Latvijas ekonomikas izaugsme kļūst straujāka
Šī gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 1,2 % lielāks nekā iepriekšējā ceturksnī (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un par 2,7 % lielāks nekā pirms gada. Tas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Neskatoties uz kraso eksporta iespēju samazināšanos uz Krieviju, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps palielinās un ir straujāks nekā iepriekš prognozēts.
Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Šī gada 2. ceturksnī privātais patēriņš bija par 2,4 % lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Turpina pieaugt valdības gala patēriņa izdevumi, kas šogad 2. ceturksnī bija par 3,3 % lielāki nekā pirms gada. Uzlabojas arī investīciju dinamika, kas 2. ceturksnī jau ir pozitīva (pieaugums par 2,8 %, atbilstoši 1. ceturksnī bija samazinājums par 0,9 %).
Preču un eksporta apjoma palielinājums 2. ceturksnī (pieaugums par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu) bija nedaudz lēnāks nekā 1. ceturksnī (pieaugums par 3 %). To ietekmēja Krievijas importa pieprasījuma būtiskais samazinājums.
Šogad 1. pusgadā kopējie preču eksporta apjomi uz Krieviju faktiskajās cenās bija par 19,6 % mazāki nekā pirms gada. Tai pat laikā Latvijas kopējais eksports ir palielinājies par 2,7 %, t.sk., uz ES valstīm par 3,9 %, bet uz trešajām (bez ES un NVS) par 17,1 %. Tomēr jāatzīmē, ka trešo valstu daļa Latvijas preču eksportā vēl ir relatīvi zema (12,5 % 2014. gada 1. pusgadā un 14,3 % - 2015. gada 1. pusgadā).
Kopējo Latvijas eksporta dinamiku uzlabo pakalpojumu eksporta straujāks pieaugums, kas 1. ceturksnī bija par 7 %, bet 2. ceturksnī – par 4 % lielāks nekā pirms gada.
Nozaru griezumā straujš pieaugums 2. ceturksnī bija apstrādes rūpniecībā (gada griezumā kāpums par 6,2 %), kur lielākais ieguldījums ir metālu un to izstrādājumu ražošanas izaugsmei. Stabila izaugsme vērojama arī finanšu pakalpojumu un viesnīcu un restorānu pakalpojumu attīstībā. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no pagājušā gada 2. ceturkšņa rādītājiem.
Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar iekšējā pieprasījuma noturību un ar eksporta paplašināšanās iespējām. No vienas puses eksportu ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet no otras puses eksportu pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū – ES. Būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus. Turpinās augt privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas gan kopumā būs lēnāks nekā pagājušajā gadā. Svarīgs moments kopējai izaugsmei ir arī investīciju attīstībai - kā ilgtermiņa, tā vidēja termiņa skatījumā.