Mājokļa būvkvalitātes novērtējums
Laikā, kad nekustāmā īpašuma cenas vairāk netraucas augšup, daudzi no mums, kas ir iegādājušies sev mājokli "tajos" gados, arvien biežāk pievēršas jautājumiem, kas ir saistīti ar iegādātās mājas vai dzīvokļa kvalitāti un tā ekspluatācijas izdevumiem.
13.08.2010., www.building.lv
Laikā, kad nekustāmā īpašuma cenas vairāk netraucas augšup, daudzi no mums, kas ir iegādājušies sev mājokli "tajos" gados, arvien biežāk pievēršas jautājumiem, kas ir saistīti ar iegādātās mājas vai dzīvokļa kvalitāti un tā ekspluatācijas izdevumiem. Tagad mums ir iespējas dzīvot daudz
plašākos un modernākos mājokļos salīdzinājumā ar Padomju laikos būvētiem mājokļiem, taču bieži vien rēķins par apkuri joprojām ir liels vai iekštelpu komforta līmenis ir nepietiekami augsts, piemēram, slikts iekštelpu gaiss, paaugstināts vai pazemināts telpu mitrums, telpu pārkaršana vasarā,
pelējums, trokšņi utt. Diemžēl visas šis problēmas, galvenokārt, ir saistītas ar nepārdomātiem ēku projektiem un vēlāk pieļautajām kļūdām būvniecības laikā. Savukārt, iegādājoties mājokli un uzmanību pievēršot tikai cenai vai ēkas atrašanās vietai, daudzi tehniska rakstura trūkumi netika nemaz ņemti vērā, cerot, ka to negatīvā ietekme būs minimāla.
Taču, kā tas mēdz būt dzīvē, laiks izdara savas korekcijas un tas, kas sākotnēji likās nenozīmīgs, tagad rada lielas galvassāpes vai papildu izdevumus.
Dotā raksta ietvaros ieskicēsim dažas problēmas, kas ir saistītas ar ēku tehniskā izpildījuma būvkvalitāti. Kādi ir to cēloņi un kādas ir iespējas dotos trūkumus novērst?
Siltumizolācija un aukstuma tilti
Par dažādiem siltumizolācijas materiāliem, to labajām un sliktajām īpašībām droši vien ir dzirdējis ikviens un jūtās laimīgs vai nelaimīgs zinot, ka viņa mājoklis veidots, izmantojot kādu no materiāliem. Taču tās visas ir tikai emocijas. Daudz būtiskāk ir zināt vai siltumizolācijas materiāla biezums atbilst Latvijas būvnormatīvu prasībām un vai tas ir uzstādīts atbilstoši ražotāja tehnoloģijai, cik precīzi savā starpā ir savienotas siltumizolācijas plāksnes un vai
projektā vispār ir pareizi aprēķināts nepieciešamais siltumizolācijas biezums. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka, piemēram, blakus ēkās ir uzstādīts vienāds siltumizolācijas biezums, faktiskie siltuma zudumi var būtiski atšķirties. Savukārt, lielāki siltuma zudumi automātiski noved pie lielākiem maksājumiem par apkuri.
1.attēls. Nekvalitatīvi
iestrādāta siltumizolācija jumta pārsegumā
Taču vēl negatīvāks efekts ēkās ir iespējams vietās, kur veidojās tā saucamie "aukstuma tilti" jeb vietas, caur kurām siltuma zudumi ir daudz intensīvāki salīdzinājumā ar konstrukcijas šķērsgriezumu taisnā plaknē. Aukstuma tilti veidojās dažādu konstrukciju savienojuma vietās, konstrukciju stūros
un to identificēšanu un negatīvās ietekmes novērtēšanu vislabāk ir uzticēt būvfizikas speciālistiem.
2.attēls. Aukstuma tilts balkona
izbūves vietā
Papildus palielinātajiem siltuma zudumiem aukstuma tiltu vietās var veidoties arī pelējums. Pelējuma esamība iekštelpās atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka elpošanas ceļiem un var novest līdz nopietnām veselības problēmām. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka tikai aukstuma tiltiņa veidošanās cēloņu novēršana var pārtraukt turpmāko pelējuma veidošanos. Dažādu pretpelējuma līdzekļu izmantošana ir tikai pagaidu risinājums.
Mitrums
Jautājumi, kas saistīti ar mitrumu avotiem iekštelpās nav tik vienkārši kā sākotnēji varbūt liekās. Iekštelpās mitruma avoti ir ļoti daudz un katrā atsevišķā
gadījumā tie var būt citi , kā arī to ietekmes apmērs var būt dažāds. Paaugstināta mitruma cēlonis ēkās var būt ,piemēram, mitrums no būvmateriāliem, kondensācijas mitrums, grunts mitrums, nokrišņu mitrums, ekspluatācijas mitrums. Līdz ar to, katrā situācijā paaugstināta mitruma cēloņi var būt dažādi un vairāki,piemēram, vienā gadījumā tas ir būvniecības mitrums no būvmateriāliem (bloki, javas, špakteles), otrā gadījumā ‐ kondensācijas mitrums aukstuma tiltiņa zonā, citā gadījumā atkal sadzīves mitrums jeb cilvēku radītais mitrums. Novērtējot palielināta mitruma cēloņus, ļoti būtiski ir ņemt vērā telpu ekspluatācijas intensitāti un telpu ģeometriskos izmērus.
3.attēls. Pelējuma veidošanās no
paaugstināta mitruma
Šobrīd būvpraksē par atsevišķu materiālu mitruma caurlaidību vai mitruma saturu ir izveidojušies zināmi stereotipi, kuri vairumā gadījumos ir ļoti maldīgi un no
tehniskā viedokļa ļoti nekorekti. Un tas, savukārt, bieži noved pie tā, ka patiesie cēloņi tiek ignorēti, priekšroku dodot dažādiem stereotipiem. Mitruma rašanās iekštelpās ir neizbēgams process un nav standarta risinājuma visiem gadījumiem. Lai pareizi noteiktu patieso mitruma cēloni, ir jāizvērtē daudzi ietekmējošie faktori, jo paviršība var tikai visu pasliktināt. Piemēram, domājot, ka mitruma cēlonis ir bojāta jumta hidroizolācija, patiesais iemesls var būt kondensāta mitrums un tā novēršanai ir jāizmanto pavisam atšķirīgi risinājumi.
Gaisa caurlaidība
Saskaņā ar Latvijas normatīviem ēkai vai dzīvoklim ir jābūt salīdzinoši blīvam un nodrošināt minimālu nekontrolējamu āra gaisa ieplūšanu iekštelpās. Ja tas nav nodrošināts, tad jārēķinās ar lieliem siltuma zudumiem, ko radīs intensīvā gaisa apmaiņa telpās. Plašāku informāciju par infiltrācijas negatīvo ietekmi
var skatīt publikācijā "Domāt un rīkoties energoefektīvi pareizi". Liela telpu gaisa caurlaidība pasliktina arī mikroklimatu telpās – ziemā tādu telpu gaiss ir pārāk
sauss.
Zemu gaisa caurlaidības rādītāju sasniegšana ir ļoti atkarīga no mājokļa konstruktīvā risinājuma. Ja, piemēram, mūra daudzdzīvokļu mājas vidus dzīvokļos,
galvenokārt, jāuztraucas par logu iebūves vietu gaisa necaurlaidību, tad pēdējo stāvu dzīvokļos vai privātmājās, vietas, kurām jāpievērš uzmanība ir daudz vairāk. Bieži vien telpu palielinātu gaisa caurlaidību, bez speciāla aprīkojuma izmantošanas, ir grūti novērtēt. Ir jāņem arī vērā, ka telpu gaisa caurlaidība var
palielināties ar gadiem, kad sākotnēji iestrādātie materiāli saraujas vai deformējas.
4.attēls. Gaisa ieplūdes vietas
mājoklī
Ventilācija
plašākos un modernākos mājokļos salīdzinājumā ar Padomju laikos būvētiem mājokļiem, taču bieži vien rēķins par apkuri joprojām ir liels vai iekštelpu komforta līmenis ir nepietiekami augsts, piemēram, slikts iekštelpu gaiss, paaugstināts vai pazemināts telpu mitrums, telpu pārkaršana vasarā,
pelējums, trokšņi utt. Diemžēl visas šis problēmas, galvenokārt, ir saistītas ar nepārdomātiem ēku projektiem un vēlāk pieļautajām kļūdām būvniecības laikā. Savukārt, iegādājoties mājokli un uzmanību pievēršot tikai cenai vai ēkas atrašanās vietai, daudzi tehniska rakstura trūkumi netika nemaz ņemti vērā, cerot, ka to negatīvā ietekme būs minimāla.
Taču, kā tas mēdz būt dzīvē, laiks izdara savas korekcijas un tas, kas sākotnēji likās nenozīmīgs, tagad rada lielas galvassāpes vai papildu izdevumus.
Dotā raksta ietvaros ieskicēsim dažas problēmas, kas ir saistītas ar ēku tehniskā izpildījuma būvkvalitāti. Kādi ir to cēloņi un kādas ir iespējas dotos trūkumus novērst?
Siltumizolācija un aukstuma tilti
Par dažādiem siltumizolācijas materiāliem, to labajām un sliktajām īpašībām droši vien ir dzirdējis ikviens un jūtās laimīgs vai nelaimīgs zinot, ka viņa mājoklis veidots, izmantojot kādu no materiāliem. Taču tās visas ir tikai emocijas. Daudz būtiskāk ir zināt vai siltumizolācijas materiāla biezums atbilst Latvijas būvnormatīvu prasībām un vai tas ir uzstādīts atbilstoši ražotāja tehnoloģijai, cik precīzi savā starpā ir savienotas siltumizolācijas plāksnes un vai
projektā vispār ir pareizi aprēķināts nepieciešamais siltumizolācijas biezums. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka, piemēram, blakus ēkās ir uzstādīts vienāds siltumizolācijas biezums, faktiskie siltuma zudumi var būtiski atšķirties. Savukārt, lielāki siltuma zudumi automātiski noved pie lielākiem maksājumiem par apkuri.
Foto: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums; autors: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums
1.attēls. Nekvalitatīvi
iestrādāta siltumizolācija jumta pārsegumā
Taču vēl negatīvāks efekts ēkās ir iespējams vietās, kur veidojās tā saucamie "aukstuma tilti" jeb vietas, caur kurām siltuma zudumi ir daudz intensīvāki salīdzinājumā ar konstrukcijas šķērsgriezumu taisnā plaknē. Aukstuma tilti veidojās dažādu konstrukciju savienojuma vietās, konstrukciju stūros
un to identificēšanu un negatīvās ietekmes novērtēšanu vislabāk ir uzticēt būvfizikas speciālistiem.
Foto: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums; autors: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums
2.attēls. Aukstuma tilts balkona
izbūves vietā
Papildus palielinātajiem siltuma zudumiem aukstuma tiltu vietās var veidoties arī pelējums. Pelējuma esamība iekštelpās atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka elpošanas ceļiem un var novest līdz nopietnām veselības problēmām. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka tikai aukstuma tiltiņa veidošanās cēloņu novēršana var pārtraukt turpmāko pelējuma veidošanos. Dažādu pretpelējuma līdzekļu izmantošana ir tikai pagaidu risinājums.
Mitrums
Jautājumi, kas saistīti ar mitrumu avotiem iekštelpās nav tik vienkārši kā sākotnēji varbūt liekās. Iekštelpās mitruma avoti ir ļoti daudz un katrā atsevišķā
gadījumā tie var būt citi , kā arī to ietekmes apmērs var būt dažāds. Paaugstināta mitruma cēlonis ēkās var būt ,piemēram, mitrums no būvmateriāliem, kondensācijas mitrums, grunts mitrums, nokrišņu mitrums, ekspluatācijas mitrums. Līdz ar to, katrā situācijā paaugstināta mitruma cēloņi var būt dažādi un vairāki,piemēram, vienā gadījumā tas ir būvniecības mitrums no būvmateriāliem (bloki, javas, špakteles), otrā gadījumā ‐ kondensācijas mitrums aukstuma tiltiņa zonā, citā gadījumā atkal sadzīves mitrums jeb cilvēku radītais mitrums. Novērtējot palielināta mitruma cēloņus, ļoti būtiski ir ņemt vērā telpu ekspluatācijas intensitāti un telpu ģeometriskos izmērus.
