LDDK aicina uzņēmējus kļūt vēl aktīvākiem un likt spēkus kopā
Augustā paiet gads kopš Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores amatu ieņem Līga Menģelsone. LDDK ir viena no aktīvākajām un ietekmīgākajām organizācijām, kas piedalās konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem publiskās varas pārstāvjiem, risinot dažādus problēmjautājumus gan uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, gan tautsaimniecības kopējās attīstības veicināšanai. Par to Building.lv saruna ar Menģelsones kundzi.
Kam Jūsuprāt būtu veltāma lielākā uzmanība patlaban?
Nacionālās attīstības plānam. Šobrīd ir noslēgusies sabiedriskās apspriešanas un konsultēšanās process ar visām ministrijām, sagaidām, ka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ņems vērā ieteikumus, bet neaizmirsīs fokusu – ekonomiskā izrāviena sasniegšanu. Šajā dokumentā visām iesaistītajām pusēm ir vēlme kļūt par galveno prioritāti, aizmirstot valsts kopīgās intereses. Kopīgās intereses ir balstītas uz tautsaimniecības atbalstu. Ja būs atbalsts uzņēmējiem, tad arī kultūrai, izglītībai un veselībai naudas pietiks.
Joprojām aktuāls ir jautājums par ēnu ekonomiku. Publiskais iepirkumu likums, kur joprojām notiek ideju apmaiņa par veidiem, kā aizstāvēt godīgu biznesu un nepieļaut, ka iepirkumu finansējums atbalsta ēnu ekonomikā dzīvojošus uzņēmumus un to darbiniekus, izraisot lavīnveidīgas sekas – cilvēkkapitāla un sociālā tīkla drošības apdraudējums. 4.septembrī jau esam ieplānojuši runāt ar Saeimas budžeta un tautsaimniecības komisiju, kā turpināt novērst ēnu ekonomikas cēloņus un sekas, šoreiz runāsim par kontrabandu un darba nodokļiem.
Nepamet sajūta, ka valsts pārvalde uzskata, ka mums krīzes gadi ir beigušies un, zīmējot dažādus grafikus ar pārpildītiem nodokļu ieņēmumiem, vēlas pārliecināt, ka vairs nav vajadzīgi nekādi nodokļu administrēšanas atvieglojumi. Piemēram, LDDK risina sarunas ar VID par vismaz 400 uzņēmumiem, kuri joprojām vēlas atlikt nodokļu maksājumus līdz 4 reizēm. Tāpat redzam, ka iestādes savā starpā nesarunājas un tas ir daudz lielāks drauds ekonomikai, nekā kaut kāda viena administratīvā šķēršļa esamību, piemēram, tajā pašā nodokļu administrēšanas procesā pastāv augstas interpretācijas iespējas. Arī dažādi nozaru jautājumi, kā būvniecības likums, kurš tiek bremzēts, piemēram, no deputātu puses, neļauj sakārtot nozari.
Šie būtu galvenie akcenti, kas ir aktuāli šobrīd, bet ir virkne citu jautājumu, kuri ir LDDK ekspertu dienas kārtībā un prasa daudz uzmanību ne tikai operatīvi reaģējot uz dažādu sanāksmju dienas kārtību no valsts puses, bet arī tie, kas dos ilgtermiņa ietekmi, piemēram, dažādu ES līmeņa jautājumu apspriešanā.
Jūnija vidū tika organizēta diskusija par nodarbinātības jautājumiem, kur tiek piedāvāti 5 stratēģiskie risinājumi. Jūsu viedoklis – cik reāli būs tos īstenot?
Galvenais diskusijas mērķis bija uzsvērt, ka Latvijai nepieciešama nodarbinātības un cilvēkresursu attīstības politika, nevis bezdarba politika, kāda tā ir bijusi līdz šim. Tas ir jāņem vērā kā vienkārša vērtība, strādājot pie grozījumiem normatīvajos aktos, plānojot ES fondu finansējumu vai jaunus aktīvās nodarbinātības politikas pasākumus. Diskusijas noslēgumā piedāvājām konkrētus risinājumus, kā virzīties uz nodarbinātības politikas mērķi: nostiprinot sadarbību starp Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju nodarbinātības jautājumu risināšanai; nodarbinātības pakalpojumus iedzīvotājiem vērtēt pēc to kvalitātes un rezultāta, nevis pēc uz procesu orientētiem rādītājiem (piemēram, apmācīto bezdarbnieku skaits); izglītībai jākļūst uz prasmju apguvi orientētai – svarīga ir cilvēka izaugsme un iegūtās zināšanas un prasmes, nevis mācībās pavadītās stundas.
Šāda pieeja būtībā nozīmē pāriešanu no īstermiņa problēmu risināšanu uz ilgtermiņa plānošanu un izvairīšanos no nākotnes problēmām, esošo problēmu risināšanu to saknē, nevis radot kādu kosmētisku efektu, kas negatīvo efektu mazina īstermiņā, bet nerisina ilgtermiņā. Piemērs ir dramatiskais pieaugums ilgstošo bezdarbnieku skaitā, neskatoties uz NVA apmācību programmām. Ilgtermiņa risinājumi būtu atbalstīt uzņēmējdarbību, lai radītu darbavietas, izglītības sistēmu tuvināt darba tirgum un iedzīvināt mūžizglītības sistēmu, lai mazinātu prasmju iztrūkumu darba tirgū un atvieglotu pāreju no izglītības sistēmu uz darba tirgu, kā arī pārkvalificēt bezdarbniekus tieši uz tām specialitātēm, kurās ir pieejamas darba vietas. Valstij, kurai plānošana līdz šim notikusi gada budžeta ietvaros, tas ir izaicinoši, tomēr pie tā ir jāstrādā.
Protams, to nevar īstenot gada vai vairāku laikā, jo šādas reformas ietver domāšanas maiņu. Taču ļoti svarīgi ir vispār apzināties, ka mēs visi kopā uz to ejam un to vēlamies panākt. Tad ar rīcību būs jāsāk apliecināt šo apņemšanos.
Cik plaši tiek izmantota izstrādātā programma darbariski.lv - vai ir kādas atsauksmes arī no būvniecības nozares pārstāvjiem?
Programma www.darbariski.lv ir ikdienas darba instrumentu – bezmaksas programmu darba risku apzināšanai, kas domāta tieši MVU sektoram.
Uzņēmējiem rūp, lai darba vide atbilstu likumdošanas prasībām, taču bieži vien tās ir tik komplicētas, ka cilvēkam bez paplašinātām zināšanām juridiskajās niansēs nav saprotams, vai viņa uzņēmumā darba vide atbilst visiem nosacījumiem vai tomēr ne, un kas tādā gadījumā būtu jāuzlabo. Uzņēmēji atzīst, ka LDDK sniegtās konsultācijas un izdotās rokasgrāmatas jau ir bijis gana nozīmīgs atbalsts, tomēr elektronizētas sistēmas izveide, kurā ikviens pats var ievadīt prasīto informāciju un konstatēt, vai darba vide ir droša, ir vēl parocīgāks ikdienas palīgs.
Programma ikvienam darba devējam, viņa deleģētam darba aizsardzības speciālistam, kā arī uzņēmuma darbiniekiem bez maksas pieejama interneta vietnē www.darbariski.lv, kur, ievadot informāciju par konkrētās darbavietas specifiku un nodarbināto pienākumiem, var saņemt uzņēmuma darba risku vērtējumu.
Balstoties uz to, iespējams veidot darba aizsardzības pasākumu plānu, fiksējot risku mazināšanai veicamos pasākumus, atbildīgās personas un termiņus. Sistēmā iespējams izveidot obligāto veselības pārbaužu sarakstus, tādējādi efektīvi sekojot līdzi tam, lai darbinieku arodveselība tiktu regulāri pārbaudīta un konstatētas iespējamās izmaiņas. 
Foto: LDDK aicina uzņēmējus kļūt vēl aktīvākiem un likt spēkus kopā; autors: LDDK aicina uzņēmējus kļūt vēl aktīvākiem un likt spēkus kopā
LDDK ir iesaistīta arī enerģētikas politikas veidošanā. Kas ir jaunākais, kas paveikts šajā jomā?
2012.gada janvārī tika prezentēta "Enerģijas stratēģija 2030",kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija. "Enerģijas stratēģija 2030" ir augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokuments, kurš nosaka atjaunojamas un drošas enerģijas mērķi nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos.
LDDK, sekojot līdzi enerģētikas sektora attīstībai ne tikai Latvijā, bet Eiropā un pasaulē uzskata, ka - mainoties enerģijas pieprasījuma pieauguma tempam un situācijai enerģētikā, ievērojamu daļu pamatnostādnēs, kuras bija aktuālas iepriekš un uz kuru pamata tika izteiktas prognozes un izdarīti pieņēmumi, nepieciešams labot un atjaunot, kā arī precīzi formulēt valsts skatījumu uz nozīmīgākajiem jautājumiem enerģētikā ilgākam laika posmam.
LDDK aktīvi piedalījās "Enerģijas stratēģija 2030" apspriešanā, jo Latvijas enerģētika šobrīd saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem. Enerģijas pieprasījums pārsniedz iekšzemē saražoto, nepieciešama enerģijas ražošanas un transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Nozīmīga ir atkarība no primāro energoresursu importa un saistības vides aizsardzībā, ieskaitot klimata pārmaiņas. Visu šo aspektu kopums liek pieņemt nozīmīgus lēmumus, lai novērstu energoapgādes drošuma situācijas pasliktināšanos.
Šobrīd notiek darbs pie "Enerģijas stratēģija 2030" dokumenta uzlabošanas, kuru EM plāno sagatavot sabiedrības viedokļa uzklausīšanai 2012.gad vasaras beigās. Uzskatām, ka nosakot Latvijas enerģētikas politikas virzienus, ir jāņem vērā norises Eiropas Savienībā un pasaulē, kas padarījušas energoapgādes drošumu un klimata pārmaiņas par vienu no būtiskākajiem starptautiskiem izaicinājumiem, kas turklāt prasa tūlītēju reakciju. Latvijai ir nepieciešams rast ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus, lai nodrošinātu ekonomisku un sociālu izaugsmi, izvērtējot esošās situācijas stiprās puses.
Jūsu vērtējums par projektu sadarbībā ar Prakse.lv (darba devēju izglītības iestāžu TOP)? Vai šīs projekts varētu motivēt jauniešus izvēlēties profesijas, kas reāli būtu nepieciešamas Latvijas tautsaimniecības attīstībai?
Izglītības iestāžu TOPs tika veidots pamatā uz uzņēmumu atsauksmēm, ko un kur studēt - kuras profesijas un kurās izglītības iestādēs. Šogad pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem portālā prakse.lv darba devēji visvairāk apliecināja IKT un elektronikas (biežāk minētā profesija - programmētājs), metālapstrādes un mašīnbūves (automehāniķis), kā arī enerģētikas (elektroinženieris) nozarēs.
Savukārt TOPā uzskaitītās izglītības iestādes būtu jāuzlūko kā pozitīvie piemēri – tās, kurām darba devēji ir visvairāk uzticējušies kā pietiekami labas, lai tās ieteiktu jauniešiem.
Tas ļauj jauniešiem iegūt ļoti reālu ieskatu tajā, kas notiek darba tirgū: kurās profesijās veidojas iztrūkums un kuras izglītības iestādes sagatavo iedzīvotājus atbilstoši darba tirgus prasībām. Esmu pārliecināta, ka tas ir pašu jauniešu interesēs savlaicīgi zināt, kurās profesijās būs pārprodukcija, kurās – iztrūkums, un valstij būtu jānodrošina šādas informācijas pieejamība. TOPs ir mūsu ieguldījums šādas informācijas nodrošināšanā, nodrošinot nepastarpinātu komunikāciju starp darba devējiem un potenciālajiem nākotnes darba ņēmējiem, apejot izglītības iestāžu reklāmas, un izceļot pozitīvos piemērus.
Jauniešu nodarbinātība un karjeras izglītība mums ir ļoti svarīga, jo ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju ilgtermiņā, pie šiem jautājumiem noteikti turpināsim darbu. Konkrēti rīcības virzieni: izglītības kvalitāte, īpaši – profesionālās izglītības, izglītības iestāžu – darba devēju sadarbība, karjeras izglītība, objektīvas informācijas par nozarēm un darba iespējām tajās nodrošināšana, stereotipu mazināšana par ražošanas nozarēm, profesionālo izglītību, vairāk un kvalitatīvāku mācību prakšu nodrošināšana.
