Latvijai un Baltkrievijai ir plašas sadarbības iespējas transporta, tranzīta, būvniecības un IKT jomā

Šā gada 24.-25.janvārī Minskā, Baltkrievijā notika Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 12. sēde, kuras laikā pārrunāti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi un turpmākās sadarbības attīstības virzieni.

SVK Latvijas pārstāvju grupu vadīja satiksmes ministrs Uldis Augulis, bet vietnieks – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka. Savukārt SVK Baltkrievijas puses pārstāvju grupu vadīja transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

Ekonomiskā sadarbība ieņem nozīmīgu vietu Latvijas un Baltkrievijas divpusējās attiecībās, ko veicina abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un plašie kontakti uzņēmēju līmenī. Baltkrievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris – ieņemot 4.vietu ārējās tirdzniecības partneru starpā ārpus Eiropas Savienības valstīm. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība tādās jomās kā tirdzniecība, transports, tūrisms, vieglā rūpniecība, kokrūpniecība un citās jomās.

Savukārt Latvijas – Baltkrievijas SVK, kura tiekas jau 12.reizi, šo gadu laikā ir sevi pierādījusi kā būtisku ekonomiskās sadarbības mehānismu. Tāpat arī Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes darbs, kuras pārstāvji tradicionāli tiekas paralēli SVK sēdēm, ir nozīmīgs instruments ekonomiskās sadarbības paplašināšanā.

Arī šogad paralēli SVK Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome pulcējās, lai pārrunātu potenciālās sadarbības iespējas. Sēdi atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka, informējot Baltkrievijas uzņēmējus par Latvijas uzņēmējdarbības vidi un uzņēmējus interesējošajiem sadarbības jautājumiem.

SVK laikā puses atzina, ka ir ieinteresētas padziļināt Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sadarbību, īpaši tādās jomās kā transports un tranzīts, akreditācija un patērētāju tiesību aizsardzība, lauksaimniecība, pārtika, tūrisms tai skaitā medicīnas tūrisms, būvniecība, IKT, izglītība un zinātne, reģionālā un pārrobežu sadarbība, vides aizsardzība u.c.

SVK laikā puses vienojās aktīvāk sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atjaunotu divpusējās tirdzniecības apjomus, kā arī meklētu jaunas iespējas un veidus sadarbības paplašināšanai.

SVK sanāksmē augsti novērtēta Transporta darba grupas izveide, kuras pirmā sēde notika 2016.gada 15.septembrī Rīgā, tās laikā puses iezīmēja vairākus aktuālus jautājumus, t.sk. par sadarbību dzelzceļa transporta, aviācijas, automobiļu transporta, jūras transporta, ostu sadarbības, ceļu būvniecības, tranzīta un loģistikas jomās.

SVK laikā puses pārrunāja Transporta darba grupas apstiprinātā 2017.gada sadarbības plāna īstenošanas gaitu. Baltkrievijas puse iepazīstināja Latvijas puses speciālistus ar Baltkrievijas un Ķīnas izstrādāto vienošanos, kas paredz starptautisko kravas pārvadājumu un sadarbības realizāciju Zīda ceļa ekonomiskās joslas ietvaros, kas piedāvā iespējas pievienoties un sadarboties ar trešajām valstīm.

Puses atzīmēja abpusēji izdevīgo sadarbību kravas pārvadājumu jomā, un norādīja uz iespējām attīstīt kravas un pasažieru pārvadājumus starp abām valstīm, uzlabot sadarbību, attīstot kravu konteineru pārvadājumus ar vilcienu "Zubr". Sanāksmes dalībnieki norādīja uz iespējām kāpināt tranzīta pārvadājumu apjomus no Ķīnas uz Latviju caur Baltkrieviju, kā arī veicināt pārvadājumus starp industriālo parku "Lielais akmens" un Baltijas valstu tirgiem, kas apmierinātu kravu pārvadātāju un kravu saņēmēju vajadzības/pieprasījumu, kā arī nodrošinātu infrastruktūras atbilstošu izmantošanu.

Latvijas puse informēja par valdības lēmumu atbalstīt Satiksmes ministrijas un uzņēmuma Latvijas dzelzceļš elektrifikācijas projekta tālāku virzību, kas paredz pirmā etapa īstenošanu līdz 2023. gadam, elektrificējot dzelzceļa tīklu Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili. Savukārt Baltkrievijas puse informēja par plāniem elektrificēt Baltkrievijas dzelzceļa posmus transporta kompleksa attīstības valsts programmas ietvaros.

