Mājokļa vides ietekme uz labsajūtu: Kā mājās justies labāk un ko darīt, lai uzlabotu apkārtējo vidi?

Māju sajūta ikvienam ir svarīga, un tā ir cieši saistīta ar personīgo labsajūtu un dzīves kvalitāti. Tāpēc kārtībai mājās nav tikai praktiska nozīme vien. Ja mājās nav pienācīgas vietas mantu uzglabāšanai, tas var ietekmēt garastāvokli un pat radīt satraukumu. Taču tas nebūt neliecina, ka būtu laiks meklēt plašāku mājvietu. Ir dažādi paņēmieni, kas mājās ļauj atrast vietu visām lietām, kas tev ir svarīgas.

Atkarībā no paradumiem un pedantiskuma pakāpes, nekārtības uztvere dažādiem cilvēkiem atšķiras.  Tomēr viens ir skaidrs – kad nekārtība kļūst kaitinoša, to nedrīkst ignorēt. Ilgstoša neapmierinātība ar kārtības trūkumu mājās un tās ieviešanas atlikšana uz vēlāku laiku var radīt neapmierinātību ar dzīvi kopumā.

Telpa, kas pieblīvēta ar mantām, var radīt miega traucējumus un veicināt neveselīgu dzīvesveidu

"Cilvēka smadzenēm patīk saprotama lietu kārtība un struktūra. Ilgstoši dzīvojot nekārtīgā vidē, smadzenes nogurst un var samazināties cilvēka kognitīvās un koncentrēšanās spējas, kā arī pasliktinās atmiņa. Tāpat var pieaugt fizioloģiskie stresa rādītāji, piemēram, paaugstināties stresa hormona kortizola līmenis, kas liek patērēt vairāk neveselīgas pārtikas.  Taču vēl svarīgāks ir fakts, ka nekārtības radītais stress nepazūd pat miegā un tas būtiski ietekmē miega kvalitāti," saka klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Kristīne Dūdiņa.

Psiholoģe skaidro, ka mājas uzkopšanai ir nomierinoša ietekme. Kārtīga vide savukārt veicina pozitīvas emocijas – apmierinātību, prieku, mieru. Uz šo pozitīvo emociju viļņa ir vieglāk spert nākamos soļus dzīves kvalitātes uzlabošanai.  Cilvēki, kuri dzīvo sakoptā vidē, vairāk sporto un veselīgāk ēd.

"Ja neapmierinātība ar esošo kārtību vai tās trūkumu ilgst nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem, tā ir zīme, ka apkārtējā vide negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo un fizisko labsajūtu un ir laiks kaut ko lietas labā darīt," apgalvo psiholoģe.

Vai jāmeklē jauna mājvieta vai vienkārši jāsakārto vide sev apkārt?

Pat ja telpa šķiet pieblīvēta, ir sajūta, ka mantas smacē un nolaižas rokas, ikreiz uz tām paskatoties, kā arī nezini, no kura gala ķerties klāt kārtības ieviešanai, interjera dizainers iesaka neizdarīt pārsteidzīgu secinājumu, ka mājoklis ir pārāk mazs. Labāk pārdomā, kā radīt papildu vietu mantām.

"Vai tev šķiet, ka mājoklis ir par mazu un tajā nesatilpst tava iedzīve? Neskaiti kvadrātmetrus, bet palūkojies augšup un izvērtē brīvo vietu pie sienas. Ievēro zelta likumu: ja vajadzīga papildu vieta mantu uzglabāšanai, izmanto sienu līdz pat griestiem un ierīko risinājumus, kas piestāv esošajam interjeram," iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.

Ja nekārtība ielavījusies dzīvojamā istabā, vērts izskatīt iespēju pie brīvās sienas uzstādīt skapju sistēmu. Šādu risinājumu var pielāgot dažādām vajadzībām un vietas īpatnībām, kombinēt atvērtus plauktus ar slēgtiem skapīšiem, kā arī izvēlēties mēbeļu dziļumu atkarībā no mantām, kam vēlies atrast vietu. Tā var radīt elegantu risinājumu, kas nepieblīvē telpu, un izmantot visu sienas augstumu, vietu uz grīdas atvēlot ģimenes nodarbēm. Vēl viena moduļu sistēmas priekšrocība ir iespēja to pārveidot, papildināt vai kādu moduli noņemt, ja laika gaitā rodas tāda nepieciešamība.

