LBPA ceļ būvkonstrukciju projektēšanas nozares prestižu un izstrādā tik vajadzīgo profesionālo standartu

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija (LBPA) dibināta 2011. gada aprīlī ar mērķi veicināt Latvijas būvkonstrukciju projektēšanas nozares attīstību un konkurētspēju. Divus gadus LBPA valdes priekšsēdētāja amatā bija Gatis Počs. Šogad, nesen notikušajās valdes vēlēšanās viņš nolēma nekandidēt, kā pats saka, "dodot iespēju startēt jauniem aktīvistiem". Tomēr, esot amatā, kopā ar LBPA biedriem paveikts daudz un par to arī saruna ar Gati Poču.

Kas šobrīd ir LBPA un kādi ir tās pašreizējie aktuālākie uzdevumi, pie kā tiek strādāts šobrīd?

Līdz LBPA izveidošanai vienīgā mūsu, būvkonstrukciju projektētāju, intereses pārstāvošā organizācija bija Latvijas Būvinženieru savienība (LBS). Tomēr šī organizācija nespēja apvienot nozares cilvēkus. Speciālisti turējās savrupi, katrs pats pa sevi, nebija kopsaucēja, nebija izteiktu līderu. Tas arī mūs pamudināja veidot jaunu, būvkonstrukciju projektētājus vienojošu platformu – inženieru klubu. Sākām organizēt ikmēneša tikšanās 10-15 cilvēku lielā grupā. Aptuveni pēc pusgada kopā sanākšanas sapratām, ka jāveido oficiāla organizācija, lai varētu pārstāvēt savas intereses organizētā veidā.

Jau pirmajās tikšanas reizēs sapratām, ka jūtamies profesionāli vientuļi – nepazinām citus aroda brāļus, trūka komunikācijas, iespējas diskutēt par aktuāliem jautājumiem, iespējas vērsties pie kāda pēc profesionālas konsultācijas.

Otrs lielais uzdevums ir profesionālā darbība. Aizvadīto trīs gadu laikā esam izstrādājuši vairākus profesionālos dokumentus un palīgmateriālus – nozares standartu. Standartu, kurš tik ļoti trūka visus pēcpadomju gadus. Šis jautājums ir aktuāls, jo LR likumdošana daudzus ar būvniecību saistītos jautājumus regulē ļoti vāji vai praktiski neregulē nemaz. Mēs esam nākuši klajā ar LBPA Profesionālo standartu "Prasības būvkonstrukciju projekta saturam un noformēšanai". 2013.gadā piesaistījām ESF līdzfinansējumu un gada laikā izstrādājām arī metodiskos materiālus – projektu un aprēķina sējumu paraugus.

Plānojam arī turpmāk strādāt gan pie šo, gan arī citu ar projektēšanu saistītu dokumentu izstrādes. Viens no mērķiem ir panākt mūsu izstrādātajiem dokumentiem oficiāla valsts standarta statusu. Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir LBPA Profesionālā standarta popularizēšana un ieviešana ikdienas projektēšanas procesā.

Trešais virziens ir izglītība. Katru gadu organizējam vairākus bezmaksas seminārus par dažādiem inženieriem aktuāliem jautājumiem. Mūsu seminārus katru reizi apmeklē 50-100 klausītāju, no kuriem vismaz puse nav LBPA biedru. Tie, kas atnāk vienreiz, turpina nākt arī uz nākamajiem semināriem. Domāju, tas apliecina šo semināru aktualitāti un līmeni.

Kā Jūs raksturotu mūsdienu projektēšanas pakalpojumu sniedzēji vidi jeb "tirgu"?

Vide – diezgan neskaidra. Ekonomiskā krīze diezgan nopietni iedragāja nozari. Šobrīd redzam, ka firmas atkal paaugušās, jo arī tirgus ir pamodies un pasūtījumu skaits palielinājies. Tai pašā laikā cenas tomēr joprojām ir diezgan zemas. Manuprāt, neesam vēl sasnieguši Latvijai atbilstošu cenas līmeni. Tas ir iemesls, kāpēc pēdējo pāris gadu laikā daudzi projektētāji ir pametuši projektēšanu. Vai viņi atgriezīsies, rādīs laiks.

