Namu pārvaldnieks: Atkarībā no ēku tipa, rēķini par siltumenerģiju var atšķirties pat 5 reizes

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem Latvijā aptuveni 70% ēku celtas laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam. Ņemot vērā ilgstoši nepietiekamā apjomā un kvalitātē veiktos uzturēšanas pasākumus, liela daļa no šīm ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī ar zemu siltumnoturību.

To atspoguļo arī mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā pētījuma rezultāti – sava dzīvokļa energoefektivitāti kā sliktu vai drīzāk sliktu vērtē katrs otrais sērijveida mājokļa īpašnieks, bet tikai 7% atzīst, ka ar to ir apmierināti pilnībā. Savukārt namu pārvaldnieks “Selectum Home” aprēķinājis, ka atkarībā no ēku tipa, rēķini par siltumenerģiju var atšķirties pat piecas reizes.

2009. gadā Ekonomikas ministrija izstrādāja energoefektivitātes paaugstināšanas programmu daudzdzīvokļu namiem, tomēr līdz šim tās ietvaros Rīgā no aptuveni 11700 dzīvojamām ēkām atjaunotas tikai nedaudz vairāk par 60. Tas nozīmē, ka joprojām ļoti liela daļa iedzīvotāju ik mēnesi par komunālo pakalpojumu, galvenokārt, siltumenerģijas, nodrošināšanu savam mājoklim maksā krietni vairāk nekā tie, kuri dzīvo jaunajos projektos vai renovētos namos. Namu pārvaldīšanas uzņēmums “Selectum Home”, veicot rēķinu par siltumapgādi ziemas mēnešos salīdzinājumu starp dažādos laika posmos būvētām ēkām, secinājis, ka siltumenerģijas izmaksas uz vienu kvadrātmetru var atšķirties pat piecas reizes.

Vislielākās izmaksas par mājokļa apkuri konstatētas pirmskara un padomju laikos celtām ēkām, kuru iemītniekiem vidēji par vienu kvadrātmetru mēnesī jāšķiras no diviem līdz trīs eiro. Tiem mājokļu īpašniekiem, kuriem pieder dzīvoklis no 2006. līdz 2015. gadam būvētā ēkā, šīs izmaksas jau ir mazākas un variē robežās no viena līdz diviem eiro, savukārt pēc 2015. gada būvētiem mājokļiem rēķini ir krietni mazāki, proti, siltumenerģijas maksājumi uz vienu kvadrātmetru svārstās starp 60 centiem un vienu eiro. Tāpat, ņemot vērā pārdomāto un sakārtoto infrastruktūru, jaunajos projektos izdevīgāka ir arī citu komunālo pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, rezultātā šādu ēku iedzīvotājiem ļaujot samazināt savus tēriņus par mājokli līdz pat 30%.

“Uzskatu, ka patērētājam nepieciešams skatīties plašāk, un, izvēloties īpašumu, jāizprot kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izmaksu veidošanās principi. Jaunajos projektos izmaksu slogs ir paredzams un proporcionāli zemāks, salīdzinot ar situāciju tipveida ēkās. Šī brīža būvniecības prasības un pielietotie risinājumi sniedz būtisku resursu ekonomiju, kas pieejama cilvēkiem no pirmās dienas, uzsākot dzīvi jaunuzbūvētā mājoklī. Turpretī tipveida apbūvē dzīvojošajiem un tiem, kas vēl tikai plāno iegādāties īpašumu padomju laiku dzīvojamā fondā, jau šobrīd jārēķinās ar lielāku izmaksu slogu, turklāt jāņem vērā, ka augošās energoresursu cenas un ēku vecums piespiedīs arī šīs ēkas pietuvināt mūsdienu energoefektivitātes prasībām, veicot ēku atjaunošanas, siltināšanas un tīklu modernizācijas pasākumus, kas radīs būtisku papildu finansiālo slogu šo namu iedzīvotājiem. Tāpat jāatcerās, ka jau uzbūvētā ēkā energoefektivitātes risinājumus integrēt ir daudz sarežģītāk un bieži vien zemākā līmenī, nekā no jauna būvētā namā,” uzsver “Selectum Home” valdes loceklis Valters Balakleitis.

Kā rāda “Bonava Latvija” veiktā pētījuma dati, šobrīd dzīvoklī, kas atrodas tipveida daudzdzīvokļu ēkā, mitinās aptuveni 56% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju. No tiem tikai 7% ir pilnībā apmierināti ar sava mājokļa energoefektivitāti. Namu renovācija un siltināšana ir viens no veidiem, kā būtiski paaugstināt ēku siltumnoturības līmeni, vienlaikus jāņem vērā, ka tas prasa arī zināmas investīcijas, kas bieži vien nav mazas. Sertificēti energoauditori ir aprēķinājuši, ka nereti visu nepieciešamo energoefektivitātes uzlabojumu izmaksas var sasniegt pat 200–500 eiro uz kvadrātmetru un visbiežāk šī summa jāsedz tieši dzīvokļu īpašniekiem. Tas līdz šim bijis arī viens no iemesliem, kas lielā mērā bremzējis ēku atjaunošanu, liedzot dzīvokļu īpašniekiem vienoties par finansējuma novirzīšanu nepieciešamo darbu veikšanai, ko atzīst arī Balakleitis. Līdz ar to veidojas paradoksāla un savā ziņā bezcerīga situācija – no vienas puses iedzīvotāji nespēj vienoties par līdzekļu atvēlēšanu namu renovācijai, jo summa ir pārāk liela, no otras puses liela daļa (pēc aptaujas – 48%) atzīmē, ka viņu komunālo maksājumu rēķini ir pārāk augsti un to apmaksa regulāri sagādā grūtības.

Savukārt, runājot par jauno projektu segmentu, savas mājvietas energoefektivitāti kā apmierinošu atzīmē 81% Rīgas un Pierīgas jauno mājokļu iedzīvotāju. Dzīvošana ēkā ar augstu energoefektivitātes klasi nozīmē ne tikai labāku telpu mikroklimatu un samazinātas CO2 gāzes emisijas, ierobežojot siltumnīcas efektu, bet ir arī ekonomiski izdevīgāka, pateicoties zemākām ikmēneša uzturēšanas izmaksām un mājokļa ilgmūžībai.

“Ja paraugāmies uz esošajiem siltumenerģijas rēķiniem un paturam prātā prognozes gaidāmajai apkures sezonai, teiktu, ka ēku energoefektivitātes jautājums vēl nekad nav bijis tik aktuāls kā pašlaik. Lai arī spēkā esošais normatīvais regulējums, kas tika pieņemts kādu laiku atpakaļ, uzliek par pienākumu attīstītājiem visas jaunās daudzdzīvokļu ēkas projektēt ar augstāko energoefektivitātes klasi, ņemot vērā jauno projektu gausos attīstības tempus, vecā dzīvojamā fonda nomaiņa Latvijā un, it sevišķi, Rīgā tik ātri nenotiks. Tas rada situāciju, kad pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem arī tuvākajā nākotnē krietni pārsniegs piedāvājumu, par ieguvējiem atstājot tos, kuri rezervēs un iegādāsies dzīvokļus vēl tikai būvniecības stadijā esošos projektos jeb brīdī, kad tik tikko ir uzsākta dzīvokļu pārdošana,” norāda "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.