Foto: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums; autors: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums
3.attēls. Pelējuma veidošanās no
paaugstināta mitruma
Šobrīd būvpraksē par atsevišķu materiālu mitruma caurlaidību vai mitruma saturu ir izveidojušies zināmi stereotipi, kuri vairumā gadījumos ir ļoti maldīgi un no
tehniskā viedokļa ļoti nekorekti. Un tas, savukārt, bieži noved pie tā, ka patiesie cēloņi tiek ignorēti, priekšroku dodot dažādiem stereotipiem. Mitruma rašanās iekštelpās ir neizbēgams process un nav standarta risinājuma visiem gadījumiem. Lai pareizi noteiktu patieso mitruma cēloni, ir jāizvērtē daudzi ietekmējošie faktori, jo paviršība var tikai visu pasliktināt. Piemēram, domājot, ka mitruma cēlonis ir bojāta jumta hidroizolācija, patiesais iemesls var būt kondensāta mitrums un tā novēršanai ir jāizmanto pavisam atšķirīgi risinājumi.
Gaisa caurlaidība
Saskaņā ar Latvijas normatīviem ēkai vai dzīvoklim ir jābūt salīdzinoši blīvam un nodrošināt minimālu nekontrolējamu āra gaisa ieplūšanu iekštelpās. Ja tas nav nodrošināts, tad jārēķinās ar lieliem siltuma zudumiem, ko radīs intensīvā gaisa apmaiņa telpās. Plašāku informāciju par infiltrācijas negatīvo ietekmi
var skatīt publikācijā "Domāt un rīkoties energoefektīvi pareizi". Liela telpu gaisa caurlaidība pasliktina arī mikroklimatu telpās – ziemā tādu telpu gaiss ir pārāk
sauss.
Zemu gaisa caurlaidības rādītāju sasniegšana ir ļoti atkarīga no mājokļa konstruktīvā risinājuma. Ja, piemēram, mūra daudzdzīvokļu mājas vidus dzīvokļos,
galvenokārt, jāuztraucas par logu iebūves vietu gaisa necaurlaidību, tad pēdējo stāvu dzīvokļos vai privātmājās, vietas, kurām jāpievērš uzmanība ir daudz vairāk. Bieži vien telpu palielinātu gaisa caurlaidību, bez speciāla aprīkojuma izmantošanas, ir grūti novērtēt. Ir jāņem arī vērā, ka telpu gaisa caurlaidība var
palielināties ar gadiem, kad sākotnēji iestrādātie materiāli saraujas vai deformējas.
Foto: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums; autors: Mājokļa būvkvalitātes novērtējums
4.attēls. Gaisa ieplūdes vietas
mājoklī
Ventilācija
Dzenoties pēc zemām izmaksām, vairumā gadījumos jaunos projektos telpu ventilācijas jautājumiem joprojām tiek pieiets ļoti formāli nevis pēc būtības. Projektējot telpu dabīgo ventilāciju, tās izvietojums bieži vien netiek paredzēts telpās, kurās svaigā gaisa pieplūde visvairāk ir vajadzīga. Savukārt, cilvēki, kuri līdz šim ir dzīvojuši padomju laika ēkās, kur telpu gaisa caurlaidības rādītāji vairākas reizes pārsniedza šā brīža normatīvās prasības, neapzinās ar kādām sekām ir jārēķinās, ja mūsdienu mājoklī nav padomāts par atbilstošu ventilāciju. Ir jāsaprot, ka starp lielu telpu gaisa caurlaidību un telpu ventilāciju nevar likt vienādības zīmi, jo tie ir kardināli dažādi lielumi.
Lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpu gaisa kvalitāti, ir nepietiekami, ja mājoklī ir ierīkota tikai gaisa nosūce. Modernā mājoklī jāparedz arī gaisa pieplūde un ļoti būtiski, lai sistēma ir kontrolējama un regulējama atbilstoši telpu izmantošanas intensitātei. Tas ir mīts, ja domā, ka vienkāršākais risinājums ir atvērt logu un
pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēma ēkā ir nevajadzīga greznība.
