LVC: Šogad rekordliels uzlabojums valsts reģionālo un galveno autoceļu stāvoklim

LVC: Šogad rekordliels uzlabojums valsts reģionālo un galveno autoceļu stāvoklim

Pateicoties plašiem remontdarbiem, kas šogad veikti uz valsts reģionālajiem autoceļiem, krasi uzlabojies to tehniskais stāvoklis. Savukārt labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars tuvojas 80%.

2020. gada beigās labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars sasniedz 76,3%, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn. Savukārt labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu – 48,6%, kas ir par 11,4% vairāk, nekā 2019. gadā.

"Pateicoties pavasarī piešķirtajam papildu 75 miljonu finansējumam, mēs varējām kopumā veikt daudz vairāk remontdarbus, nekā bija plānots gada sākumā. Pārsvarā visi papildu līdzekļi tika novirzīti reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai. Segums tika atjaunots uz tiem reģionālo autoceļu posmiem, kur tas bija apmierinošā tehniskajā stāvoklī un to varēja ievērojami uzlabot bez pārbūves, atjaunojot segumu. Līdz ar to kopumā reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem," norāda VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. "Šogad darbi ir veikti vairāk nekā 1300 kilometros valsts autoceļu, varam teikt, ka šī ir bijusi labākā ceļu būvdarbu sezona pēdējo vismaz 10 gadu laikā," turpina viņš. Pilns LVC valdes priekšsēdētāja komentārs (video) pieejams šeit: https://failiem.lv/f/dca3dtk33#

2020. gada būvdarbu sezonā darbi notika 248 valsts autoceļu objektos, tai skaitā uz 50 tiltiem, kopumā uz 1370 kilometriem ceļu. No tiem 500 kilometri ceļu un astoņi tilti tika atjaunoti, pateicoties papildu 75 miljonu finansējumam. Tāpat šogad 120 kilometros valsts galveno autoceļu tika ieklātas ribjoslas, uzstādīti 104 kilometri drošības barjeru, uzstādīts apgaismojums pie četrām gājēju pārejām, trijos krustojumos veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas.

"Šī būvdarbu sezona no citām atšķīrās ar vairākām lietām. Pirmkārt, tā tika uzsākta ievērojami agrāk nekā ierasti, jau martā un aprīlī atsākās darbi no pērnā gada pārejošajos objektos. Otrkārt, dēļ tā, ka papildu finansējums tika piešķirts tikai aprīļa pēdējos datumos, līgumi par šīm investīcijām tika noslēgti sezonas vidū, bet jāpabeidz darbi bija līdz gada beigām, jo finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un bija terminēts ar šī gada 31. decembri," saka LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. "Pateicoties labiem laika apstākļiem un būvnieku spējai mobilizēties mums izdevās šos darbus paveikt. Bija brīži, kad jutām, ka būvnieku kapacitātes nepietiek, darbi atsevišķos objektos netika uzsākti uzreiz pēc līguma parakstīšanas. Bija problēmas arī ar materiālu piegādi, īpaši ar bitumenu, kuru Latvijā neražo," tā Alberiņš. "Runājot par kvalitāti, lai arī būvdarbi šogad tika veikti neierastajos mēnešos, virsmas apstrādes septembrī, asfaltēšana arī oktobrī un pat novembrī, tomēr kvalitātes prasība tika izpildītas. Patlaban notiek gala novērtējumi darbiem, divus objektus mēs nepieņemsim ekspluatācijā, kamēr būvnieki neveiks defektu labojumus. Tas notiks nākamgad," uzsver Alberiņš. Pilns LVC Būvniecības pārvaldes direktora Ginta Alberiņa komentārs (video) ir pieejams šeit: https://failiem.lv/f/sx4nwr9fc#

Kā jau informējām, 2020. gadā, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos bija pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti, pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas strauji samazinājās, salīdzinot ar 2019. gadu – par 27 %.

Investīcijas ceļu infrastruktūrā ne tikai uzlabo mobilitāti un ir ilgtermiņa ieguldījums valsts attīstībā, ekonomikas lejupslīdes laikā tās ļauj "sildīt" ekonomiku kopumā. "Daudzas valstis dažādās krīzes situācijās ir gājušas šo ceļu – ieguldījušas autoceļu infrastruktūrā. Un arī Latvijas valdības lēmums šajā ziņā bija ļoti konsekvents," uzsver Jānis Lange. "Ikviens autobraucējs šogad bija pamanījis ceļa remontus, jo tie notika visā valstī, katrā reģionā. Nebija iespējams doties ārpus pilsētām, lai nesastaptu ceļu strādniekus. Un reģionālais griezums ir ļoti būtisks. No visiem valsts autoceļu remontdarbiem, kas šogad tika veikti, 13% notika Pierīgā, 14% - Kurzemē, 19% - Vidzemē un 17% - Latgalē. Labāki ceļi nozīmē labāku mobilitāti reģionos, labāku to sasniedzamību. Tas savukārt ir labs stimuls ekonomikas attīstībai, jo samazinās braucienu izmaksas, kas ir būtiski, lai, piemēram, investori vai vietējie iedzīvotāji pieņemtu lēmumu par uzņēmumu izveidi, jaunu darba vietu radīšanu," uzsver Lange.

Ieguldījums ceļu infrastruktūrā nav tikai atbalsts ceļu būvniecības nozarei, ar šiem ieguldījumiem tiek stimulēta visa tautsaimniecība, jo darbs ir ne tikai būvniekiem, bet arī izejmateriālu ražotājiem, būvuzraugiem, projektētājiem, arī viesnīcniekiem un ēdinātājiem reģionos. Līdz ar ceļa remontdarbiem visās šajās nozarēs ir vairāk darāmā. Investīcijā autoceļu infrastruktūrā ir spēcīgs multiplikatora efekts, OECD to ir noteikusi 2,7 apmērā. Līdz ar to 300 miljoni, kas šogad tika ieguldīti valsts autoceļos, deva kopējo pienesumu Latvijas ekonomikai vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā, tā aplēsts pārskatā, ko sagatavojusi domnīca "Certus".

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.