Logu tirgus sakārtošanā vēl daudz darāmā, bet labas ziņas ir

Jautājumi, kas saistīti ar logu izvēli, nomaiņu, to tehniskajiem parametriem un kvalitāti, būs aktuāli vienmēr.Ar "logu tēmu" saistītas gan problēmas, piemēram, par tirgus kropļošanu, ievedot zemas kvalitātes, nezināmas izcelsmes produkciju, gan arī patīkamas vēstis, uzzinot, cik augstu tiek vērtēts Latvijas logu ražotāju sniegums ārpus mūsu valsts robežām. Kā koks ar diviem galiem, bet pa vidu ir patērētājs, kura galvenā vēlme ir aprīkot savu mājokli ar siltumnoturīgiem un kvalitatīviem logiem par iespējami izdevīgāku cenu. Par to intervijā ar Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) izpilddirektoru Ivaru Brantu.

Kāda situācija šobrīd valda tirgū attiecībā uz PVC logu produkciju, kas tiek ievesta no Polijas? Vai ir rasts kāds risinājums, kas ļautu regulēt vai jau regulē brāķa ievešanu Latvijā?

Īpašs PVC logu tirgus uzlabojums attiecībā uz aizsardzību pret zemas kvalitātes, faktiski standartam un Latvijas būvnormatīviem neatbilstošas produkcijas ievešanu, nav panākts. Diemžēl faktiski nav saskatāma Latvijas valsts iestāžu ieinteresētība iekšējā tirgus aizsardzības uzlabošanai. Piemēram, laikā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērsa īpaši rūpīgu Latvijas ražotāju produkcijas kontroli un uzraudzību, viņi parāda absolūtu bezspēcību pret importētās produkcijas kontroli un tās atbilstības izvērtēšanu. Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija 2011.gada 23.novembrī lūdza PTAC novērst patērētāju maldinošas reklāmas parādīšanos laikrakstā "Rīgas Santīms" attiecībā uz PVC logiem un to realizāciju izmantojot ERAF līdzekļus, bet šī reklāma parādās vēl šodien.

Parādās arī dažas pozitīvas iezīmes. Daži iepirkumu organizētāji ir atsaukušies mūsu priekšlikumam ietvert iesniedzamo dokumentu sarakstā arī LLDRA eksperta atzinumu par importēto logu un to atbilstību apliecinošo dokumentu atbilstību standarta LVS EN 14351-1 un Latvijas būvnormatīvu prasībām.

Vai pēdējā laikā ir tikuši izstrādāti vai pieņemti kādi normatīvi attiecībā uz logu ražošanu vai iebūvēšanu?

Pēdējais pieņemtais normatīvais dokuments, kurš attiecināms uz PVC logu ražošanu un izmantošanu ir LBN 007-10 "Nekaitīguma prasības būvēm", kurā ir aizliegts Latvijā iebūvēt PVC logus, kuru ražošanai izmantotas PVC kompozīcijas ar svina savienojumus saturošiem termostabilizatoriem. Ieviešot šo būvnormatīvu, Latvija pievienojusies to Eiropas valstu grupai, kas vēlas aizsargāt savus cilvēkus un vidi no kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem. Diemžēl importētajiem logiem nav korektu dokumentu, kas apliecinātu šo prasību izpildi. Parasti tiem tiek pievienota poļu higiēnas institūcijas izziņa, ka šos logus ir atļauts pielietot būvēs Polijas teritorijā, jo viņi nav informēti par LBN 007-10 prasībām.

Pozitīvi ir tas, ka praktiski visās renovējamajās ēkās un daļēji arī jaunbūvēs logu montāžā tiek izmantotas tvaika un hidroizolācijas barjeras.

Vai no LLDRA puses ir iesniegti kādi priekšlikumi Būvniecības likuma jaunajai redakcijai?

LLDRA atsevišķi ar priekšlikumiem jaunā Būvniecības likuma izstrādē nav piedalījusies, bet izmanto savu ierosinājumu iestrādi darbojoties Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) sastāvā.

Kā Jūs kopumā raksturotu pašreizējo situāciju logu ražošanas tirgū?

Labākie un lielākie logu ražotāji ir pārdzīvojuši krīzes radīto logu pieprasījuma kritumu vietējā tirgū un samērā sekmīgi ir izvērsuši savu darbību citu Eiropas valstu, pārsvarā Skandināvijas, tirgos.

Tāpat daudzi mūsu logu ražotāji, gan PVC logu, gan koka logu, ir piemērojušies tirgus pieprasījumam pēc augstas kvalitātes, siltumenerģiju īpaši taupošajiem, logiem ar palielinātu profilu biezumu un ar trīsstiklu paketēm. Šie logi atbilst zemas enerģijas patēriņa ēku būvniecības prasībām un pasīvo ēku būvniecībai.

Ar SIA "Sika Baltic" palīdzību Latvijas logu ražotāji gatavojas piedāvāt jaunākās paaudzes PVC logus ar t.s. bezrāmja vērtnēm ar līmētām stikla paketēm. Šie logi būs ar palielinātu mehānisko noturību, palielinātu gaismas caurlaidīgo laukumu, paaugstinātām siltumizolācijas īpašībām, kā arī dos iespēju projektēt un izgatavot PVC logus ar lielākiem vērtņu izmēriem.

Kas ir biežākie jautājumi no pasūtītāju puses saistībā ar logiem, rīkojot iepirkumu konkursus vai cenu aptaujas? Vai arī attiecībā uz šo pozīciju joprojām dominē zemākās cenas princips?

Zemākās cenas princips vēl joprojām eksistē un, jāsaka, ka tas nav nemaz tik slikts, ja pareizi tiek uzstādītas vēlamās prasības logiem un, galvenais, tiek precīzi un pareizi izvērtēts piegādātāju tehniskais piedāvājums un logu Atbilstību apliecinošo dokumentu saturs, atbilstība standarta prasībām. Piebildīšu, ka šī procesa veikšanai savu palīdzību piedāvā LLDRA.

Vienmēr jāatceras, ka zemākās cenas princips ir piemērojams tikai tehniski un dokumentāli pareiziem piedāvājumiem. Uzstādītajām prasībām neatbilstoši un ar pienācīgiem dokumentiem nenokomplektēti piedāvājumi nevar tikt vērtēti pēc cenas!

Viena no biežākajām problēmām, nomainot logus, ir ventilācijas problēma.

Jā, tā ir ļoti liela problēma, jo, mainot logus, ir vienlaicīgi jārisina telpu ventilācijas jautājums. Ja ar vecajiem logiem tika nodrošināta svaiga gaisa pieplūde telpās caur neblīvumiem, spraugām logos, tad jaunie logi, kā likums, būs blīvi un svaiga gaisa pieplūde telpās nebūs. Rezultātā nebūs gaisa apmaiņa telpās, kas izsauks telpu komforta līmeņa pazemināšanos, paaugstinātu mitruma līmeni telpu gaisā un, kā sekas, biežu kondensāta parādīšanos uz logu stikliem, pelējuma parādīšanos uz logu ailēm un sienām.

Patīkami, ka būvnieki un projektētāji sāk apzināties šo problēmu piedāvā pasūtītājiem šīs problēmas risinājumu izvēloties logus ar iebūvētām mikroventilācijas ietaisēm logu vērtnēs vai izstrādāt un izbūvēt pilnvērtīgu pieplūdes ventilācijas sistēmu.

Paldies par sarunu!