Ļoti negatīvu iespaidu nepietiekama telpu ventilācija atstāj uz bērnu veselību. Pasaules pieredze liecina, ka nepietiekama telpu ventilācija ir saistīta ar dažādu
alerģiju attīstīšanos bērniem, kā arī astmas slimnieku pieaugumu tieši bērnu vidū. Tirgū ir pieejami dažādi ventilācijas sistēmu risinājumi, taču bieži vien tie nav tehniski realizējami jau izbūvētā mājoklī bez lieliem papildu finansu ieguldījumiem vai arī to izmantošana, neņemot vērā nepieciešamos izejas datus, nesniegs vēlamo rezultātu vai radīs būtisku ekspluatācijas izdevumu piegumu (izmaksas par apkuri). Domājot par papildu ventilācijas risinājumiem mājoklī, ieteicams
konsultēties ar speciālistiem, kuri nav orientēti uz konkrētās preces pārdošanu, bet tieši uz ventilācijas sistēmu izstrādi. Dabīgās ventilācijas risinājumos ir ļoti
būtiski ņemt vērā gan telpu orientāciju pēc debespusēm, gan augstumu virs zemes, gan apbūves intensitāti.
Lai novērtētu gaisa kvalitāti iekštelpās ir ieteicams veikt CO2 (oglekļa dioksīda) mērījumus. Iegūtie mērījumu rezultāti dos priekšstatu par esošā gaisa kvalitāti telpās un ļaus aprēķināt papildu nepieciešamā gaisa daudzumu, lai sasniegtu nepieciešamo gaisa kvalitātes līmeni.
Risinājumi
Siltumtehniska rakstura defektu identificēšanai un analīzei var izmantot sekojošas metodes:
- Termogrāfiskie mērījumi –
termogrāfiskā apsekojuma metode balstās uz ķermeņu izstaroto infrasarkano elektromagnētisko viļņu uztveršanu ar speciālu aparatūru un reģistrēto datu atspoguļošanu krāsu attēlā – termogrammā. Dotā analīze ļauj atklāt būtiskus siltuma un mitruma izolācijas defektus un nepilnības ēku norobežojošajās konstrukcijās un to salaiduma vietās, kā arī aukstuma tiltus un gaisa apmaiņas zonas ēkas norobežojošajās konstrukcijās.
- Ēkas blīvuma pakāpes
mērījumi – jeb Blower Door tests
– izmanto īpašu ventilatoru ar nepārtraukti regulējamu apgriezienu skaitu, kas komplektēts ar spiediena un ventilatora ražības mēriekārtām, kā arī rāmi un audumu sistēmas blīvēšanai. Dotā analīze ļauj noteikt gaisa apmaiņas intensitāti telpā, tādējādi uzzinot, cik daudz gaisa telpā ieplūst par daudz.
- CO2 koncentrācijas
mērījumi – lai noteiktu CO2 koncentrāciju gaisā izmanto mēraparatūru ar speciālu sensoru, kas analizē CO2 daudzumu gaisā. Dotā analīze ļauj uzzināt
faktisko CO2 koncentrāciju gaisā un novērtēt tās atbilstību sanitāri higiēniskajām prasībām.
- Siltumtehniskie
aprēķini – izmantojot dažāda veida aprēķinus ir iespējams novērtēt gan ēkas energoefektivitāti, gan kondensāta rašanās risku konstrukcijās, prognozēt CO2 līmeni telpās, novērtēt plānoto darbu efektivitāti un atmaksāšanās laiku, kā arī daudzus citus ar mājokļa siltumtehnisko uzlabošanu saistītus jautājumus.
Kopsavilkums
No iepriekš minētā varam secināt, ka jaunajos mājokļos ir ļoti plašs potenciālo trūkumu klāsts un to negatīvā ietekme daudzos gadījumos ir ļoti negatīva – palielināti siltuma zudumi, diskomforts, materiālu un virsmu bojājumi. Savukārt, pareizā jeb īstā cēloņa identificēšanu labāk uzticēt speciālistam, kurš tieši
nodarbojas ar siltumtehniska rakstura apsekošanu un defektu identificēšanu. Jo daudzi "plašā profila speciālisti" nav spējīgi novērtēt problēmas padziļināti
un sniegt ne tikai vispārīgus atzinumus, bet arī pamatot tos gan ar aprēķiniem, gan saistošajām normatīvajām atsaucēm. Labs speciālists vispirms iepazīsies ar situāciju un balstoties uz to ieteiks labāko risinājumu, nevis piedāvās vienkārši sagatavot "krāsainas bildītes".
Vairāk informācijas:
SIA Būve RB&B
Tālrunis: 67888759