MK atbalsta Būvniecības likumprojektu
Foto: MK atbalsta Būvniecības likumprojektu
Š.g. 12.aprīļa Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Būvniecības likumprojekts, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules Bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem, t.i. būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk kā 70 dienas, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un piesaistot vietējos un ārvalstu investorus.
Likumprojekta mērķis radīt Latvijā mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību – būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde.
Likumprojektā ir ietverti četri būtiskākie principi, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām.
Arhitektoniskās kvalitātes princips veicinās to, ka projektējot būves tiks radīta kvalitatīva arhitektoniskā vide, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti, organiski iekļaujoties kultūrvidē, tādējādi saglabājot esošo kultūras mantojumu.
Atklātības princips būvniecības procesā veicinās to, ka būvniecības procesā tiks sasaistītas vides tiesības ar cilvēka tiesībām, un sabiedrība tiks informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem.
Ilgtspējīgas būvniecības princips veicinās būvniecības procesā radīt tādas būves, kas nodrošinātu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī nodrošinās ar būvju funkcionēšanu nepieciešamo energoresursu pieejamību, būvējot ne tikai jaunas būves, bet arī sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu tā, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu.
Vides pieejamības princips likumprojektā veicinās radīt būves, kā arī, pārbūvējot vai atjaunojot būves, tās pielāgot, lai vide būtu piemērota ikvienai personai – gan personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura), gan arī gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar maziem bērniem.
Likumprojekta 4.pants nosaka Ministru kabineta kompetenci būvniecības likuma izpildē. Likumprojektā ietverts vispārīgs regulējums, kas nosaka būvniecības stadijas (projektēšana un būvdarbi) un būvniecībai nepieciešamās atļaujas (būvatļaujas) saņemšanas priekšnosacījumus un saturu, tādējādi, lai noteiktu detalizētu būvniecības procesa norises reglamentāciju, Ministru kabinetā tiks izdoti Vispārīgie būvnoteikumi. Ņemot vērā atsevišķu būvju būvniecības specifiku un nozīmīgumu, kā arī iespējamās problēmas saistībā ar to atrašanos vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, Ministru kabinetam tiek dots arī deleģējums izdot speciālos būvnoteikumus un noteikt par īpašā procesa norisi atbildīgo institūciju atsevišķām būvēm, piemēram, inženiertīkliem, transportbūvēm, būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un citām.
Būvniecības nozares iesaistei būvniecības politikas veidošanā, plānots izveidot Latvijas Būvniecības padomi, kas izvērtēs izstrādātos normatīvos aktus būvniecības jomā, kā arī līdzdarbosies būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanā; izstrādās priekšlikumus būvniecības nozares attīstībai t.sk. prioritāro jomu noteikšanai un būvspeciālistu profesionālās kompetences stiprināšanai; kā arī izskatīs ierosinājumus par nacionāli nozīmīgām būvēm un dos atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.
Likumprojektā netiek būtiski mainīts pastāvošais regulējums attiecībā uz būvizstrādājumiem (8.pants), bet koncentrēts vienā pantā atbilstoši kopējai likumprojekta struktūrai.
Likumprojektā ir ietverta jauna norma, kas paredz iedalīt būves četrās grupās (9.pants). Minētā iedalījuma pamatā ir būvju būvniecības sarežģītības pakāpe un iespējamā ietekme uz vidi, kā arī veidojot šīs grupas neiztrūkstošs kritērijs ir arī riska faktors, jeb apdraudējums, ko potenciāli šīs būves var radīt.
Pirmajā grupā tiek iekļautas būves, kuras pārsvarā ir teritorijas labiekārtojumu būves - stacionāras reklāmas un informācijas stendi vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti; dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi. Šādu būvju būvniecība bez būvprojekta, būvvaldē saskaņojot novietni, tiek praktizēta citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Otrajā grupā faktiski iekļaujas visas privātmājas, kā arī nelielas noliktavas, ražotnes un tām līdzīgas būves. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šīs grupas būvēm paredzēta vienkāršāka būvniecības kārtība, tajā iekļauti arī šobrīd vienkāršotā kārtībā būvējamie inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli.
Trešajā grupā ietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamo māju inženiertīkli, transportbūves, meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, kā arī citas būves, kuras nav minētas pirmajā, otrajā vai ceturtajā grupā. Šo būvju būvniecība notiks vispārējā kārtībā bez īpašiem atvieglojumiem vai papildus prasībām. Tādējādi, ja kādu būvi nav iespējams klasificēt nevienā citā grupā, tad tā ietilpst trešajā grupā un ir būvējama vispārējā kārtībā.
Ceturtajā grupā ietilpst būves, kuras šobrīd apzīmē ar terminu "sabiedriski nozīmīgas būves" un kuru būvniecībai Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz projektēšanu un būvdarbiem.
Likumprojekta 5.pantā noteikta vietējā pašvaldība kompetence, kā arī ir noteikts, kā vietējā pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā, izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties par kopīgas būvvaldes izveidi ar citām pašvaldībām, un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus; kā arī izskatot sūdzības par būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību.
Likumprojekts būvniecības procesā (12. – 15.pants) paredz atšķirīgas prasības būvniecībai atkarībā no būvniecības veida, proti, vai tiek veikta jauna būvniecība, pārbūve, atjaunošana u.tml., kā arī atkarībā no tā, kuras grupas būvju būvniecība tiek veikta. Atšķirīgas prasības ir noteiktas ne tikai būvdarbiem, bet arī projektēšanai, t.sk. būvprojekta sastāvam.
Likumprojektā paredzēta vienkāršotā būvniecības kārtība, kas faktiski saglabās esošās vienkāršotās būvniecības procedūras (vienkāršota rekonstrukcija vai renovācija, inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli), taču arī šajos gadījumos būs jāiesniedz būvprojekts, kas gan pēc sava sastāva vairāk atbildīs jau pazīstamajai apliecinājuma kartei vai inženiertīklu tehniskajai shēmai.
Likumprojektā noteikts, ka būvniecības kontroli (16.pants) veiks būvinspektori, kurus vietējā pašvaldība varēs iekļaut būvvaldes sastāvā vai arī būvinspekcijā.
Likumprojekts definē arī būvniecības informācijas sistēmas (18.pants), kuru pilnībā paredzēts ieviest līdz 2013.gadam, nozīmi būvniecībā, ar kuru efektīvi iespējams veikt sabiedrības informēšanu, būvniecības kontroli un būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību. Būvniecības informācijas sistēmā iekļaujamie dati tiks dalīti divās daļās vispārpieejamie un ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama tikai valsts vai pašvaldības institūcijām ar likumu uzlikto pienākumu izpildei.
Detalizēti ar Būvniecības likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai.