Lēto būdiņu prieki ir beigušies

Foto: Lēto būdiņu prieki ir beigušies; autors: Lēto būdiņu prieki ir beigušies

Intervija ar Viju Gēmi, LR Vides ministrijas Valsts sekretāra vietnieci

Šobrīd vides projektu iepirkumu konkursos mēdz startēt 20 – 30 būvuzņēmumi, jo šī ir viena no nozarēm, kuras atbildīgie ierēdņi parūpējušies, lai no ES saņemtu pilnīgi visu iespējamo finansējumu. Viegli tas nav bijis, jo pat pirms neilga laika bija teju jāraksta ielūgums ar zelta burtiņiem, lai tikai kāds no būvniekiem saspringtu uz dalību vides projektu konkursos. Izdevīgāks tobrīd šķita spožais burbulis – mājokļu būvniecība.

Vides infrastruktūras projektu realizācijā Latvijā galvenās aktivitātes saistās ar ūdens un atkritumu saimniecību un nesen definēto – gaisa kvalitātes uzlabošanu, savukārt, pieejamais finansējums iedalās divos lielos posmos – 2000.-2006. gads, kurā apgūti finansu līdzekļi 221,1 milj. latu apmērā, un 2007.-2013. gads, kurā apgūti 31,6 milj. latu, vēl apgūstamais finansējums 2009. gadā un turpmākos (līdz 2015. gadam) 680 milj. latu.

Projektu realizācija nebeidzas ar nodošanu ekspluatācijā, ES nosacījumi paredz 5 gadu ilgu uzraudzības periodu, kura laikā nedrīkst mainīties realizēta projekta nosacījumi, mērķi un objekta īpašnieks.

Jāuzsver, ka vides projektu finansējuma saņēmēji ir tikai un vienīgi publiskais sektors, atsevišķos gadījumos finansējums piešķirts privātajam sektoram – uzņēmējdarbības atbalstam.

Būvnieku interese par vides projektu realizāciju iepriekšējos gados ir bijusi vāja? Kā tas ietekmēja Vides ministrijas darbu ES finansu novirzīšanā un apgūšanā definētajās aktivitātēs?

Jā, mums pat ir bijuši konkursi, kuros nekāroja piedalīties neviens pretendents, lai gan projektu finansu resursi bija ievērojami. Iepirkuma procedūras atkārtošana 2-3 reizes savulaik bija ikdiena. Lielam vairumam būvnieku tobrīd šķita, ka nauda bez pūlēm mājokļu būvē būs nopelnāma mūžīgi. Es tos dēvēju par "lēto" būdiņu priekiem.

Lai situāciju uzlabotu, vērsāmies EM, Konkurences padomē, augstskolās, mēģinot runāt par būvniecības attīstības perspektīvu un stimulēt interesi par vides projektiem. Specializētais būvnieks taču nav kā sēne – vakar nebija, šodien jau ir. Atsaucība bija neliela un Vides ministrijai bija jātiek galā situācijā, kad tirgū akūti trūka profesionāļu dokumentācijas sagatavošanā, projektu reālā vadībā un fiziskā īstenošanā.

Mēs bijām atbildīgie par finansējuma izlietošanu konkrētu mērķu sasniegšanai un, ja tobrīd būtu paviršāk veikuši pienākumus, tad tagad nebūtu šo lielo projektu, kas tomēr dod darbu daudziem būvniecības uzņēmumiem, ļauj tiem izturēt krīzi un nezaudēt iemaņas.

Šobrīd situācija ir mainījusies...

Kardināli mainījusies. Katram vides projektu konkursam atsaucas 20 – 30 uzņēmumi, taču laiks tiek novilcināts tāpat kā iepriekš, kad bija pretendentu trūkums un nācās 2-3 reizes izsludināt vienu un to pašu iepirkumu. Tagad ir jauna problēma - gandrīz jebkura iepirkuma rezultātu apstrīdēšana. Pretendentu iesniegumus pieļauj likums un katru iesniegumu izskata Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tas praksē nozīmē projekta stagnāciju uz vairākiem mēnešiem, pat gadu, kā arī ekonomikas vājināšanu un finanšu plūsmas kavēšanu. Taču mēs neesam institūcija, kas tiešā veidā varētu ietekmēt Iesniegumu izskatīšanas kārtību, tomēr īpašu uzmanību veltām iepirkumu dokumentācijas kvalitātes uzlabošanai.

Esmu dzirdējusi arī pārmetumu, ka vides projektu sektorā strādājot tikai ārzemju kompānijas, ar netiešu norādi, ka "lielā nauda" iet garām Latvijas tautsaimniecībai. Gribētu norādīt, ka vides projektu jomā lobēšana nav iespējama,Jāatzīst, ka Eiropas savienības līdzfinansētie projekti ir sarežģīti un prasa no pretendenta specifisku pieredzi, spēju iedziļināties un saprast konkursa dokumentācijā noteiktajās prasībās.

Bija taču pietiekami ilgs laiks, lai uzkrātu pieredzi vides projektu realizācijā, un nevarēs šodien kāda no būvkompānijām pēkšņi paziņot par savas specifikas maiņu un pilnīgu gatavību strādāt šajā jomā. Padoms tiem, kas šodien domā par nākotni un gatavojas ar laiku darboties vides projektu realizācijas jomā – uzkrājiet pieredzi nelielos projektos, iemācieties atpazīt visas prasības konkursu dokumentācijā. Kā rāda prakse, ļoti daudzas būvkompānijas iepirkuma dokumentos neatpazīst dažādas tehniskas, tehnoloģiskas nianses, kas saistās ar projekta nosacījumiem.

