Līdz izaugsmes sākumam sistēmai jābūt sakārtotai

Šomēnes uz sarunu esam aicinājuši Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) valdes priekšsēdētāju Valdi Birkavu, jo tieši viņa vadītā organizācija ir tā, kas izstrādā un piedāvā arvien jaunus priekšlikumus, risinājumus un idejas būvniecības sistēmas sakārtošanai un uzlabošanai. BASP pārstāvji ir tie, kas dodas uz Saeimu un valdību, lai mēģinātu pārliecināt, kā valstsvīriem rīkoties, lai tiktu pieņemti nozares attīstībai labvēlīgi lēmumi un likumi.  

Kas ir svarīgākais, ko izdevies paveikt laikā kopš izveidota BASP?

Kopš BASP dibināšanas 2006. gadā esam izgājuši cauri diviem posmiem – vienam, kad būvniecība strauji attīstījās, un otram, kad būvniecība strauji samazinājās. Visas problēmas, kas bija "buma" laikā, nedaudz modificētā veidā saglabājas arī krīzes laikā. Tāpēc uzdevumi, ko esam sev noteikuši, zināmā mērā paliek tie paši. Viens no iemesliem, kāpēc arī tika veidots BASP, bija jautājums par godīgas konkurences veidošanu. Šī problēma joprojām ir aktuāla. Nākamais – tādas sistēmas izveide, kas paredz godīgu visu nodokļu nomaksu un nelegālā darbaspēka izmantošanas mazināšana.

Viens no pēdējiem paveiktajiem BASP darbiem ir alternatīvā Būvniecības likuma izstrāde. Mūs neapmierināja esošais Būvniecības likums un tas, ko jaunā redakcijā piedāvāja Ekonomikas ministrija. BASP tika izstrādāts jauns, alternatīvs Būvniecības likums, kas, domāju, jau tuvākajā laikā tiks izmantots Saeimas debatēs, lai pilnveidotu Ekonomikas ministrijas piedāvāto likumu.

Uzskatu, ka spēki ir jāapvieno un viena organizācija var panākt mazāk nekā tad, ja spēkus apvieno visas organizācijas. Pateicoties visu būvniecības nevalstisko organizāciju līdzdalībai, varējām sagatavot pārskatu par to, kas būvniecībā notiek, kādas ir būvniecības problēmas un kādi varētu būt risinājumi. Kopīgais darbs pie dokumenta izkristalizēja ideju par Būvindustriias koordinācijas centra (BKC) izveidi. Nekad iepriekš 22 nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas dažādos būvniecības sektoros, nebija strādājušas kopā, bet kopš BKC izveides tas notiek. Tas nenozīmē, ka starp 22 organizācijām nav pretrunu, bet cenšamies izdiskutēt jautājumus un atrast tiem kādu kopīgu risinājumu. Ne vienmēr tas izdodas. Debates ap Būvniecības likumu jau notiek ilgu laiku. Valstij vispār pietrūkst spara, viss notiek pārāk lēni. Lai paātrinātu procesu esam piekrituši, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais variants tiek likts pamatā, bet mēs diskutējam par visiem tiem punktiem, kam nepiekrītam. Ceru, ka parlamentā tiks rūpīgi izsvērts, kas ir jāiekļauj likumā un ko varbūt var arī neieviest. Ministrijas mērķis bija padarīt vienkāršākas būvniecības procesu regulējošās procedūras. Rezultātā no likuma tika svītrota pat speciālistu sertifikācija un daudzas citas normas. Likums palika pārāk vispārīgs, lai neteiktu primitīvs.

Kā veicas ar uzdevumiem saistībā ar nelegālā darbaspēka izmantošanu, "aplokšņu" algām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas?

Esam noslēguši sadarbības līgumus ar Valsts Ieņēmumu dienestu. Vēl vairāk – esam apņēmušies uzturēt noteiktu nodokļu nomaksas līmeni. Esam noslēguši līgumu arī ar Valsts Darba inspekciju, sadarbojamies ar Valsts Policiju. Patlaban attīstu sadarbību ar Lauksaimniecības universitāti, lai iesaistītu studentus zinātniskā izpētē par iepirkumu procedūras uzlabošanu, lai noskaidrotu to, cik lielā mērā zemās cenas princips, kas joprojām dominē, publiskos konkursos ietekmē būvniecības tirgu. Esam vienojušies ar Iepirkumu uzraudzības biroju par materiālu izpēti un plānojam, ka maijā varētu būt pirmie rezultāti.

Viena no BASP prioritātēm ir ilgtspējīgā būvniecība.

Ilgtspējīgās būvniecības padomē iestājušies gandrīz visi BASP biedri un tas vien parāda, cik šī joma mums ir aktuāla. Mēs vēlamies panākt, lai valsts arī likumdošanā atbalstītu ilgtspējīgo būvniecību, jo tā nodrošina vietējo būvmateriālu izmantošanu, nodrošina kvalitāti un ilgtspējīgās būvniecības kritēriji ir laba bāze iepirkumu procedūras veidošanai.

Cik būvniecības uzņēmumu patlaban ir Latvijā?