Abas puses atzīmēja autoceļa savienojuma lielo nozīmību, nodrošinot satiksmi starp Latviju un Baltkrieviju, kas ir arī vairāku starptautisko transporta koridoru tīklu sastāvdaļa (Eiropas Savienības TEN-T tīkls, Ziemeļu Dimensijas Transporta un loģistikas partnerība, Austrumu Partnerības transporta tīkls, Eirāzijas transporta koridori EATL). Pusesvienojās attīstīt autotransporta savienojuma satiksmi, atbilstoši transporta plūsmu palielinājumam un mudināja abu valstu atbildīgās institūcijas turpināt sadarbību, lai saskaņoti attīstītu autoceļu infrastruktūras šajā savienojumā, it īpaši to autoceļu posmos, kas ved uz Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas punktiem. Puses vienojās par kopēju Latvijas –Baltkrievijas autoceļu posma  (TEN-T) attīstīšanu, kas ietver: no Baltkrievijas puses autoceļu R-20 Vitebska – Polocka – Latvijas robeža (Grigorovšķina), savukārt no Latvijas puses autoceļu A-6 Rīga - Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki).

SVK sanāksmes dalībnieki pārrunāja tālākas sadarbības attīstību informācijas – tehnoloģiju jomā, tai skaitā, nodrošinot sadarbību starp Latvijas un Baltkrievijas sakaru administrācijām, radiofrekvenču spektra koordinācijai pierobežu rajonos, kā arī sadarbību elektrosakaru jomā.

Tāpat SVK ietvaros notika otrā Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas punktu darbības un saskaņotas attīstības jautājumu apakškomisijas sēde, kuras ietvaros pārrunāti aktuālie sadarbības jautājumi.

Pārrunājot sadarbības paplašināšanas iespējas lauksaimniecības jomā, Latvijas puse norādīja, ka tās interesēs ir to paplašināt piena pārstrādes nozarē, it īpaši attiecībā uz Latvijā ražoto piena produktu ar augstu pievienoto vērtību un bioloģisko produktu piegādēm, kā arī tirdzniecības apjomu palielināšanu gaļas, zivju un augļu/dārzeņu produktiem.

Tāpat abas puses izteica gatavību turpināt līdz šim īstenoto sadarbību starp abu valstu zinātniskajām institūcijām augu selekcijas un augu pavairošanas jomā, un sadarboties savstarpējos pētījumos (piemēram, sojas audzēšana, ģenētisko resursu daudzveidība), kā arī īstenot dažādas zinātniskā personāla stažēšanās pasākumus.

SVK sēdes dalībnieki pozitīvi novērtēja abu valstu veterināro dienestu paveikto un apņēmās turpināt savstarpējo līdz šim veiksmīgi īstenoto sadarbību.

Vienlaikus SVK laikā puses vienojās turpināt darbu, lai mazinātu ierobežojumus divpusējai pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecībai, kā arī ierobežojumus pakalpojumu jomā.

Abu valstu uzņēmēji un amatpersonas atzinīgi novērtēja līdzšinējo pieredzi Latvijas dienu Baltkrievijā "Taste Latvia" norisē un Latvijas puse informēja par nodomu arī 2017.gadā rīkot Latvijas dienas pasākumus Baltkrievijā.

SVK noslēgumā tika parakstīts līgums par partnerību un sadarbību starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un LTRK uzņēmumu "Ekspertīze". Vienošanās mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu savstarpējo līgumu izpildes kontroli pārbaudot preču iekraušanas faktu. Ar šo līgumu būs iespēja pārbaudīt preces, ko Latvijas uzņēmumi pērk  Baltkrievijas universālajā preču biržā un ne tikai.

Papildu informācija par Latvijas – Baltkrievijas sadarbību

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Baltkrieviju ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, optiskās iekārtas, ķīmiskie produkti, pārtika un tekstilpreces. Visvairāk no Baltkrievijas Latvija ieved minerālproduktus un koksnes izstrādājumus.

em.gov.lv
 

Baltkrievija ir arī nozīmīgs ārvalstu investors Latvijā – uz šo brīdi Latvijā ir reģistrēti 2144 uzņēmumi ar Baltkrievijas investīcijām pamatkapitālā. Turklāt pēdējos gados investīciju apjomi pieaug abpusēji – 2016.gadā salīdzinot ar 2015.gadu Latvijas tiešo investīciju apjoms pieauga par 20%, bet Baltkrievijas investīcijas par 7%.