Latvijas Būvinženieru savienība jaunos piedāvājumus atbalstaLai uzzinātu Latvijas Būvinženieru savienības viedokli, sazinājāmies ar LBS valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi. Atbildot uz jautājumu par plānotajiem grozījumiem kopumā, Mārtiņš Straume teica, ka šos priekšlikumus vērtē pozitīvi.

Izceļot pozitīvās lietas sīkāk, viņš min šādas lietas – pirmkārt, ir mēģināts nodefinēt visu nozarē iesaistīto strādājošo atbildības, "sākot no pasūtītāja, attīstītāja, projektētāja, būvprojekta eksperta, būvnieka, būvdarbu vadītāja un būvuzrauga". Otra pozitīvā lieta: "vienlaicīgi ir mēģinājums sakārtot atbilstošos saistošos Ministru kabineta noteikumus, t.sk., lai samazinātu birokrātisko slogu, kas rodas, būvvaldēm darot to darbu, kas būtu jādara projektētājiem. Trešais, manuprāt, pozitīvais ir arī tas, ka būvinženieriem ar 20 un vairāk gadu darba stāžu, kam ir būvniecības profesionālā vidējā speciālā izglītība, tiks ļauts darbu turpināt arī pēc 2020. gada 31. decembra. Vienīgi ir jāpiebilst, ka būvtehniķi un būvspeciālisti ar 1. līmeņa augstāko izglītību nevarēs darboties projektēšanā, inženierizpētē un būvekspertīzē."

Kā uzsver M. Straume, daļas nozares speciālistu vidē valda neizpratne un neapmierinātība par to, kādēļ šādi pārejas posma noteikumi netika paredzēti jau 2013. gadā, toreizējā Būvniecības likuma izstrādes laikā, bet ir iekļauti tikai tagad. Proti, viņi ieguldījuši laiku un līdzekļus, lai iegūtu augstāku izglītību, 1. līmeni, bet tagad izrādās, ka viņi varētu turpināt strādāt arī ar bijušo, zemāko būvtehniķa kvalifikāciju. Var paskaidrot, ka priekšlikumi par patstāvīgās prakses tiesību  saglabāšanu būvtehniķiem bija, bet Saeima lēma citādāk. Tomēr Mārtiņš Straume uzskata, ka dzīve jau neapstājas, un papildus kvalifikācija, papildus izglītība arī viņiem pašiem dzīvē noderēs. Mārtiņš Straume piebilst, ka ir jāapzinās – likuma projektu vēl skatīs Saeimas Tautsaimniecības,  agrārā, vides un reģionālās vides komisija, kas var ienest būtiskas izmaiņas likuma projektā.          

Lai samazinātu birokrātiju, jāsakārto MK noteikumi

Atbildot uz jautājumu par EM izvirzīto mērķi samazināt uz pusi laiku, kas nepieciešams būvobjektu nodošanai ekspluatācijā un tā sasniegšanas iespējamību ar jauno grozījumu palīdzību, Mārtiņš Straume sacīja, ka: "Būvniecības likums pats par sevi jau neko neatrisinās, steidzamības kārtā atbilstoši Būvniecības likumam būs jāprecizē saistošie Ministru kabineta noteikumi. Nevajadzētu priecāties par to, ka Pasaules bankas "Doing business" pētījumos Latvijas vieta būvprojektu skaņošanas reitingā ir pozitīva. Pasaules valstīs būvatļauju iegūst, kad celtniecību var uzsākt, taču pie mums būvatļaujas iegūšana tikai dod tiesības sākt projektēšanu, būvprojektu izstrādes uzsākšanu."

Tādēļ, lai cik labas varētu būt dažas ieceres, viņš arī neredz, ka viss varētu strauji mainīties, un, pēc LBS valdes priekšsēdētāja domām, "paies vēl vairāki gadi, kamēr birokrātijas slogs reāli samazināsies. Kamēr nebūs vienoti likumdošanas akti un arī attiecīgi metodiskie norādījumi, katra būvvalde turpinās strādāt pēc savas sapratnes un arī pēc savām iespējām."

