Mājai vajadzīgs jauns jumts: Ar ko sākt?
Jumts ir viens no svarīgākajiem ēkas elementiem: tā uzdevums ir gadu desmitiem sargāt ēku no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes. Izvēloties un montējot jumta segumu, visticamāk, bez profesionāļu palīdzības neiztikt, tomēr “Kesko Senukai Latvia” eksperti apkopojuši pamata informāciju, lai palīdzētu orientēties plašajā jumtu pasaulē.
Neskati vīru pēc cepures, bet māju pēc jumta gan! Nekvalitatīvs jumta segums var sagādāt daudz galvassāpju, tāpēc sevišķi rūpīgi jāizvēlas gan jumta seguma materiāls, gan cenas un kvalitātes attiecība, jo ilgtermiņā lēti pirkts materiāls var nekalpot tik labi kā dārgāks, sagādājot dažādus papildu izdevumus. Tāpat jārēķinās, ka jumts ir kas vairāk nekā tikai jumta seguma loksnes: tās ir arī lietus ūdensnoteku sistēmas, jumta drošības produkti, ventilācijas izvadi, difūzijas membrānas, stiprinājumi un citi elementi – kompleksa sistēma. “Kesko Senukai Latvia” eskpertu pirmais un galvenais ieteikums – ar savām vēlmēm, vajadzībām un jumta rasējumu vērsties pie remonta un celtniecības preču veikalu klientu konsultantiem, kuri savukārt izvērtēs katru konkrēto gadījumu un sazināsies ar ražotājiem, lai piedāvātu klientam piemērotāko risinājumu. Tomēr nevienam nenāks par ļaunu vismaz aptuveni orientēties dažādajos jumta seguma veidos un galvenajos kritērijos, kas jāizvērtē, plānojot jumta iegādi.
Metāla jumta segumi – profilēta, dakstiņveida, gluda vai valcprofila skārda loksnes – pieejami dažādās krāsās un formās, tādēļ arī to ieklāšana var atšķirties. Viļņotās un profilētās metāla loksnes ir salīdzinoši viegli ieklājamas, tās tiek stiprinātas pie jumta latām ar skrūvju palīdzību, bet valcprofila loksnes – savā starpā savienotas, salokot (valcējot) un pie jumta latām piestiprinot ar speciāliem āķīšiem, tādēļ valcprofila jumta segums tiek uzskatīts par ūdensdrošāku. Ja metāla jumta segums pabalējis vai parādījušās korozijas pazīmes, to iespējams atjaunot pārkrāsojot. Iegādājoties metāla jumta segumu, jāpievērš uzmanība seguma pārklājumam un metāla biezumam: jo biezāks metāls un vairāk aizsardzības slāņu kārtu, jo ilgāks kalpošanas laiks. Zem metāla jumta segumiem veidojas kondensāts. Lai tas neiekļūtu bēniņos un siltumizolācijā, zem jumta seguma jāieklāj pretkondensāta plēve. Uz metāla seguma līstot lietum vai krītot krusai, gan rodas paskaļš troksnis, taču tas var būt nudien romantiski! Metāla jumta aptuvenais kalpošanas laiks ir 15–40 gadu.
Bitumena šindeļi tiek veidoti no stiklšķiedras vai poliestera armējuma, uz kā balstīts bitums, kas pārklāts ar krāsainām minerālu skaidiņām. Bitumena šindeļi tiek klāti uz līdzenas pamatnes (OSB, finiera vai kokskaidu plātnes) un piestiprināti ar naglām. Pati ieklāšana nav sarežģīta, taču darbietilpīga gan, jo naglu skaits var sasniegt pat 50 naglu uz kvadrātmetru. Bitumena šindeļi ir plāni un lokani, tādēļ tos var ieklāt uz sarežģītas formas jumtiem. Šindeļiem saulē uzkarstot, tie savstarpēji salīp un veido vienlaidu pārklājumu, tā samazinot jumta tecēšanas risku un nodrošinot salīdzinoši ilgmūžīgu segumu – 20–40 gadu. Vienīgi šindeļi mēdz ātri apsūnot, un, ja jumts tomēr tek, ne vienmēr izdodas ātri atrast bojāto vietu, tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība jumta profilaktiskajām pārbaudēm un apkopei.
Bezazbesta šīferis daudziem tik zināmajam azbesta šīferim līdzinās tikai ar formu – tas tiek ražots no cementa, kaļķa un celulozes šķiedras. Bezazbesta viļņotās loksnes ir elastīgākas par azbesta šīfera loksnēm, tās pieejamas dažādās krāsās. Loksnes tiek stiprinātas pie jumta latām ar skrūvēm vai naglām, līdzīgi kā azbesta šīferis, un tas arī ir šī jumta seguma pluss, jo, to ieklājot, nav nepieciešams mainīt jumta konstrukciju vai latojumu. Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir 25–45 gadi.
Bitumena viļņotās loksnes tiek ražotas no organisko šķiedru kompozītmateriāla (kartona), piesūcinot to ar krāsu un bitumenu. Šīs loksnes ir vieglas un lielas, tādēļ tās ir ērti ieklājamas (līdzīgi kā bezazbesta šīferis), tāpat tās pieejamas dažādās krāsās. Šī jumta seguma pluss ir tā zemā cena, vienīgi tā kalpošanas laiks ir salīdzinoši īss – 5–15 gadi. Tāpat bitumena loksnes ar laiku var saulē deformēties un izbalēt, tāpēc tās vairāk paredzētas pagaidu ēkām vai palīgēkām.
Bitumena uzkausējamais jumta segums ir klājams tikai uz plakaniem un ļoti lēzeniem jumtiem, piekausējot to pie jumta pārseguma ar gāzes degļa palīdzību. Tā pluss ir ātrā un vienkāršā ieklāšana, kā arī salīdzinoši zemās izmaksas. Lai jumta segums kalpotu ilgi un nelaistu cauri mitrumu, tas jāklāj divās kārtās. Seguma aptuvenais kalpošanas laiks ir 20–35 gadi.
Betona vai keramikas dakstiņi noteikti ir ilgmūžīgākā izvēle, elegants un izturīgs segums, kas piemērots visu veidu stāvajiem jumtiem. Dakstiņiem piemīt lieliskas akustiskās un termiskās īpašības. Tomēr šāda veida jumta segums ir diezgan dārgs, un tam nepieciešama arī piemērota jumta konstrukcija – tas ir ļoti smags materiāls.
Vēl daži vispārīgi ieteikumi
Jumta seguma izvēli nosaka, pirmkārt, mājas tips. Ne visu veidu mājas var strukturāli izturēt noteiktus jumta materiālus. To svars ir īpaši svarīgs, atjaunojot vecus jumtus, kuru koka konstrukcijas jau ir skāris laikazobs. Karkasa mājām jāizvēlas vieglāks jumta segums – bezazbesta šīferis vai skārds. Ja māja ir mūrēta no ķieģeļiem, tai var izvēlēties jebkādu jumta segumu. Savukārt guļbūvēm tieši ieteicams smags jumta pārklājums, piemēram, dakstiņi, lai sablīvētu korpusu.
Otrkārt, ilgtspējība – pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, jumtu segumu ražotāji var piedāvāt vairākus ekoloģiskus materiālus, kas nekaitē videi, tāpēc daudzi pircēji arvien biežāk izvēlas ekoloģisku un videi draudzīgu jumta segumu, piemēram, bezazbesta šīferi.
Treškārt, kvalitāte un garantija. Jumta iegāde ir pamatīgs ieguldījums, tāpēc jāizvēlas izturīgi materiāli, kas kalpos ilgus gadus. Izvēloties jumta segumu, svarīgi noskaidrot, kādu garantiju pārklājumam nodrošina ražotājs, kas uzskatāms par garantijas defektu un kādus bojājumus ražotājs apņemas atlīdzināt, ja ir gadījusies problēma.
Ceturtkārt, cena. Jumta seguma cena jāvērtē pēc ekspluatācijas ilguma. Dārgāk pirkts jumts ilgtermiņā (piemēram, 30 gados) var izrādīties krietni lētāks. Tāpat jāņem vērā arī jumta kopējās izmaksas – ne vienmēr tas, kas lētāks kvadrātmetrā, būs tiešām izdevīgāks. Nedrīkst aizmirst arī par dažādu palīgmateriālu, jumta konstrukciju, montāžas darbu un ilgtermiņa apkopes izmaksām – tas viss kopā veido īsto jumta cenu.
Visbeidzot, eksperti atgādina – katram jumtam vajadzīga arī pienācīga aprūpe. Reizi gadā jānotīra uz jumta sakrājušies netīrumi un dubļi. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir izmantot augstspiediena mazgāšanas iekārtas. Tāpat nepieciešama papildu jumta kopšana pēc stipras snigšanas: ja uz jumta sakrājusies bieza sniega kārta, tā noteikti jānotīra. Jumts profilaktiski jāpārbauda vismaz reizi gadā, pievēršot uzmanību armatūras hermētiskumam un lietus notekcaurulēm – vai tās nav bloķētas un pareizi pilda savu funkciju. Ja pamanīti kādi defekti, ir svarīgi tos pēc iespējas ātrāk novērst, lai jumtu nebojātu.