Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā

Kā tika paziņots 20. jūnijā, par konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018" laureāti, iegūstot 1. vietu nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018", kļuva SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Klaipēdas ielā 70. Vairāk informācijas saistībā ar šīs ēkas atjaunošanu un līdzīgiem projektiem, ar kuriem nodarbojas SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs", sniedz SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" projektu vadītājs Toms Cīrulis.

Kādi renovācijas darbi tika veikti daudzdzīvokļu ēkā Klaipēdas ielā 70?

Saskaņā ar renovācijas projektu mājā veikta pamatu, fasādes, bēniņu un pagraba griestu siltināšana, kā arī balkonu remontdarbi, logu un durvju nomaiņa – koplietošanas telpās un arī dzīvokļos. Nomainīts jumta segums, veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un ventilācijas vārstu uzstādīšana, nodrošinot gaisa cirkulāciju un pieplūdi. Novecojušās siltumapgādes sistēmas vietā uzstādīta horizontālās apkures padeve, kas aprīkota ar attālinātu patēriņa datu nolasīšanas programmu.

Cik lielā mērā samazināsies atjaunotās ēkas apkurei patērētais siltuma daudzums salīdzinājumā ar agrāko periodu? Cik liela ir starpība ar citām siltinātām un nesiltinātām ēkām?

Apkures patēriņš pirms renovācijas bija vidēji 133 kWh/m2, pēc renovācijas patēriņš samazinājās līdz 36 kWh/m2. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas ietaupījums ir 72 %. Pieredze rāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums pēc ēku renovācijas ir aptuveni 60 %. Rezultātu nosaka vairāki faktori un, pirmkārt, tas ir atkarīgs no mājas tipa jeb "sērijveida". Piemēram, tā saucamajām "Hruščova" tipa ēkām ir lielākie siltuma zudumi, tāpēc pēc šādas ēkas renovācijas arī rezultāts – siltuma ietaupījums – ir iespaidīgāks. Bieži "Hruščova" tipa ēku dzīvokļu īpašniekiem ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka ēkas ir celtas no biezām silikāta ķieģeļu sienām, un līdz ar to apkures zudumi arī bez renovācijas ir zemi. Lai arī mājas konstrukcija ir stabilāka nekā paneļu mājām, tomēr jāņem vērā, ka tieši silikāta ķieģeļiem ir slikti siltumvadītspējas rādītāji, tāpēc mājām, kas celtas no šī būvniecības materiāla, renovācija dod ļoti labus siltumtaupības rezultātus.

Vai iedzīvotājiem būs vēl kādi ieguvumi, neskaitot apkures rēķinu samazināšanos? Un vai šī summa spēj segt maksu par kredītu ēkas atjaunošanai, vai nav tā, ka reāli kopējie izdevumi dotajā brīdī iedzīvotājiem pieaug? Vai ēku iedzīvotāji atbalsta renovācijas projektus?

Papildus ieguvums noteikti ir sakopta un sakārtota vide. Pēc māju renovācijas bieži redzam, ka iedzīvotāji sāk saudzīgāk attiekties pret savu kopīpašumu, rūpējas par koplietošanas telpu uzturēšanu, arī vēlas realizēt  mājas apkārtnes un iekšpagalmu labiekārtošanas projektus. Varētu teikt, ka rodas piederības sajūta. Renovētajās mājās arī pieaug nekustamā īpašuma vērtība.
Dzīvokļu īpašnieku maksājumi pēc renovācijas katrā mājā ir atšķirīgi. Ir mājas, kur tie kopumā kļūst pat zemāki nekā pirms renovācijas. Lielākajā daļā maksājumi mēnesī saglabājas vidēji tādi paši kā pirms renovācijas, bet ir arī mājas, kurās tie pieaug. Tas saistīts gan ar uzkrājuma veidošanu, gan renovācijas ietvaros veikto darbu apjomu. Uzskatu, ka renovācija ir laba iespēja veikt kompleksu ēkas renovāciju, jo visām daudzdzīvokļu mājām agri vai vēlu būs nepieciešami ieguldījumi remontdarbos. Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, veicinām gan siltumenerģijas ietaupījumu, gan mājas sakārtošanu.

Cik sen jau "Liepājas namu apsaimniekotājs" nodarbojas ar daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu? Cik daudz ēku ir nosiltināts, un kādi ir nākotnes plāni šajā jomā?

SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" (LNA) ar ēku renovāciju, piesaistot Eiropas fondu atbalstu, nodarbojas kopš no 2010. gada. Kopumā iepriekšējos gados ir nosiltinātas 22 ēkas. Līdz ar jauno atbalsta programmu process ir uzsācies ļoti strauji. Pašlaik jau 11 ēkām ir uzsākti renovācijas darbi. Pavisam drīz – līdz ar kredītlīgumu slēgšanu – vēl trīs ēkām uzsāksim siltināšanu. Astoņām ēkām ir noslēdzies iepirkuma process, notiek izvērtēšana, un vienlaikus vairāk nekā 50 daudzdzīvokļu mājām notiek renovācijas projekta izstrādes darbi. Katrs projekts, katra māja prasa zināmu laiku. Pirmkārt, tās ir sarunas ar iedzīvotājiem, sapulces, birokrātiskais process, lai veiktu visu nepieciešamo saskaņošanu – tie ir vairāki mēneši.

Spriežot pēc pieejamās informācijas, LNA jau 4 gadus pēc kārtas ir līderu pulkā atjaunojamo daudzdzīvokļu ēku konkursos. Vai esošais konkurss ir stimulējis meklēt un izvēlēties sevišķi energoefektīvus risinājumus?

Apbalvojumi noteikti nav pašmērķis, tomēr tā ir laba motivācija gan uzņēmumam, gan, pirmkārt, jau iedzīvotājiem. Domāju, ka tas palīdz uzrunāt iedzīvotājus un vairo uzticēšanos. Viens no veiksmes iemesliem noteikti ir horizontālā apkure. Kopš 2010. gada, kad vēl tikai sākām ēku renovāciju virzību, esam par horizontālās apkures sistēmas izbūvi. Tas noteikti veicina būtisku siltumenerģijas ietaupījumu. Sistēma spēj uzskaitīt precīzu siltumenerģijas patēriņu katram dzīvoklim, līdz ar to tā motivē dzīvokļu īpašniekus taupīt siltumenerģiju. Ne mazāk svarīgi, ka nemaksātājiem tas atņem iespēju sildīties uz citu rēķina. Pieaug maksājumu disciplīna. Liepājā tolaik bija salīdzinoši augsts siltumapgādes tarifs, nav noslēpums, ka bija nopietnas problēmas ar nemaksātājiem, un šī pieeja daudziem iedzīvotājiem bija ļoti aktuāla.

Kādas ir Jūsu prioritātes, uzsākot kārtējo daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanas projekta īstenošanu – maksimāla efektivitāte, līdzekļu ieekonomēšana, veicamo darbu kvalitāte, iedzīvotāju dzīves vides uzlabošana, kādi citi kritēriji?

Pēc "Altum" programmas atvēršanas kā prioritāti noteicām iespējami lielu darbu apjomu un materiālu kvalitātes līdzsvaru. Piemēram, kvalitatīva apmetuma sistēma, kvalitatīvas un biezas siltumizolācijas, īpaši fasādes dībeļi, kuriem ir uzrādīta labākā siltumvadītspēja, stāvvadu nomaiņas u.c. darbi. Šobrīd strauji pieaugušas gan būvizstrādājuma cenas, gan kāpis atalgojums būvniecībā strādājošiem. Šie un citi faktori liek meklēt jaunus risinājumus, lai samazinātu projektu izmaksas. Piemēram, jādomā par materiālu izvēli un jārēķina iespējamie ietaupījumi, vienlaikus paturot prātā, ka nedrīkst kristies kopējo ēkas renovācijas darbu izpildes kvalitāte. Dzīvokļu īpašnieki nav gatavi apmaksāt pieaugošās būvniecības izmaksas, tāpēc apsaimniekotājs kopīgi ar iedzīvotājiem un arhitektu meklē optimālākos risinājumus turpat vai visās būvniecības pozīcijās. Mums jārod līdzsvars starp augstu kvalitātes standartu un dzīvokļu īpašnieku maksātnespēju.

Foto: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā; autors: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā

Foto: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā; autors: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā

Foto: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā; autors: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā

Foto: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā; autors: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā

Foto: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā; autors: Liepājnieki joprojām soļo energoefektīvāko ēku konkursa priekšgalā