Jāķer rokā prom skrienošais laiks

Mārtiņš Straume turpina: "Pozitīvi jāatzīmē tas, ka Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments vēlas sakārtot nozari un tās normatīvo regulējumu, taču ir jāatzīst, ka veiksme nav bijusi sabiedrotā, jo ir pagājuši jau vairāk nekā 3 gadi kopš traģēdijas Zolitūdē, taču nav sakārtoti vēl pat tie jautājumi, kas tika aktualizēti Saeimas Izmeklēšanas komisijā. Uz jautājumu – ko darīt? – atbildes ir vairākas.

Pirmkārt, pēc iespējas ātrāk valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas ir jānodod profesionālajām nevalstiskajām organizācijām, un pēc iespējas ātrāk ir jārada normatīvais profesionālo kameru regulējums. Tas nepieciešams, lai profesionālās darbības funkcijas – normatīvu un metodiku izstrādi, būvspeciālistu kvalifikācijas celšanu, profesionālās darbības uzraudzību, strīdu un pārkāpumu izskatīšanu, vainīgo sodīšanu attiecīgās valsts institūcijas pārraudzībā veiktu  būvniecības profesionālā kamera."

Otrs jautājums ir saistīts ar Būvniecības Valsts kontroles biroju un tā darbību. M. Straume saka: "Augsti kvalificētajiem biroja cilvēkiem par budžeta naudu pašiem nebūt nav jābraukā un vizuāli jāapseko tūkstošiem objektu. BVKB uzdevums būtu izstrādāt īpašumu apsekošanas metodiku un kontrolēt tās izpildi. Visas objektu tehniskā stāvokļa apsekošanas uz līgumu pamata likumdošanā noteiktajos termiņos būtu jāveic pašiem īpašniekiem, jo tas ir viņu īpašums, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka to būtu jāveic par budžeta līdzekļiem. Līdzīga situācija ir ar būvekspertīzi. BVKB nebūtu jāveic saimnieciskā darbība un jāsertificē būveksperti. Būvspeciālistu kompetenci jau izvērtē profesionālo nevalstisko organizāciju sertificēšanas institūcijas. Savukārt birojam būtu jāizstrādā būvekspertīžu metodikas, jādefinē prasības un jākontrolē šo prasību izpilde."

Būvspeciālistu trūkuma problēma arī jārisina nekavējoties

Runājot par to, vai grozījumi spēs dot pozitīvu efektu būvvalžu kompetences noteikšanas jautājumu risināšanu un problēmām, kas saistītas ar būvspeciālistu trūkumu, M. Straume uzsver, ka: "Mūsu rīcībā ir informācija par visiem valsts novadiem. Ja to prasības spēs realizēt Rīgas un tās pievārtē esošo pašvaldību būvvaldes, kas var piesaistīt profesionālus speciālistus, tad tālākos novados, varbūt izņemot lielās pilsētas, būs problēmas."

Savukārt būvspeciālistu trūkuma ziņā pašreizējā situācija ir ļoti nelādzīga. "LBS sertificēšanas institūcija konstatējusi, ka uz 2018. gada sākumu, salīdzinot ar 2015. gada nogali, ir pazaudēts apmēram pusotrs tūkstotis cilvēku, kuriem bija pastāvīgās prakses tiesības. Ceru, ka tie būvtehniķi, kas vairs necerēja atgriezties, to darīs un aktualizēs savus datus Būvniecības informatīvajā sistēmā un papildinās būvspeciālistu rindas.

Ir vēl viena rezerve. Faktiski pēdējos piecos gados augstāko izglītību ir ieguvuši 1035 jaunie inženieri, kuriem vēl nav būvniecības normatīvajā regulējumā noteiktā būvprakse. Intensificējot sertificēšanas institūciju noteikto minimālo programmu apgūšanu, tautsaimniecība varētu iegūt jaunus, zinošus būvniecības  procesu tehniskos vadītājus."

Lasīt tēmas sākuma daļu Nozares organizācijas dažādi vērtē EM izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā