Mārcis Nikolājevs: Jo vairāk būs mūsu biedru, jo lielāks spēks būsim

  Pirmo mēnesi Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidenta amatā aizvadījis Mārcis Nikolājevs. Kā zināms, viņš šajā amatā tika ievēlēts 25. martā. Nikolājeva kungs pats smejot saka, ka viņa darba ikdienā nekas īpaši nav mainījies, jo 11 gadi pavadīti LBA izpilddirektora amatā un asociācijas darbu viņš pārzina no A līdz Z.  

Kas šobrīd ir LBA?

LBA turpina darīt to pašu, ko darījusi visus iepriekšējos gadus neraugoties uz to, ka sabiedriskajām organizācijām patlaban nav tie labākie laiki. Ir samazinājies biedru skaits. Ja labajos laikos tās bija 218 firmas, tad tagad tikai 89 firmas. Iemesls? Protams, sarežģītā situācija būvniecības nozarē. Es vienmēr esmu teicis – jo vairāk biedru asociācijā būs, jo mūsu "muskuļi" būs lielāki un ar mums vairāk rēķināsies. Kad bija "bums", daudziem būvniekiem likās – iet tik labi un skaisti, kāpēc gan vēl papildu maksāt asociācijai, labāk stāšos laukā. Tagad laiki grūti, uzņēmējiem naudas trūkst, nav vēlme maksāt biedru naudas un no asociācijas stājas laukā. Liela daļa bijušo asociācijas biedru ir bankrotējuši vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kam bieži vien seko maksātnespējas ierosināšana.

Pēdējā asociācijas kopsapulce gan parādīja, ka atlikušie biedri ir ar ļoti lielu vēlmi strādāt, arī jaunā valde ir optimistiski noskaņota. Līdz ar to LBA aktīvi turpinās savu darbu un centīsies īstenot arī jaunas ieceres.

Kāpēc būvniekiem būtu jāstājas LBA un kāds būtu būtiskākais ieguvums?

Noteikti vēlos uzsvērt, ka iestāšanās asociācijā ir brīvprātīga. Runājot pat ieguvumiem, vispirms gribu atzīmēt likumdošanas jautājumus. Piemēram, Publisko iepirkumu likums vien katru gadu tiek vērts vaļā vismaz reizes četras. Ar asociācijas palīdzību iespējams piedalīties likuma izstrādē, iesniegt savus konkrētos priekšlikumus. Ja asociācijas nebūs, tad likumā saliks to, kas valdībai vai Saeima liksies svarīgi un viss – pēc tam būvnieki tikai varēs sūdzēties par to, ka viņu intereses atkal neviens nav ņēmis vērā.

Asociācija ir kā sava veida ģimene, kur cits citu pabalsta. Eiropas Savienībā būvniecības asociācijas ir lielas un stabilas organizācijas. Piemēram, Dānijas asociācijā iestājušies ap 92% no visām valstī esošajām būvfirmām, Spānijā – 88%. Ja mūsu LBA būtu vismaz 51% uzņēmumu, saskaņā ar likumdošanu, mēs varētu "diktēt" noteikumus pārējiem.

Asociācija ir kā papildu garants pasūtītājam, jo viņš var redzēt, ka darbu izpildītājs ir kādas lielas organizācijas biedrs. Palūkojiet, kādas ir Igaunijas būvfirmu veidlapas – blakus uzņēmuma logo līdzās ir arī asociācijas logo. Viņi ar to lepojas.

Zināms arī , ka asociācija arī piedāvā izglītojošus seminārus saviem biedriem.

Jā, LBA organizētie izglītojošie semināri un apmācības asociācijas biedriem ir bez maksas. Piedāvājam izglītoties arī pasūtītājiem, tāpēc uz šādiem pasākumiem aicinām pašvaldības, kam arīdzan nav jāmaksā dalības maksa. Vienu semināru rīkojām sadarbībā ar uzņēmumu Knauf – bija iespēja gan iepazīties ar produkciju, ko izmantot ēku renovācijā, gan iegūt praktiskas zināšanas darbā ar sertificētajām ēku siltināšanas sistēmām. Nesen organizējām līdzīgu semināru sadarbībā ar Sakret.

Kā Jūs vērtētu Būvniecības likuma jauno redakciju, kas beidzot tiek virzīta apstiprināšanai Saeimā?

Šī redakcija top jau vairāk nekā pusotru gadu, pārāk ilgi. Beidzot ir tik tālu, ka ir cerības jauno redakciju Saeimā apstiprināt līdz Jāņiem. Pats esmu ieplānojis piedalīties visās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, kur šis likums tiks skatīts, un raudzīšu, lai tiktu ievēroti mūsu iesniegtie priekšlikumi. Gribu atzīmēt, ka attiecībā uz Būvniecības likumu ne reizi vien asociācijai izdevies pierādīt savu taisnību. Kopumā šī redakcija jau ir tāda, par ko vismaz no asociācijas puses mēs varētu būt apmierināti. Tā, piemēram, jaunais likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un piesaistot vietējos un ārvalstu investorus. Likumprojekts definē arī būvniecības informācijas sistēmas, kuru pilnībā paredzēts ieviest līdz 2013. gadam, nozīmi būvniecībā. Ar to būs iespējams efektīvi veikt sabiedrības informēšanu, būvniecības kontroli un būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību. Ir noteikta vietējo pašvaldību kompetence, kā arī ir noteikts, kā vietējās pašvaldības nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā: u.c.

Tai pat laikā joprojām pastāv neatrisināti jautājumi. Piemēram, par būvdarbu uzraudzīšanu un speciālistu sertifikāciju. Priecē, ka likumprojekts paredz kā obligātu prasību būvspeciālistiem profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tas ļaus Latvijai un lielākajā daļā ES valstu pāriet no savu laiku nokalpojošās būvinženieru sertifikācijas sistēmas uz būvinženieru reģistru. Tad par jebkura būvspeciālista profesionālo darbību varēs pārliecināties būvspeciālistu reģistrā. Protams, šajā gadījumā īpaši rūpīgi jādefinē kvalifikācijas prasības, jāizstrādā kritēriji un noteikumi, pēc kādiem būvspeciālisti tiek iekļauti šajā reģistrā.

Kā LBA sadzīvo ar konkurentiem - Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerību (BASP), Būvinženieru savienību? Cik var saprast, ir jautājumi, kur esat vienisprātis un kur domas dalās.

LBA apvieno juridiskas personas – uzņēmumus, savukārt Būvinženieru savienība apvieno atsevišķas personas – inženierus, kas var būt saistīti ar vairākiem uzņēmumiem vai arī darboties pilnīgi patstāvīgi. BASP ir apvienojušies Latvijas četras lielākās būvkompānijas, kas pirms tam bija arī LBA biedri.

Atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi atšķiras, bet daudzviet esam vienisprātis. Īpaši ar BASP mums ir daudz kopīgi risināmu jautājumu. Piemēram, par reverso PVN mūsu asociācijas un BASP domas sakrīt pilnībā.

Manuprāt, vispār tas nav īsti nopietni, ka tik mazā valstiņā kā Latvija paralēli darbojas divas organizācijas ar vienotu mērķi – sakārtot būvindustrijas nozari.

LBA bija vienīgie, kas neparakstīja VID piedāvāto sadarbības līgumu cīņai par "aplokšņu" algu izskaušanu. Asociācija arī saņēma VID pārmetumus par nevēlēšanos iesaistīties ēnu ekonomikas izskaušanā.

Asociācijas kopsapulcē marta beigās tika vienbalsīgi pieņemts lēmums šo līgumu neparakstīt. Uzskatām, ka tas nav pareizais veids kā cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem. Kad normalizēsies tirgus, labvēlīgāk sāks risināties arī situācija nodokļu jomā. Otrs – VID bieži vien, dzenoties pēc pāris nodokļos nenomaksātiem latiem, nepievērš uzmanību tiem, kas apkrāpj valsti par patiesi iespaidīgām summām.

Citās tautsaimniecības nozarēs jau tiek runāts par augšupeju - Jūsu prognozes par būvniecības atjaunošanos.

Tad, kad citās nozarēs sākās krīze, būvnieki to vēl nejuta, jo bija jāpabeidz iepriekšējo gadu pasūtījumi. Līdz ar to būvniecībā krīze sākās mazliet vēlāk un arī atkopšanās gaidāma vēlāk nekā citiem. Domāju, ka par straujāku attīstību mēs varētu runāt sākot ar 2014. gadu, kad straujāk atdzīvosies arī pārējās nozares. Lielu objektu celtniecība praktiski nenotiek, bet ir virkne pasūtījumu būvju siltumizolācijas un energoefektivitātes paaugstināšanā.

Vai asociācija var būvfirmām palīdzēt iekļūt ārvalstu tirgos?

Sadarbības līgumi mums noslēgti ar vairāku ES valstu būvniecības asociācijām – ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Vāciju un citām valstīm. Informācijas apmaiņa notiek aktīvi un varam palīdzēt sagatavot attiecīgo dokumentāciju. Tomēr iekļūt ārvalstu tirgos nav viegli, jo citas valstis ļoti aizsargā savus vietējos uzņēmējus un cenšas vispirms ar darbu nodrošināt savējos.

Jāatzīmē arī fakts, ka Latvijā joprojām ir ļoti sarežģīta birokrātija daudzos uzņēmējam svarīgos jautājumos. Vai ziniet, ka daudzas Latvijas būvfirmas tagad reģistrējas Igaunijā, jo tur visi procesi ir daudz vienkāršāki un sakārtotāki? Reģistrējas tur, uzņēmējdarbību veic Latvijā.

Vai tiem asociācijas biedriem, kas aizgājuši no LBA, pastāv iespēja atgriezties?

Tiem, kas aizgājuši, bet grib atjaunot darbību asociācijā, iestāšanās nauda nav jāmaksā. Neviens netiks atraidīts.

Jaunajiem interesentiem esam ieviesuši kandidāta statusu uz vienu gadu – potenciālais biedrs maksā 50 Ls ceturksnī un šajā laikā var līdzdarboties asociācijas rīkotajos pasākumos un izvērtēt, vai vēlas kļūt par pilntiesīgu biedru vai nē. Ja lēmums ir pozitīvs, tad atsevišķa iestāšanās nauda (200Ls) nav jāmaksā, jo tie jau nomaksāti gada laikā esot kandidāta statusā.

Paldies par sarunu!

Vairāk par Latvijas Būvnieku asociāciju var uzzināt www.building.lv/lba