Statistika ir satraucoša. 2012.gadā veicām pētījumu un nonācām pie vairākiem graujošiem secinājumiem. Latvijā ir tikai ap 400 sertificētu būvkonstrukciju projektētāju, no kuriem 1/3 ir pensionāri (vecumā virs 62 gadiem), 1/3 ir pirms pensijas vecumā (50-62 gadi) un tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa ir vecumā no 25-50 gadu. Tas parāda, ka pāris gadu laikā mums katastrofāli trūks kompetentu inženieru, jo pastāv lielas bažas par pensionēto aroda brāļu spējām pāriet no padomju projektēšanas normām uz Eiropas normām (Eirokodiem).

Kopumā var secināt, ka Latvijā projektēšanas nozarē un arī būvniecība kopumā var sastapt, sākot ar augstas klases speciālistiem līdz pat sertificētiem darboņiem, par kuru kompetenci tiešām ir lielas šaubas. Domāju, ka joprojām diezgan daudz mazo un vidējo projektētāju vismaz daļēji darbojas ēnu ekonomikā. Ir projektētāji, kuri atraduši sev iespējas darboties ārpus Latvijas robežām, ir tādi, kuri ar dempinga cenām cenšas savilkt galus kopā tepat Latvijā. Kvalitatīvie inženierpakalpojumu sniedzēji savu cenu zina un cenšas to noturēt, lai varētu piedāvāt atbilstošas kvalitātes pakalpojumus. Pārsteidzoši, ka ne viem pasūtītājiem interesē kvalitatīvs darbs – dažiem vajag tikai ātrāk tikt pie pāris papīrīšiem, kas tiek nosaukts par projektu un prom pēc būvatļaujas ar vārdiem "būvnieki jau nav muļķi, zinās kā uzbūvēt arī bez šīs birokrātijas".

Viens no LBPA mērķiem ir sadarbības attīstīšana un nozares prestiža celšana – ko Jums ir izdevies panākt šo 3 gadu laikā kopš izveidota LBPA?

Manuprāt esam radījuši organizāciju, kas spēj apvienot nozares dalībniekus. Pamazam attīstām dialogu un arī sadarbību ar citām nozares organizācijām. Šis ir jautājums, pie kura mēs tuvākajos gados īpaši piestrādāsim.

Ja runājam par prestiža celšanu, tad vēlreiz gribu uzvērt LBPA Profesionālo standartu "Prasības būvkonstrukciju projekta saturam un noformēšanai", kurš nosaka, kādam būtu jāizskatās mūsu darba rezultātam. Zolitūdes traģēdija nopietni ir iedragājusi mūsu profesijas prestižu. Pēc visiem šiem notikumiem vēlos uzsvērt, ka Latvijā ir būvniecības profesionāļi, kuri spēj veikt savus profesionālos pienākumus kvalitatīvi. Savukārt tie, kuriem kompetences ir par maz, nez vai spēs izpildīt Profesionālā standarta prasības. Tādējādi mums būs vieglāk identificēt un neitralizēt šos bīstamos ķēdes posmus.

Vēlos akcentēt, ka esam bijuši aktīvi, nākot klajā ar savām iniciatīvam, priekšlikumiem nevis tērējuši laiku un resursu, lai visai pasaulei nepārtraukti ziņotu, cik mums viss ir slikti. Šie mūsu centieni ir pamanīti un pie mums sāk vērsties, mūsos sāk ieklausīties.

Kas ir būtiskākās problēmas, ar ko Jums nākas saskarties asociācijas darbā?

Viena no valsts līmenī lielākajam problēmām ir cilvēku aktivitāte. Cilvēki ir gatavi atnākt un piedalīties, bet maz ir tādu, kuri paši atnāk ar iniciatīvu kaut ko izdarīt. Otra nopietnā problēma ir nozares sadrumstalotība. Tik maza valsts, bet tika daudz dažādu organizāciju un grupējumu, un arī intereses un viedokļi ir ļoti dažādi.

Un pozitīvās lietas, kas vērojamas projektēšanas vidē?