"Ja telpā mantu ir daudz, labāk izvēlēties slēgta tipa plauktu. Ar mantām pieblīvētā dzīvojamā istabā atpūsties ir grūti, tāpēc ir labi, ja lietas, ko izmanto bieži, var turēt netālu, tomēr noslēptas skatienam aiz durvīm. Plaukti ar necaurredzamām vai stikla durvīm kombinācijā ar vaļējiem plauktiem izskatās interesanti un novērš nekārtību. Aiz stikla durvīm var likt priekšmetus, ko ar labpatiku uzlūko pats vai ko vēlies izrādīt citiem, taču visu citu ar mierīgu sirdi var turēt aiz parastām durtiņām," teic interjera dizainers.

Kārtīga mājokļa pamatlikums: katrai lietai ir sava vieta

Interjera dizainers ir novērojis, ka cilvēkiem ir tendence uzkrāt lietas un aizmirst par to esamību. Īstenībā šīs lietas mājās aizņem diezgan daudz vietas. Vasara ir labs laiks, kad ar kritisku skatu izvērtēt mantas, ko laika gaitā esam uzkrājuši. Dizainers uzsver, ka svarīgs ir ne vien mantu daudzums, bet arī veids, kā tās uzglabā. Gudri uzglabājot mantas, skapji nebūs pārblīvēti un tajos vēl atradīsies brīva vieta.

"Lai mājās valdītu kārtība, katrai lietai ir nepieciešama sava vieta. Ir daudz dažādu piederumu, ar kuru palīdzību var ieviest kārtību un organizēt mantas, kā arī maksimāli izmantot skapju, atvilktņu un plauktu ietilpību. Dažādu izmēru un materiālu kastēs var likt žurnālus, dokumentus, lādētājus un citas mantas. Tās vienlīdz labi der gan atvilktnēm, gan vaļējiem plauktiem. Uzglabāšanas risinājumu daudzveidība palīdz uzturēt kārtību un mazina vajadzību speciāli kārtot mājokli," atklāj interjera dizainers.

Bērnu stūrītis dzīvojamā istabā

Ja mājās aug bērni, kārtības uzturēšana ir papildu izaicinājums. Nereti dzīvojamā istaba pārvēršas par bērnu iecienītāko rotaļu vietu. Ja arī tev šāda situācija ir pazīstama, interjera dizainers aicina dzīvojamā istabā ierīkot atsevišķu stūrīti bērnu nodarbēm, ko pēcāk var viegli sakopt. Vislabāk, ja rotaļu zona organiski saplūst ar pārējo dzīvojamās istabas interjeru un sevišķi neizceļas.

"Tā var būt spēļu virtuvīte virtuvē, galds ar krēslu zīmēšanai dzīvojamā istabā vai plauktiņš ar bērna iemīļotajām rotaļlietām un grāmatām blakus dīvānam. Ja bērniem ir sava rotaļu zona, ir vieglāk uzturēt kārtību kopīgajā telpā. Mantu uzglabāšanas kombināciju augstumu pielāgo bērnu vajadzībām, lai viņi paši var apkalpoties un arī sakārtot mantas. Kastes papildini ar vākiem, lai rotaļlietas neapput un telpas vizuālais kopskats ir mierīgāks, jo rotaļlietas mēdz būt košas un raibas.  Caurspīdīgām kastēm ir daudz priekšrocību – tās maksā tikai dažus eiro, tajās var likt rakstāmpiederumus vai pašlaik neaktuālas rotaļlietas, kā arī bērni paši var tās kārtot. Kastes ar vākiem var glabāt citu uz citas un novietot malā, kad neizmanto," stāsta dizainers.