērtu tiešsaistes rīku, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem katrai ēkai piemeklēt atbilstošākā finansēšanas modeļa/ instrumenta un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju tās energoefektivitātes uzlabošanai.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/efektivi_finansu_instrumenti_eku_energoefektivitates_paaugstinasanas_pasakumu_ieviesanai_effect4buildings
Papildu informācija: Aija Rūse, projekta EFFECT4buildings vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse@vidzeme.lv; mob.t. 26400288.
Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte@vidzeme.lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv