Laiks domāt par profesionālās ētikas stiprināšanu

Rīgas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis šajā Rīgas Domes institūcijā vadošos amatos pavadījis ilgu laiku. Būvvaldi viņš vada kopš 2006. gada vidus, kad stājās amatā kā Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs, taču Būvvaldē viņš strādāja jau iepriekš. Kad Būvvalde kļuva par pastāvīgu, no Pilsētas Attīstības departamenta neatkarīgu struktūru, 2008. gada oktobrī Ciņa kungs tika apstiprināts par tās vadītāju. Vaicāts par paveikto šajā laikā, viņš atkal un atkal uzsver, ka sekmīgie rezultāti panākti komandas darbā.

Ko liecina jaunākie, Jūsu rīcībā esošie statistikas dati? Vai Rīga būvējas?

Salīdzinot 2010. gadu, kad vēl bija jūtamas krīzes sekas, ar 2011. gadu, izmaiņas ir ļoti nelielas. Paradoksāli, bet 2011. gadā Būvvaldes apmeklētāju skaits ir bijis pat mazāks nekā 2009. un 2010. gadā. Arī būvniecības pieteikumu skaits vidēji mēnesī 2008. un 2009. gadā ir bijis lielāks nekā, piemēram, 2010. gadā. Saskaņoto projektu un izņemto būvatļauju ziņā 2010. un 2011. gads ir līdzīgi.

Pēc mūsu elektroniskās datu bāzes ziņām, kur visi būvobjekti ir reģistrēti pēc būvju klasifikatora CC kodiem, 2009. gadā tika plānots realizēt ap 100 daudzdzīvokļu ēku projektu, bet būvatļaujas reāli izņēma tikai 5 projektiem, 2010. gadā bija plānotas 13 jaunas daudzdzīvokļu ēkas, 2011. gadā būvatļaujas tika izņemtas jau 57 ēkām. Šie skaitļi ļauj secināt, ka projektu attīstītāji samērā optimistiski raugās uz potenciālo klientu pirktspējas palielināšanos, kreditēšanās atjaunošanos. Šī gada divos mēnešos esam saņēmuši jau 5 būvniecības pieteikumus uz daudzdzīvokļu ēku plānotu būvniecību. Dzīvokļu niša Rīgā būs aktuāla diezgan ilgu laiku.

Joprojām aktīvs ir privātmāju sektors. Jauna būvniecība gan notiek maz, piemēram, 2010. gadā uz jaunbūvēm tika izsniegtas tikai trīs būvatļaujas. Daudz vairāk ir dažādi rekonstrukcijas un pārbūves darbi. Pēdējos divos gados vidēji gada laikā izsniegts ap 100 būvatļauju uz dažādiem būvdarbiem privātmājās.

2011. gadā kopumā akceptēti 1750 būvprojekti. Tas ir par aptuveni 10% vairāk nekā 2010. gadā. Šo projektu vidū ir arī dažādi renovācijas un pārbūves darbi, piemēram, dzīvokļu pārbūves, labiekārtošanas darbi, siltināšanas darbi. 2011. gadā tika izsniegtas 360 būvatļaujas, 2010. gadā – 330, pieaugums ir samērā neliels. Kopā Rīgā patlaban ir spēkā 4400 būvatļaujas, kur ietilpst gan pagarinātās, gan atjaunotās, gan jaunās būvatļaujas.

Patlaban netiek noteikts, cik reizes drīkst pagarināt būvatļaujas un tas ļauj objektu ilgstoši nenodot ekspluatācijā. Vai tiek domāts par kādiem ierobežojumiem šajā sakarā?

Būvatļaujas parasti pagarina ekonomisku apsvērumu dēļ, kad objektu nav iespējams pabeigt līdz galam. Patlaban tiek diskutēts, ka jaunajā Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos varētu paredzēt, ka privātmājas ekspluatācijā nebūtu jānodod. Tiek plānots tā vietā iekļaut noteikumu, ka pēc zināma laika būvei jābūt pabeigtai un, kad šis laiks pienācis, jāsāk maksāt īpašuma nodoklis. Prasības, kas nepieciešamas, lai māju varētu uzskatīt par pabeigtu, paliktu iepriekšējās – jābūt izbūvētai virtuvei, tualetei un jābūt sakārtotai mājas priekšpusei attiecībā pret ielu. Tad vairs arī nebūs jāpagarina būvatļauja. Tiesa, uzsveru, kas tas viss ir tikai spriešanas procesā.

Tāpat notiek diskusija par to, vai vispār nepieciešama tāda lieta kā inventarizācijas plāns. Tas ir padomju laika ievedums un citur Eiropas valstīs šādi plāni vispār netiek gatavoti, tur lielākoties izmanto tos plānus, kas ir ēkas projektā. Ceru, ka pēc tam, kad Saeimā tiks apstiprināts jaunais Būvniecības likums, sāksies darbs arī pie Vispārīgajiem būvnoteikumiem, un tajos tiks ietverti iepriekš minētie jautājumi.

Problēmas rada arī patvaļīgā būvniecība. Vai šādu gadījumu Rīgā ir daudz?

Patvaļīgā būvniecība ir problēma, kur katra gadījuma izskatīšana, risināšana, attiecīgu soda mēru pieņemšana un izpilde stiepjas garā laika periodā. Būvvaldē patlaban ir ap 500 šādu lietu par patvaļīgu būvniecību, bet to risināšana notiek lēni. Cerams, ka jaunais Būvniecības likums šo procesu saīsinās un padarīs efektīvāku.

Kas mainīts esošajā klientu apkalpošanas darbā?

Te varu izteikt atzinību savam vietniekam Ingusam Vircavam, kas daudz paveicis šajā jomā. 2009. un 2010. gadā Klientu apkalpošanas centra darbībā tika ieviestas nopietnas pārmaiņas. Mainīta tā struktūra un pakalpojumu sniegšanas organizācija. Domāju, ka to jūt ikviens apmeklētājs. Vidēji dienā apkalpojam ap 150 cilvēku. Tas, ko varētu vēlēties – mazliet plašākas telpas, bet tehniski tas patlaban nav iespējams.

Kas ir jautājums, ko Būvvaldes klienti mēdz uzdot visbiežāk?

Visvairāk vaicā – kā būvniecības organizēšanas formālo procesu paveikt pēc iespējas vienkāršāk. Cilvēkiem ir priekšstats, ka tas viss ir bezgala sarežģīti un nevar saprast, ar ko sākt. Tikko spēkā stāsies jaunais Būvniecības likums, mēs sagatavosim ikvienam pieejamu informatīvu materiālu, kas saprotami izskaidros visus posmus un neskaidros jautājumus. Līdz šim šāds materiāls bijis par vienkāršoto renovāciju un rekonstrukciju, kā arī par privātmāju projektu izstrādāšanu.

Kas ir tās lietas vai procesi, ko Jūs esat ieviesis vai mainījis, esot Būvvaldes vadītāja amatā?

Manas iniciatīvas lielākoties ir saistītas ar jauno Būvniecības likumu. Kad Būvvaldes vadītāja vietnieks bija Edvīns Timofejevs, viņš daudz izdarīja, lai tiktu ieviesta vienkāršotā renovācija un rekonstrukcija. Tas arī izdevās. Vēlāk kopā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem darba grupā izveidojām nosacījumus vienkāršotai renovācijai un rekonstrukcijai fasādēm, pēc tam arī inženiertīkliem. Pēdējos trīs gadus kopā ar kolēģiem esmu intensīvi strādājis pie Būvniecības likuma. Piemēram, jautājums par sertifikāciju. Runa jau nav tikai par papīru, kas tiek piešķirts. Tā ir atbildība par to, ko šis speciālists dara un ko ir spējīgs uzņemties profesionālā ziņā.

Daudz esam darījuši Būvvaldes struktūras sakārtošanā. To apliecina arī ik gadus saņemtais ISO Kvalitātes vadības sertifikāts. Tas nozīmē, ka katrs darbinieks zina savus pienākumus un uzdevumus. Ja kāds to nespēj veikt, tas nozīmē, ka mūsu klienti nav apmierināti. Ikdienas darbā es uzsveru to, ka saskarsmē ar klientu jāveido pozitīva attieksme vienam pret otru un ceru, ka tas sāk arvien vairāk izdoties.

Jūs vairākkārt esat uzsvēris, ka profesionālajā jomā ir problēmas ar ētiku.

Jā, saistībā ar jauno Būvniecības likumu un domājot par profesionāļu darbu kopumā, no savas puses vēlos atzīmēt, ka ir zināmas problēmas ar ētiku. Tā ir profesionāļu attieksme pret savu darbu. Runājot par Būvniecības likumu, esam centušies noņemt no pašvaldību būvvaldēm to atbildības daļu, ko viņi nevar uzņemties. Būvvaldēs nav tādu speciālistu, kas var izvērtēt katru tehnisko projektu no vāka līdz vākam. Tur ir vajadzīgi cilvēki, kam ir konkrētā darba pieredze, kas ir daudz būvējuši, vadījuši. Būvvalde var tikai pārliecināties, vai iesniegtais projekts ir atbilstošs likumam, noteikumiem utt. Aktuālais nākotnes jautājums ir saistīts ar profesionāļu ētikas stiprināšanu, ir jābūt lielākai profesionālai atbildībai, par to, ko dara. Ne tikai arhitektiem, bet arī celtniekiem. Tas kopā veidos kopējo būvniecības ainu, jo tas, ko būvē pārdošanai, nedrīkst būt ar zemāku kvalitāti par to, ko būvē pats sev. Es uzskatu, ka ikvienam sava profesionālā atbildība ir jāuztver nopietni.

Vai Jūsu pamatprofesija saistīta ar būvniecību vai arhitektūru?

Esmu arhitekts. Kad pabeidzu augstskolu, specializējos arhitektūras pieminekļu restaurācijā. Ilgu laiku strādāju Restaurācijas institūtā izpētes grupā.

Kas ir Jūsu vaļasprieks, kad darba laiks beidzies?

Ziemā šad tad nodarbojos ar kalnu slēpošanu, lai gan pēdējā laikā ģimene aicina pievērsties distanču slēpošanai. Vasarā patīk būt dabā, ar ģimeni cenšamies izbraukt tepat pa Latviju. Pirms pāris gadiem veselu nedēļu apceļojām Latgali un man radās ļoti labs iespaids par to, cik Latgale patiesībā ir sakārtota.

Paldies par sarunu!