Mājokļu pircēju pārliecības indekss: Pircēji vairās iegādāties “nogurušus” dzīvokļus

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums. Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. 

Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par maiju:

• 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (aprīlī – 81 diena; martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70; novembrī – 61);
• 7% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (aprīlī – 6% martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%);
• 50% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (aprīlī – 49%; martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī);
• 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (aprīlī – 2%; martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%);
• 33% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (aprīlī – 33%; martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%).

Palielinātais EURIBOR no īpašuma iegādes neattur tos klientus, kuriem iegādāties mājokli dzīves kvalitātes uzlabošanai nepieciešams tieši šobrīd. Maijā par 14% pieaudzis dzīvokļu piedāvājums Rīgas jauno projektu pirmreizējā tirgū; iegādei pieejami 1350 dzīvokļi. Vidējā dzīvokļu cena sludinājumos šobrīd ir 2970 EUR/m². Savukārt apkaimēs jauno projektu otrreizējā tirgū vidējās cenas darījumos sasniedz līdz 1820 EUR/ m², bet centrā 2800 EUR/ m². Sērijveida projektos maijā vidējās darījumu cenas saglabājušās nemainīgas, nedaudz pārsniedzot 1000 EUR/ m². Īrei pieejamo dzīvokļu skaits sērijveida ēkās nedaudz samazinājies, un šobrīd ir 980.

Tāpat kā mēnesi iepriekš, arī maijā trešdaļa pircēju iegādājušies nekustamo īpašumu, nepiesaistot bankas finansējumu. Lielākoties interese iegādāties īpašumu par savu naudu ir cenu kategorijā līdz 60 000 EUR. Savukārt tā pircēju daļa, kas plāno iegādāties īpašumu ar bankas piešķirtu kredītu, meklē pēc iespējas lētākus objektus un aktīvi kaulējas par vēlamo cenu. Latio darījumu vadītāji novērojuši – pārdevēji nesteidz nolaist cenas nedz dzīvokļu, nedz privātmāju segmentos. Likumsakarīgi pircēju interese par objektu nepāraug faktiskā pirkumā. Pārdošanā nonāk salīdzinoši daudz dzīvokļu, kas to īpašniekam nav vienīgie piederoši objekti, tādējādi izpaliek spiedīgo apstākļu faktors. Tā kā pārdevējam nav vajadzības šādu īpašumu pārdot pēc iespējas ātrāk, to cena tiek turēta nepamatoti augsta, pacietīgi gaidot atbilstošo pircēja piedāvājumu.

Savdabīga situācija vērojama tiem mājokļiem, kuriem nepieciešama renovācija. No vienas puses, pircēju skepse par šādiem dzīvokļiem tik tiešām ir mazinājusies zemākās cenas dēļ, jo nereti mājokļi sērijveida tipa projektos ir vienīgais, kas pircējam šajos apstākļos ir “pa kabatai”. No otras puses, lētākie objekti prasa lielus papildus ieguldījumus to labiekārtošanā, kas, ņemot vērā ārkārtīgi augstās būvmateriālu un būvdarbu izmaksas, nereti atbaida potenciālos pircējus no šādu dzīvokļu iegādes. Īpaši tas attiecināms uz tiem, kas dzīvokļus pērk pašu vajadzībām - tirgū ir saglabājusies izteikta pircēju vēlme teju uzreiz pēc iegādes konkrētajā īpašumā ievākties, netērējot papildus resursus labiekārtošanas procesiem. Agrāk šādus “nogurušus” mājokļus pircēji aktīvi iegādājās arī ar mērķi tos savest kārtībā un piedāvāt īrei, taču šobrīd, pateicoties vairāk kā 20% būvmateriālu cenu pieaugumam gada laikā, dzīvokļu atjaunošana ir krietni sadārdzināta, pēcāk paaugstinot arī iespējamo objekta īres maksu un vēl vairāk sašaurinot potenciālo interesentu loku.

Lai gan pēdējo gadu laikā aptuveni trīs reizes sarucis pārdošanai piedāvāto gan privātās apbūves zemes, gan ģimeņu privātmāju skaits, interese par šādiem objektiem ir – tostarp, par jaunbūvēm. Diemžēl darījumu īstenošanai treknu svītru pārvelk pārdevēja un pircēja nespēja vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu. Pārdevēji spītīgi turas pie sākotnējās cenas, savukārt pircēji, saprotot, ka summu nokaulēt nebūs iespējams, par objektu zaudē interesi. Turklāt pārdevēju elastība ir reta parādība arī reģionos. “Pieprasījums pēc apbūves zemēm Liepājā ir, taču piedāvājums segmentā ir ļoti zems. Vairāk darījumu notiek ar privātmājām, taču arī te jābūt pareizai cenas attiecībai pret īpašuma lokāciju un ēkas stāvokli. Piemēram, mūsdienīgi atjaunota savrupmāja Liepājā pievilcīgā lokācijā maksā no 1100-1300 EUR/m², bet jaunceltnes cena sasniedz pat 1500 EUR/m². Vairāk par ēkas tehnisko stāvokli īpašuma cenu nosaka lokācija. Pat nerenovētām mājām īpašnieka noteiktā cena svārstās virs 1000 EUR/m², ja privātmāja atrodas pievilcīgā rajonā, piemēram, klasiskā privātmāju apbūves daļā Vecliepājā. Šādi īpašumi pārdošanā stāv ilgu laiku, pārdevējam pacietīgi gaidot interesentu, kurš būs gatavs maksāt tik, cik vēlas īpašnieks,” situāciju Liepājas nekustamo īpašumu tirgū raksturo Edijs Sproģis, “Latio” darījumu vadītājs Kurzemes reģionā.

Reģionos vairāk darījumu notiek ar bankas kredīta piesaisti. Interese par privātmājām saglabājusies augsta arī Valmierā, taču piedāvājums ir neliels. Daļa potenciālo pircēju, kas jau ilgāku laiku meklē māju iegādei, šobrīd ir atmetuši variantu iegādāties jaunbūves vai nerenovētas mājas, kas cenas ziņā diži neatpaliek no dzīvošanai gataviem īpašumiem, apzinoties, ka ietaupīt nav iespējams un papildus būvniecība vai pārbūve izmaksās pārāk dārgi. Tas parādās arī nekustamā īpašuma vērtējumos, aprēķinātajai tirgus vērtībai nesasniedz būvizmaksu tāmes. Pēc “Latio” darījumu vadītāju novērojumiem, savus nekustamos īpašumus tirgū aktīvāk piedāvā vecāka gadagājuma cilvēki, galvenokārt tiecoties pārcelties no privātmājas uz vienas vai divu istabu dzīvokli.

*Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju nekustamā īpašuma tirgū, “Latio” ik mēnesi publicē “Mājokļu pircēju pārliecības indeksu”, apkopojot piecus visizteiksmīgāk raksturojošos situācijas rādītājus tirgū aizvadītajā mēnesī.