MKK akceptē Atjaunojamās enerģijas likumprojektu
Atjaunojamās enerģijas likumprojektu Ekonomikas ministrija izstrādājusi, lai veicinātu ilgtspējīgu vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, noteiktu stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, kā arī radītu jaunus un ilgtspējīgus atbalsta instrumentus AER izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, lai līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40%, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību un mazinot atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Ekonomikas ministrijas un nozares ekspertu kopīgi izstrādātie priekšlikumi "zaļās" enerģijas plašākai un ilgtspējīgai izmantošanai šodien, 7.februārī, tika izskatīti Ministru kabineta komitejas sēdē, diskusijas noslēgumā akceptējot Atjaunojamās enerģijas likumprojekta tālāku virzību 15.februāra Ministru kabineta sēdē.
Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana kopējā enerģijas patēriņā (siltumenerģijā, elektroenerģijā un transportā) ir objektīva nepieciešamība mūsdienu pasaulē. Latvija ar aptuveni 30% lielu atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru Eiropas Savienībā pašlaik ir otrajā vietā pēc Zviedrijas.
Likumprojekts nosaka valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumus atjaunojamās enerģijas jomā, atjaunojamās enerģijas ražošanas nosacījumus, atjaunojamās enerģijas ražotāja tiesības un pienākumus, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanai paredzētos atbalsta instrumentus.
Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, lai izvērtētu primāri atbalstāmos AER veidus mērķa izpildīšanā Latvijā, kā galvenie izmantojamie resursi tiek novērtēta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija. Likumprojekts atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai paredz izveidot šādus atbalsta instrumentus:
1) piemaksa par elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, pārdošanu. Par elektroenerģijas pārdošanu atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas ir komersants, varēs saņemt papildu piemaksu, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas komponentes, siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) komponentes un lauksaimniecības komponentes. Šāds atbalsta mehānisms veicinās koģenerācijā saražotās siltumenerģijas realizēšanu.
2) atbalsts atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuras uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 5MW, pieslēgšanai elektroenerģijas tīklam. Ar likumprojektu paredzēts izveidot elektroenerģijas tīkla pieslēguma pretendentu reģistru, ko uztur pārvades sistēmas operators, nodrošinot tā publisku pieejamību pārvades sistēmas operatora mājas lapā internetā.
Likumprojekts paredz, ka atjaunojamās enerģijas (elektroenerģijas un siltumenerģijas) izmantošanas veicināšanai valsts un pašvaldība ir tiesīgas veidot arī citus atbalsta instrumentus, to īstenošanu veicot atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošiem tiesību aktiem.
Likumprojektā iekļauts arī atbalsta mehānisms mājsaimniecības sektoram - autonomais ražotājs, kam pieder vai kura lietošanā ir viena vai vairākas atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz 50kW, varēs izmantot elektroenerģijas neto uzskaiti, kas ir publiskā tirgotāja un autonomā ražotāja savstarpējs norēķins, izmantojot elektroenerģijas apjomu 1kWh pret 1kWh.
Ieviešot Atjaunojamās enerģijas likumu, tiks ieviesti pilnīgi jauni atjaunojamās enerģijas ražošanas nosacījumi un atbalsta instrumenti un līdz ar to atcelti šobrīd spēkā esošie.
Detalizēti ar Atjaunojamās enerģijas likumprojektu var iepazīties MK mājas lapā internetā - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40190380&mode=mkk&date=2011-02-07.
Evita Urpena
EM sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītāja
67013193