Jūs dodaties arī vizītēs uz reģioniem – ar kādiem jautājumiem nācies saskarties, viesojoties dažādos Latvijas novados? Vai ir jūtama krasa atšķirība problēmu lokā starp, piemēram, Latgali un Kurzemi?
LDDK regulāri organizē tikšanās ar uzņēmējiem reģionos – tā jau var teikt ir kļuvusi par tradīciju. Šī gada pavasarī/ vasaras sākumā bijām Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, pavisam nesen notika tikšanās arī ar Rīgas reģiona uzņēmēju pārstāvjiem.
Galvenās aktualitātes – pārsvarā visiem uzņēmējiem ir līdzīgi jautājumi, kas balstās uz uzņēmējdarbības ierobežošanu un apgrūtinājumiem, piemēram, liela daļa uzņēmēju ir neizpratnē par tā saucamo "radio nodevas" likumu.
Darba devējiem aktuāls ir darbaspēka jautājums – bija vērtīgi uzklausīt idejas par to, kā uzņēmēji redz iespējas atgriezt mūsu tautiešus no ārzemēm, kā arī kā veiksmīgāk izmantot NVA programmas, kuras vērstas uz bezdarbnieku apmācībām un ātrāku bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū. Jautājums par darbaspēku vispār un tā kvalitāti, par obligātām prakses vietām uzņēmumos – tas aktuāls jebkurā reģionā.
Interesanta likās Daugavpils uzņēmēju ideja par iespēju sadarboties pašvaldībai, valstij un uzņēmējam dienesta dzīvokļu izveidē – izrādās tā arī ir aktuāla problēma, kur jaunam – uzņēmuma piesaistītam speciālistam dzīvot. Ļoti bieži no uzņēmējiem izskan viedoklis par to, cik nesalāgoti ministrijas un to pakļautības institūcijas darbojas – vēl joprojām plānojot finansējumu gadās, ka no sākuma noasfaltē ceļu un tad rok un liek komunikācijas, kā arī joprojām uzver nepieciešamību ES struktūrfondu līdzfinansējumu vairāk novirzīt infrastruktūras uzlabošanai. Uzņēmēji interesējas par to – kādi virzieni tiek plānoti NAPā – vai akcents tiek likts uz eksportspējīgiem produktiem, uz nodarbinātības palielināšanu, uz to, ka uztveram NAPu kā darba plānu 6 – 7 gadiem, saprotot, ka varam rēķināties ar finansēm tikai no ES struktūrfondiem un valsts budžeta līdzfinansējuma – vai to vienādi saprot ministriju darbinieki un politiķi?
Bet par patīkamo – notikušajās reģionālajās vizītēs godinām labākos darba devējus reģionos – un redzam, cik patiesi lepni par saviem reģiona uzņēmējiem ir pašvaldību pārstāvji, un citi reģiona uzņēmēji - saprotot, ka ir uz ko tiekties izaugsmē. Šī gada rudenī plānojam reģionālas vizītes - tikšanās ar uzņēmējiem Jēkabpilī, Cēsīs, Rēzeknē, Liepājā.
Ko Jūsuprāt būtu svarīgi pieminēt, noslēdzot šo sarunu?
LDDK apvieno 68 nozaru asociācijas un ap 98 uzņēmumiem, kas ir nozaru līderi. Mums ir izveidoti vairāki reģionālie klubi visā Latvijas teritorijā, kā arī pārstāvniecības Maskavā, Briselē un 5 starptautiskās sadarbības padomes, Korporatīvās sociālās atbildības, MVU un Enerģētikas un vides sadarbības platformas. Es aicinātu uzņēmējus būt aktīvākiem un iesaistīties šajā organizācijās gan nozaru, gan reģionālajā līmenī, lai ne tikai runātu par dažādiem tiesību aktiem un kas tajos jāmaina, lai bizness ilgtermiņā varētu spēt strādāt, bet arī dibinātu biznesam lietderīgus kontaktus!
Paldies par interviju!