Māja – guļbūve nodrošina maksimāli ekoloģisku dzīves vidi
Mūsdienās visā Eiropā atdzimst guļbūvju jeb koka baļķu māju būvēšana. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, mūsdienās būvējamās guļbūves spēj nodrošināt mazākus siltuma zudumus nekā senāk, tomēr šajā jomā tās nespēj sacensties ar mājām, kas būvētas no jauno laiku būvmateriāliem.
Toties guļbūves spēj nodrošināt maksimālu tuvību dabai, jo to būvniecībā līdz minimumam ir samazināta jebkādu mākslīgi ražotu komponentu izmantošana. Par guļbūvēm, to veidiem, atšķirībām, priekšrocībām, trūkumiem un daudzām citām lietām pastāstīja SIA "SS Būve" direktors Sergejs Štāls.
Eksistē dažādi guļbūvju veidi
Ir dažādas guļbūves – gan cirstās jeb ar rokām taisītās, gan rūpnieciski ražotās. Bet visas guļbūves būtiski atšķiras no citām mājām, arī no koka karkasa mājām. Galvenā atšķirība – guļbūvju sienu būvniecībā netiek izmantoti praktiski nekādi siltumizolējošie materiāli, izolācijas plēves, difūzijas membrānas u.c. mākslīgie materiāli. Tas viss, protams, padara guļbūves mazāk energoefektīvas, taču reizē nodrošina maksimālu ekoloģisko tīrību. Varētu teikt, ka uz doto brīdi guļbūves ir pasaulē visekoloģiskākās ēkas. Guļbūves tiek saliktas, neizmantojot pat nevienu naglu, visas konstrukcijas (runājot par cirstajām guļbūvēm) tiek savienotas tikai ar koka tapu palīdzību.
Rūpnieciski ražotās guļbūves arī iedalās vairākos tipos – ir no līmētās, frēzētās un virpotās koksnes gatavotās. Dārgākās ir no līmētās koksnes gatavotās guļbūves, jo šāda koksne neplaisā, tik daudz nesēžas, ir ar labākiem energoefektivitātes rādītājiem, taču to trūkums ir ķimikāliju – līmju u.c. vielu izmantošana, kā arī fakts, ka šāda māja nav "dzīva". Savukārt tās guļbūves, kuru izgatavošanā tiek izmantota virpotā, cilindrētā koksne, atšķiras ar to, ka šādiem baļķiem tiek noņemta virskārta, koksnes aizsargslānis, paliek tikai serde, un šādi baļķi ir vairāk pakļauti pūšanas riskam, tādēļ parasti tiem ir īsāks mūžs. Tas pats attiecas arī uz frēzētiem baļķiem, tiem mēdz parādīties diezgan lielas plaisas, ir raksturīga "staigāšana", it īpaši, ja koksne nav pietiekoši sausa, šādi baļķi mēdz arī griezties, vērpties, un sekas – parādās šķirbas.
Var uzbūvēt dažāda lieluma guļbūves
Mūsdienās kā guļbūves iespējams uzbūvēt ļoti dažāda lieluma un tipa ēkas. Kā stāsta Sergejs Štāls, viņa vadītajā firmā būvē gan pavisam mazas (sākot no 10 m2) lapenītes un nojumītes, kā arī nelielas pirtiņas, gan arī liela izmēra atpūtas namus 400 – 500 m2 platībā. Tā kā ēkas paredzamā platība guļbūvju būvēšanai nav šķērslis. Cik lielu māju būvēt – to nosaka klients, viņa vēlmes, vajadzības un finansiālās iespējas. Visbiežāk tiek būvētas šāda lieluma tipa un ēkas – pirtiņas ar platību ap 20 m2, vasarnīcas tipa mājiņas – tuvu 50 – 70 m2, dzīvojamās mājas – ap 120 – 150 m2, savukārt atpūtas māja, rezidence vai kaut kur ārpus pilsētām esošs viesu nams – jau tuvāk 300 m2. Izmēru un ēku izmantojuma ziņā guļbūvēm ir ļoti plašs spektrs.
Ko svarīgi zināt, izvēloties būvēt guļbūvi?
Ir dažas lietas, ko būtu jāņem vērā, pirms uzsākt būvēt savu ēku. Guļbūves, lai tās spētu nodrošināt savas funkcijas un pasūtītāja iecerētos labumus, prasa kvalitatīvu būvniecību (principā – kā jebkura ēka), bet kvalitatīvs diemžēl nevar būt lēts. Tādēļ nevajag censties ekonomēt uz materiālu vai montāžas darbu rēķina, pretējā gadījumā var sanākt liela vilšanās.
Otra lieta – šādu māju ir jāmīl, jāsagrib no visas sirds, to nevar būvēt tikai kā mirkļa baudu vai modes lietu. Arī S. Štāls to īpaši uzsver: "Visiem klientiem, kas izvēlēsies guļbūvi, gribu novēlēt – mīliet savu māju, un tā mīlēs jūs, dos siltumu, omulīgumu un mājīgumu. Jo guļbūves māja ir ar savu dvēseli, un neviena cita veida māja nevar būt tuvāka dabai".
Jaunieši šādas mājas parasti neizvēlas, tām gk. dod priekšroku pusmūža, padzīvojuši un dzīves pieredzi uzkrājuši cilvēki, kas zina, ko viņi patiesi grib. Jo šāda māja ir savā veidā "dzīva", tādēļ tā dažreiz prasīs kādas rūpes un laiku pa laikam būs jākopj.
Tiesa, ja šāda māja ir pareizi uzbūvēta, ar pareizām jumta pārkarēm, pareizi novietota attiecībā pret debespusēm, būvēta no pareizā laikā cirstiem, pietiekami sausiem baļķiem, tad īstenībā vienīgā kopšana, kas tai būs nepieciešama, ir guļbaļķu sienu atjaunošana (pārkrāsošana) ik pēc 3, 5 vai 10 gadiem – atkarībā no tā, ar ko tā ir apstrādāta ārpusē, cik sausa, kvalitatīva bija koksne ēkas būvēšanas laikā, cik kvalitatīvi bija veikta apstrāde, un kādā vietā ēka atrodas. Ja visi labvēlīgie faktori sakrīt, kā arī nav nekādu regulāru negatīvu ietekmju no apkārtējās dabas (piemēram, bērzu ziedputekšņu uzkrāšanās u.c.) un laikapstākļu puses, tad šādi atjaunošanas darbi var nebūt nepieciešami pat 15, 20 gadus un vēl ilgāk.