Iepriekšējā periodā realizējām apjomīgus projektus, vairākās pilsētās izbūvējot jaunas, tehnoloģiski novatoriskas attīrīšanas iekārtas. Mūsu būvnieki lieliski ir tikuši galā ar praktisko izbūvi, jo kompānijas, kas varbūt tieši nepraktizē ūdenssaimniecības projektos, ar inženierkomunikāciju ierīcību tik un tā ir saistītas jebkurā projektā. Ārzemju speciālisti talkā nākuši ar zināšanām un pieredzi, vadot tehnoloģisko projektu sadaļu – attīrīšanas, atdzelžošanas, ūdens kvalitātes iekārtu projektēšanu un ieregulēšanu. Bieži vien ārzemju speciālisti projektu realizācijā apvienojas ar mūsu būvniekiem, dibinot juridiskas sabiedrības. Kā labas prakses piemēri šādai sadarbībai jāmin attīrīšanas iekārtu un ūdenssaimniecības projekti Ventspilī un Daugavpilī.

Šodien jau redzami arvien vairāk Latvijas uzņēmumi un vietējie speciālisti, kuri ir gatavi iesaistīties un uzņemties atbildību par tehnoloģiskajiem projektiem, kas nebūt nav tas vieglākais darbs. Taču interesants noteikti. Tehnoloģisko projektu specifika paredz salīdzinoši ilgu nodošanas laiku – visu parametru pārbaude darbībā, datu apkopojumu un novērtējumu, un tikai tad, kad konstatēts, ka, piemēram, ūdens patiešām iedzīvotājiem tiek piegādāts vajadzīgajā kvalitātē, projekts tiek pabeigts arī dokumentāli.

Kā virzās uz priekšu Latvijas mērogiem unikāli projekti – Ventspils TEC, Zebrenes bīstamo atkritumu poligons, Jēkabpils dambja uzlabošana?

Iecerētais Ventspils TEC projekts ar enerģētisko un vides fokusu šobrīd kavējas, jo tirgū nav pieejami kredīti projekta privātajam partnerim. Ventspils TEC paredzamā realizācijas forma – PPP, viens no projekta mērķiem – gaisa kvalitātes uzlabošana. Pēc realizācijas samazināsies sēra izmešu apjoms, atbilstot ES direktīvā noteiktajai normai. EK ilgi izskatīja projektu, līdz ar to saīsinājās ieviešanas laiks. Projekts virzījās gausi uz priekšu arī no mūsu puses, jo iespējamo darbu veicēju un iekārtu izgatavotāju apzināšana sakrita ar būvniecības buma laiku, iepirkumi tika sludināti vairākas reizes un šobrīd projekts atrodas gaidīšanas režīmā. Uz jautājuma aktualitāti norāda arī citu valsts institūciju iesaistīšanās, meklējot risinājumu kredīta saņemšanai Ventspils TEC projekta realizācijai.

Zebrenes bīstamo atkritumu poligons ir uzbūvēts, nodots ekspluatācijā un gatavs darbam. Šeit ir cita problēma – būvniecības laikā ir strukturāli mainījušies finansējuma saņēmēji. Nevaram atrisināt apsaimniekošanas jautājumu, jo arī koncesijas likumdošana valstī ir pārveides stadijā.

Jēkabpils aizsargdambja rekonstrukcijas projekts plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai ir sagatavošanas stadijā. Pašvaldība izstrādā projekta pieteikumu ERAF līdzfinansējuma piesaistei infrastruktūras uzlabošanai.
Eiropas tehniskās palīdzības līdzekļi izmantojami, lai precizētu papildus pasākumus plūdu draudu samazināšanai Pļaviņu pilsētai.

Kā Jūs komentētu topošo/jauno Būvniecības likumu?

Neviens nav atbildējis, kāpēc tieši tagad tiek radīts jaunais Būvniecības likums. Jā, ir bijuši 11 grozījumi esošajā būvniecības likumā, bet tas nenozīmē nepieciešamību radīt pilnīgi jaunu likumu. Pēc manām domām, racionāli būtu kārtīgi pārskatīt esošo likumu, vienojoties, kas der un kas ne. Bet vienkārši tāpat vien radīt kaut ko jaunu, kas neharmonē ar sistēmu, kas jau ir ieviesta… šāda metode neko neuzlabo, bet tikai rada lielākas neskaidrības. Tātad plānotais jaunais likums pašreizējā redakcijā nekādā gadījumā nebūs dokuments, kas mazinās šķēršļus un radīs saprotamu, mūsdienīgāku likumdošanas bāzi. Tas nozīmē, ka mērķis sasniegts netiks.

Ar likumu vien nepietiek, lai varētu spriest par būvniecības procesu, kas ir labi un kas slikti, likumu jāpavada atbilstošam pavaddokumentam – vispārīgiem būvnoteikumiem, kuru redakcija vēl nav izstrādāta.

Valdības deklarācijā ir teikts, ka Būvniecības likums samazinās šķēršļus būvniecībā, arī mēs viennozīmīgi esam tikai par šķēršļu samazināšanu, par būvniecības procesa vienkāršošanu un caurspīdīguma palielināšanu. Taču gribētos uzsvērt – tie "lielie" šķēršļi, kas tiek apspriesti nav vienādi visā Latvijā, bet raksturīgi īpaši Rīgai. Tādā gadījumā tas ir lokāls jautājums – kā mazināt būvniecības šķēršļus Rīgā. Ir ļoti daudzi projektētāji, inženieri, būvnieki, kas ir gatavi strādāt visā Latvijas teritorijā, tikai ne Rīgā.