Logu un stikloto konstrukciju ražotāji ceļ trauksmi

Februāra sākumā building.lv tikās diskusijā  logu un durvju ražotāju asociācijā ar vairākiem nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokli par situāciju būvniecībā stikloto konstrukciju jomā.

Cik precīzi nupat uzceltajās būvēs un arī tādās, kas vēl ir būvniecības stadijā tiek ievēroti stikloto konstrukciju  ražošanas un montāžas pamatprincipi, kāda ir situācija ar to atbilstību projektu tehniskajiem risinājumiem un  ar pašu konstrukciju ražošanas tehnoloģisko procesu pamatprasību ievērošanu.

Diskusijā piedalās Latvijas logu un durvju asociācijas (LLDRA) vadītājs Ivars Brants (Brants), LLDRA alumīnija stikloto būvkonstrukciju eksperts Jevgenijs Jakovļevs (J.J), SIA "Windows factory" valdes priekšsēdētājs Zemgus Liepa (Z.L.) un Profine Group pārstāvis Latvijā Ivars Buls (I.B).

Sarunas dalībnieki uzklausīja eksperta Jevgenija Jakovļeva  ziņojumu par pēdējos gados jaunbūvēs novērotajām būvniecības procesu "īpatnībām",  kopīgi mēģināja noskaidrot  cēloņus sastopamajām atkāpēm no ražošanas montāžas pamatnostādnēm un izvērtēt  to paredzamās sekas.  Speciālisti atklāja, ka vairumā gadījumu šodienas stikloto konstrukciju būvniecības  izpildē  jēdziens "ēku ilgtspējība’’ zaudē jebkādu pamatojumu, jo nereti paliek tikai sarunu līmenī, bet reālās darbības prevalējot lētuma principam, paklusām notiek "pretējā virzienā". Globāli raugoties, nākas secināt, ka stāvam bezdibeņa malā.

J.J. Pēdējā laikā lielajos trešās kategorijas objektos gan sabiedriskās celtnēs, gan dzīvojamo ēku sektorā, izvērtējot projektu dokumentāciju, darbu veikšanas plānus, konstruktīvo mezglu risinājumus nākas secināt, ka nepieciešamā dokumentācija bieži vien netiek kārtota vispār vai tiek iesniegta ar būtiskām nepilnībām . Projekta realizācija nereti atšķiras no projektā plānotajām darbībām.

Projektu risinājumi tiek nesistēmiski mainīti pēc lētākā piegādātāja vēlmes. Tiek ieviestas it kā nebūtiskas izmaiņas, kuras tomēr ietekmē objektā iebūvēto konstrukciju ne tikai ilgtspējību, bet arī funkcionalitāti. Dokumentācija  parasti  tas netiek atspoguļots, par saskaņošanu  ar atbildīgajām personām jau nemaz nerunājot.  Rezultātā projektos bieži tiek iestrādātas kļūdas, kuras samazina stikloto konstrukciju ilgmūžību un drošību.

Building.lv-Vai tam par iemeslu būtu  paviršība, nekompetence, jeb kādam tas varētu būt arī izdevīgi??

J.J. Šāda veida no profesionāļu puses pieļautās paviršības, nevēlēšanās iedziļināties detaļās, nekompetenci vai kā citādi mēs to visu nemēģinātu saukt, mēs varam droši definēt kā apzināta brāķa pieļaušanu. Kā zināms, nezināšana, lai vai kas tai nebūtu par iemeslu, neatbrīvo no atbildības! Šī ’’nezināšana’’ ir izdevīga vienīgi tiem, kas uz tās rēķina ietaupa un pelna.

Otrs iemesls tiešām varētu būt būvnieku un būvuzraugu pieredzes trūkums, jo pat lielajos objektos par būvdarbu vadītājiem bieži strādā speciālisti bez pietiekamas darba prakses komplicētu stikloto konstrukciju jomā. Pieļaujot kļūdas konstrukciju ražošanā un izbūvē, mums ir jārēķinās ar to, ka tās var sākt strādāt tādā režīmā, ka labi ja izturēs vien būves garantijas laiku. Katrā ziņā pasūtītājs būs rēķinājies ar daudz garāku konstrukciju normālu ekspluatācijas termiņu.

Kā piemēru var minēt situāciju ar alumīnija rāmju stūru plaši izplatītajiem t.s. skrūvējamiem savienotājiem, kuri nodrošina rāmja profilu ciešu savstarpējo savienojumu pateicoties divām fiksācijas detaļām ar kopējo kontakta virsmu, kas ir tikai ap 10mm2 maza. Stūra drošu savienojumu tā vien ilgstoši nodrošināt nevar, tāpēc  tehnoloģija paredz papildus stūros izmantot sertificētu līmi, kura nav ne lēta, ne ātri cietējoša.  Tātad, tie ir papildus izdevumi, laiks un loģistika.

Ko mēs redzam objektos? Atved rāmjus, samet ailēs, putas pa virsu, aizdarina, segto darbu akti parakstīti. Āmen.  Garantijas skaitītie gadi paiet, tur, kur veramo daļu nav, vai tās netiek bieži virinātas, viss ir it kā labi, bet paaugstinātas noslodzes gadījumos rodas problēmas un vainīgs nav neviens vai to grūti (neiespējami) noskaidrot.

Building.lv Vai jūs varat noformulēt galvenos iemeslus, kāpēc samazinās montāžas kvalitāte lielajos projektos?

Brants. Nav noslēpums, ka lielie uzņēmumi, kas nesen vēl Latvijā nodrošināja lielajos objektos kvalitatīvu pilnu pakalpojumu klāstu stikloto konstrukciju būvniecībā, Latvijas  būvniecības procesos pašlaik gandrīz vairs nepiedalās. Kā piemēru var minēt tādus plaši pazīstamus uzņēmumus  kā  UPB, Arčers, Skonto, kuri  savu biznesu stikloto konstrukciju  jomā saista galvenokārt  ar eksportu.

Building.lv Kāpēc?

Brants. Skaidrojums no viņu puses min vairākus iemeslus: nepilnības Latvijas likumdošanā, kontroles trūkums būvniecības likumdošanas ievērošanā,  zemākās cenas principu ieviešanu iepirkumos un konkursos bez veselā saprāta kontroles, t.i. tiek solītas nereāli zemas cenas, kas ir zemākas par reālo konstrukciju pašizmaksu.

Tie visi ir pieredzes bagāti Latvijas uzņēmumi, kas Latvijas tiesiskajā situācijā savu biznesu, acīmredzami, vairs nevēlas turpināt. Šāda situācija varētu būt izskaidrojama arī ar notikušo darba samaksas, projektu risinājumu tehniskā līmeņa un pielietojamo materiālu kvalitātes devalvāciju. Lai iekļautos lētajā tirgū, viņi būtu spiesti ne tikai pazemināt kvalitātes latiņu, bet arī uzņemties nepamatotus riskus, kurus sīkie ražošanas un montāžas uzņēmumi  atļaujas nerēķinoties ar sekām. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīties šajā ‘’nulles rezultāta’’ spēlē neviens respektējams uzņēmums vienkārši neuzskata par iespējamu.

J.J. Un viņu vietā stājas tādi, kas agrāk apkalpoja privāto sektoru un nespēj nodrošināt lielas būvniecības jaudas. Praktiski šobrīd lielajās būvēs bieži tiek ražots brāķis. No kontrolējošo institūciju puses interese ir vāja, pieeja šim jautājumam -formāla. Šobrīd no Eiropas līmeņa alumīnija būvsistēmu piegādātāju materiāliem gatavos produktus ražo Latvijā, bet pārdod nospiedošā pārsvarā projektiem ārzemēs. Latvijas tirgus niša paliek haltūristiem, un ne vienmēr tie ir vietējie.

Z.L. Gan UPB, gan Arčers nodarbojās ar montāžas speciālistu sagatavošanu, Skonto pirms dažiem gadiem pat Ogres valsts  tehnikumā ieviesa montāžas speciālistu  kursu, bet miniet cik to zēnu šodien strādā Latvijā?

J.J. Publiskajā telpā bieži izskan pamatoti viedokļi,  ka ir jāievieš izmaiņas būvniecības likumdošanā, ir jāpilnveido normatīvie akti utt. Skatoties no stikloto būvkonstrukciju aspekta, manuprāt, sistēma kā tāda, likumdošana no būvdarbu vadības puses ir dzīvotspējīga, bet ieinteresēto personu būvniecības procesa korektas norises nodrošināšanā vienkārši nav.

Building.lv Kur tad šīs personas rast?

J.J. Runājot par personām, ir jāsaka, ka tiem, kas pieprasa ražotājiem izstrādāt komerc -piedāvājumus, slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem, nodrošina darba fronti montāžas veicējiem , kvalitātes un ilgmūžīgas ekspluatācijas aspekti nebūt  nav pirmajā vietā. Rezultātā redzam, ka netiek  ievērotas tehnoloģijas, būvēs tiek iestrādāti un pat dokumentāli apstiprināti neakceptējami risinājumi, darba veikšanas procesā netiek veiktas kontroles. Būvju nodošanas-pieņemšanas procesā netiek kontrolētas stikloto konstrukciju īpašības apliecinošo ražotāja dokumentu (EĪD) izdošanas pamatotība un tiesiskums.

Building.lv Pie kā mēs nonācām? Tad atbildība jāprasa no pasūtītāja vai no arhitekta un projektētāja?

Z.L. Bieži rodas iespaids, ka pasūtītājiem neinteresē darbu izpildījuma reālā kvalitāte.  Ja būve stāv, viss tiek pieņemts.

Building.lv Atbildība jāprasa pasūtītāja būvuzraugam?

J.J. Pat daudzu miljonu vērtos projektos būvuzraugiem nereti trūkst ne tikai nepieciešamās kompetences izvērtēt situāciju pašam, bet arī vēlmes vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

Brants. Tas viss man vieš asociācijas ar nesen dzirdētu ziņu, ka Sardīnijā ēkas tirgojot par 1 eiro, protams, īpašniekam  rekonstrukcijā būs jāiegulda prāvāka summa. Sanāk ka mēs šodien būvējam tādas ēkas, kurām nākotnē vērtība arī būs 1 eiro un tādos īpašumos būs pamatīgi jāiegulda pārbūvē.

J.J. Jā, praktiski tā sanāk, ka būvnieki šodien  būvējot jaunbūvi, gatavo sev nākotnei  tādu darba fronti, kur nekad nebeigsies darbs, jo pēc šādu objektu nodošanas sāksies nebeidzams kļūdu un problēmu novēršanas process.