Šī gada 1. janvāri reģistrētas bija 4339 būvkompānijas. Turpretim ap 2000 sertificētu būvdarbu vadītāju ir gandrīz par 2000 mazāk.BASP ierosināja izbeigt praksi, ka uz vienu sertificētu būvinženieri tiek, reģistrētas vairākas būvkompānijas (tika konstatēti gadījumi pat 30 kompānijas uz vienu speciālistu). Tagad situācija ir nedaudz uzlabojusies. Bet, lai efektīvāk novērstu konstatētos trūkumus, esam ierosinājuši būvkompāniju klasifikāciju. Nevar kompānija, kas tikko reģistrējusies, startēt konkursā par vairākiem desmitiem miljonu latu vērtu projektu. Ir jābūt kritērijiem, kuri jāiztur, lai nonāktu līdz tiesībām šādos konkursos piedalīties. Tiesības braukt ar velosipēdu, pat mopēdu, nedod tiesības braukt ar divstāvu autobusu.

Kā Jūs vērtētu šī brīža situāciju ar konkursiem?

Konkursu palicis mazāk un konkurence kļuvusi asāka. Šodienas asās konkurences praksē parādījušies gadījumi, kad kompānijas, uzvarot konkursā ar zemāko cenu, atsaka projektu īstenot. Zinu deviņus šādus gadījumus. Esam izstrādājuši priekšlikumu, kas paredz, ja kompānija divas un vairāk reizes atsaka projektu realizēt, tā būtu diskvalificējama uz kādu laiku no piedalīšanās konkursos. Mēs ļoti atbalstām tā saukto "balto" sarakstu ieviešanu . Arī VID atbalsta šo ideju un patlaban strādā pie tās realizācijas.

Savulaik BASP bija arī iecere par atsevišķas Būvniecības ministrijas izveidi. Protams, pašreizējā situācijā tas nav iespējams, bet nākotnē?

Jā, tas mums ierakstīts pat statūtos. Šobrīd es šo uzdevumu pārformulētu – ir nepieciešama profesionāla būvniecības nozares vadība. Par atsevišķu ministriju patlaban nevar būt ne runas, bet mēs esam prasījuši valdībai atrast kādu alternatīvu iespēju. Tas nozīmētu visu valsts ar būvniecību saistīto struktūru apvienošana zem viena ministra, lai sistēma būtu saprotama un skaidra. Pēc tam, kad valdība būvniecības pārvaldi 2002. gadā saplosīja 4 daļās, tikai šogad sākās lēna, negribīga un daļēja atkalapvienošanās Tika apvienotas Reģionālā un pašvaldību lietu ministriju ar Vides ministriju.

Tagad, kad būvniecības tirgus ir sarucis, jo mazinājušies pasūtījumi, ir īstais laiks sakārtot sistēmu. Redzu, ka būvniecības sakārtošana pirms iespējamā nākamā pacēluma, ir absolūti nepieciešama.

Kā būvnieki pārdzīvo pagaidām visai nelabvēlīgos apstākļus?

Patīkami pārsteidz būvkompāniju sadarbība vairākos lielos projektos. Lielāka apvienošanās var notikt tad, ja ir lieli projekti. Piemēram, uz Gaismas pils bāzes trīs būvkompānijas ir izstrādājušas sadarbības mehānismu, kas ļoti labi funkcionē. Arī mēģinot startēt ārvalstu projektos, kopīgs sadarbības modelis būtu ļoti labs paraugs. Krīzes gados būvkompāniju skaits ir samazinājies par 3000. Būvkompāniju klasifikācijas ieviešana noteikti stimulētu mazo kompāniju apvienošanos

Vai ārzemniekiem ir interese par Latvijas būvfirmu piedāvājumu?

Es regulāri sekoju līdzi norisēm ārvalstu tirgos un man ir daudz labu kontaktu. Piemēram, regulāri nāk piedāvājumi no Indijas, no Saūda Arābijas, vēl no citām eksotiskām vietām. Taču šādi piedāvājumi prasa lielas pūles un lielu ieguldījumu likumdošanas un daudzu citu jautājumu izpētē. Te rodas jautājums – cik lielas pūles jāvelta, lai iekļūtu šajos tirgos un kāda no tā visa būs peļņa. Šī proporcija ir ļoti būtiska. Manuprāt, mūsu būvniekiem vajadzētu rūpīgāk paraudzīties tepat uz tuvējām kaimiņvalstīm, īpaši Baltkrieviju. Tomēr spēku konsolidācija iziešanai pasaules tirgos ir absolūti nepieciešama ne tikai būvkompānijām, bet pašai Latvijas valstij. Tai jākļūst par valsts politiku, jo tāda ir citu valstu prakse.

Jūsuprāt, kad varētu gaidīt būvniecības atkal atjaunošanos?

Visai ticama prognoze, ka būvniecības atlabšana varētu sākties 2015. gadā. Šo prognozi, pamatojoties uz aprēķiniem, izteicām un iesniedzām valdībai jau 2008.gadā. Optimistiskās valdības prognozes ir patīkami dzirdēt, bet labāk skatīties patiesībai acīs.