Mazie novadi uzsver savas priekšrocības un interešu aizstāvībai plāno dibināt organizāciju
Mazie novadi neapšaubāmi spēj savās teritorijās dzīvojošajiem iedzīvotājiem nodrošināt atbilstošu pakalpojumu klāstu un rūpēties par attīstību ne mazāk veiksmīgi kā izmēros lielāki novadi, līdz ar to visas runas un plāni par kārtējo apvienošanos nav atbalstāmi – šādu viedokli trešdien, 25. novembrī, pulcējoties Latvijas Pašvaldību savienībā, pauda mazo novadu priekšsēdētāji.
Lai spēcīgāk aizstāvētu savas intereses, mazie novadi ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem, plāno nākamā gada pirmajā pusē ar LPS atbalstu veidot organizāciju, savukārt LPS uzstās uz to, lai visām pašvaldību grupām, tāpat kā Latvijas lielo pilsētu asociācijai, būtu iespējas par savām interesēm iestāties koalīcijas padomes sēdēs.
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzsver, ka, piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē mazie novadi efektivitātē un paveiktajā neatpaliek to lielajiem novadiem. Strenčos, novadā ar 3 miljonu budžetu, ir apgūti 11 miljoni Eiropas naudas, tajā skaitā rekonstruējot valsts autoceļa posmu uz Igaunijas robežu.
"Ja tiek runāts par to, ka mazie novadi ir nelietderīgi, es gribu retoriski vaicāt, vai valstī tātad ir kāds, kas uzskata, ka šī nauda ir iztērēta nelietderīgi," sacīja J. Pētersons.
Viņš uzsvēra, ka pat bez plāniem par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, valstī par visas teritorijas vienmērīgu attīstību netiek domāts, kā piemēru minot, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi būs pieejami tikai deviņām lielajām pilsētām un 21 attīstības centram.
Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe piebilda, ka nav runa par to, ka mazie novadi nebūtu gatavi sadarbībai, tieši otrādi. "Mēs bijušā Jēkabpils rajona teritorijā ļoti labi sadarbojamies ar citiem novadiem, ir izveidota Sēlijas novadu apvienība, ar ko kopā veidojam dažādus projektus kultūras, izglītības jomā," teica I. Sproģe.
Līdzīgu viedokli pauda arī Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka Naukšēnu novads iedzīvotāju skaita ziņā ir piektais mazākais Latvijā, dažādos attīstības rādītājos tas krietni apsteidz daudzus izmēros prāvākus novadus.
Viņš uzsvēra, ka lemjot par novadu nākotni, jāņem vērā nevis to izmērs vai iedzīvotāju skaits, bet gan attīstības rādītāji, iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšana, kredītportfelis vai jebkādi citi, racionāli0 un saprātīgi izvērtējami nosacījumi.
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika un Jaunpils novada domes vadītāja Ligita Gintere uzsvēra ne mazāk būtisko lokālpatriotisma un iedzīvotāju iesaistīšanās faktoru.
"Mēs ļoti labi spējam veidot pilsonisko sabiedrību, iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, viņi tiešām ir saimnieki par savu dzīvi, ne tikai patērētāji, kas gaida kaut ko no tālā kunga, kas kaut ko atmetīs un pabaros. Tā ir piederības sajūta, lokālpatriotisms," sacīja L. Gintere.
Lai labāk spētu aizstāvēt mazo novadu intereses, pašvaldību vadītāji vienojās ar LPS administrācijas atbalstu veidot Mazo novadu apvienību, savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda, ka izvirzīs prasību dot iespēju visu pašvaldību grupu pārstāvjiem, arī attīstības centriem, Pierīgas pašvaldībām un citiem piedalīties koalīcijas padomes sēdēs. Patlaban tāda iespēja ir tikai Lielo pilsētu asociācijai.
Nākamā mazo novadu sanāksme notiks 2016. gada janvārī pēc LPS domes sēdes, bet līdz tam aktīvistu grupa sagatavos nepieciešamo dokumentāciju apvienības veidošanai.
Stereotipi ir jālauž, un mazos novadus nevajag uzskatīt par neveiksminiekiem un tādiem, kam Eiropas struktūrfondi un attīstības iespējas nepienākas - vienoti bija pašvaldību vadītāji.
Nenoliedzami mazajiem novadiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju aizplūšana, kvalificēta darbaspēka trūkums, kas nereti traucē piesaistīt investorus, taču vienlaikus ir arī virkne priekšrocību, kas ir jāspēj pilnveidot un izmantot savā labā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 39 pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000: Aglonas, Aknīstes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Līgatnes, Lubānas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Sējas, Skrīveru, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas, Viesītes un Zilupes novads.
Jāuzsver, ka LPS biedri ir 118 no 119 Latvijas pašvaldībām un tā dažādos līmeņos pārstāv visu savu biedru intereses, tajā skaitā lielās pilsētas, attīstības centrus, Pierīgas pašvaldības, piejūras novadus, pierobežas pašvaldības, lielos novadus un arī mazos novadus.
lps.lv