Tirgus ir atkal atdzīvojies, pasūtījumu apjoms aug un ir biroji, kam jau rinda ir vairākus mēnešus uz priekšu. Augot pieprasījumam aug arī cenas, līdz ar ko elpot kļūst vieglāk. Ja runājam par mūsu organizāciju, redzu, ka inženieri ir sākuši mācīties viens no otra, labie piemēri ir pamācoši un motivējoši. Tāpat ievērojami uzlabojusies savstarpējā komunikācija – vismaz mūsu biedru starpā.

Kāda ir Zolitūdes traģēdijas ietekme uz asociācijas darbu un uzdevumiem?

Mēs ļoti sāpīgi uztvērām šo notikumu. Tūlīt pēc šī notikuma aktivizējas daudzi organizācijas biedri, mums bija neskaitāmas operatīvas sanāksmes, spriedām par iemesliem, strādājām pie priekšlikumiem izmaiņām likumdošanā, aktīvāk iesaistījāmies sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, paudām savu viedokli ar masu mediju starpniecību. Šis notikums paņēma ļoti daudz spēka un enerģijas, bet mēs nevarējām palikt malā.

Savā Jaungada uzrunā mājas lapā Jūs akcentējat trīs punktus – kvalitāti, zināšanu un pieredzes pārmantojamību un konkurētspēju. Pagājuši 3 mēneši – vai ir jūtami kādi procesi šajā ziņā?

Būvniecība ir kā liels okeāna tankeris – ir vajadzīgs laiks, lai mainītu kursu. Ar trīs mēnešiem ir daudz par maz. Iespējams būs nepieciešami vismaz 2 gadi, lai varētu sākt analizēt izmaiņas. Es pacēlu šos jautājumus apzinoties, ka process nebūs ne ātrs, ne vienkāršs.

Jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā atkal atlikta uz vairākiem mēnešiem. Kāds ir LBPA pienesums jaunā likuma tapšanā un vai asociācijas ierosinājumi ir ņemti vērā?

Saistībā ar šī likuma tapšanu mūsu iesaistīšanās bija minimāla. Pirmkārt, tā izstrāde sākās vēl pirms mūsu organizācijas dzimšanas. Otrkārt mums nebija arī nepieciešamās pieredzes. No savas puses esam uzstājuši uz Inženiertehniskās kvalitātes principu un nepieciešamību pēc obligātas profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas. Pēc Zolitūdes traģēdijas nācām klajā ar virkni jaunu priekšlikumu, kurus Ekonomikas ministrija uztvēra nopietni un iekļāva savā priekšlikumu paketē, bet varas maiņa atstāja šo darbu nepabeigtu. Interesanti, ka tagad arī citas būvniecības nevalstiskās organizācijas nākušas klajā ar ļoti līdzīgiem priekšlikumiem.

Kā paiet Jūsu ikdiena? Mazliet paraksturojiet būvkonstrukciju inženiera ikdienas darbu.

Būvkonstrukciju projektētāja ikdiena ir atkarīga no projekta un tā stadijas, pie kuras tiek strādāts. Projektu izstrādes laikā darbs pamatā notiek birojā, veicot aprēķinus, izstrādājot risinājumus un rasējumus, komunikācija ar arhitektiem un citiem inženieriem, regulāras būvsapulces. Nereti lielākā daļa laika aiziet domājot, kā realizēt vienu vai otru arhitektoniski sarežģīto formu, izveidot piemērotu, drošu un vienlaikus arī ekonomiski pamatotu risinājumu, mezglus, utt.

Kad sākas objekta realizācija, vienu vai vairākas reizes nedēļā projekta autora pārstāvim, kādam no inženieru biroja, jādodas uz būvlaukumu, jāpiedalās būvsapulcēs, jāstrādā ar celtniekiem, jāpārliecinās, vai rasējumi ir saprasti pareizi un realizācija dabā ir atbilstoši projektam, jārisina negaidītas problēmas, kas rodās no celtniecības laikā pieļautām kļūdam vai pavirzības, kas jāatzīst notiek regulāri. Projektētāja ikdiena nav iedomājama bez tehniskās literatūras, projektēšanas standartiem, datora ar dažādām specifiskām programmās, telefona un transportlīdzekļa.

Paldies par sarunu!