Nauda ir, nav kas paņem

Foto: Nauda ir, nav kas paņem; autors: Nauda ir, nav kas paņem

Intervija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu

LIAA atzīta par 7 labāko investīciju veicināšanas starpniekinstitūciju (Investment Promotion Intermediaries - IPI’s) pasaulē, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījumu Global Investment Promotion Benchmarking. Ja tas ir tā, kāpēc Latvijā ir krīze? "Šķēršļi meklējami citur, nevis kvalitatīvā palīdzības piedāvājumā. Mūsu aģentūras darbu inkognito vētījuši un par labu atzinuši pasaules līmeņa neatkarīgi eksperti, bet netika analizēta Latvijas uzņēmējdarbības vide, kas dažus lielus un nopietnus investorus ir aizbaidījusi. Mēs varam strādāt no sirds, bet nepieciešama arī atgriezeniskā saikne," uz jautājumu atbild LIAA direktors Andris Ozols.

LIAA var pamatoti lepoties ar Pasaules Bankas pētījumu rezultātiem, kas iegūti anonīmi, pārbaudot kopumā 213 līdzīgu aģentūru darbības ātrumu, kompetenci, spēju profesionāli reaģēt. Arī pēc pētījuma rezultātu publicēšanas nav informācijas, kurš bija pārbaudes pieprasījums, tas nozīmē, ka vienlīdz profesionāli LIAA strādā ar visiem pašmāju un ārvalstu klientiem. LIAA apsteigusi attīstītas un tradicionāli par veiksmīgām uzskatītas valstis kā Čehija, Austrālija, ASV, Īrija, Somija.

Atšifrējot pētījuma rezultātu pozīcijas, ir uzrādīts, ka LIAA ieņēma 1. vietu pozīcijā visvairāk progresējošā aģentūra kopš 2006. gada, pozīcijā labākās nacionālās mājas lapas LIAA ieņēma 3 vietu, 9 vieta iegūta pozīcijā labākā aģentūra informācijas pieprasījuma apstrādē, arī citu pozīciju izvērtējumā LIAA ieņēmusi augsti novērtētas vietas. Papildus informāciju par pētījuma rezultātiem - http://www.ifc.org/ifcext/fias.nsf/AttachmentsByTitle/GIPB2009/$FILE/GIPB2009.SummaryReport.pdf

Kādi parametri pietrūkst Latvijas uzņēmumiem, lai par to piedāvājumu rastos interese ārvalstīs?

Varbūt radies maldīgs priekšstats par aģentūras rīcībā esošo "burvju nūjiņu", kas jebkuru Latvijas preci vai pakalpojumu padarīs pieprasītu ārvalstīs.. Eksports ir konkurētspējas rezultāts jeb pārdošanas adrese. Jēdziens produkti ar augstu pievienoto vērtību nav tikai apnikusi klišeja, mums ārvalstīm jāpiedāvā laba manta par labu cenu, jo tikai tad varēsim dzīvot salīdzināmā kvalitātē ar Eiropas līmeni. Ir jāražo "gudrāk", jāpiedāvā "smalkāki" pakalpojumi par dārgāku cenu – tas ir mājas darbs, kas jāizpilda mūsu uzņēmējiem.

Investīcijas nozīmē attīstību, taču daži piemēri nav viennozīmīgi vērtējami.

Svarīgi ir piesaistīt investīcijas, kas valstij nes labumu. Ne visas investīcijas tādas ir. Pozitīvo ieguvumu ķēde no investīcijām ir sekojoša – tiek uzbūvēta ražotne, nodrošinātas darba vietas, uzlabota valsts ārējās tirdzniecības bilance, mēs aizvietojam importu, jo ražojam uz vietas produktu, kas pirms tam tika ievests. Nemateriālās iegūtās vērtības ir jaunas zināšanas, tehnoloģijas, ražošanas vadības kultūras maiņa, pārņemot pasaules labās prakses piemērus. Krīze ir pat labvēlīgs laiks investīciju piesaistei, jo algu līmenis kvalificētiem speciālistiem un darbiniekiem, īpašumu izmaksas šobrīd ir saprotamas, ja salīdzinām ar trekno gadu cenu neatbilstību situācijai Eiropā.


Jāpiemin investīciju piemēri, kas īpašu labumu Latvijas valstij nav atnesuši, taču, skatot kontekstā, šādu piemēru nav daudz. Viens no tiem ir Jelgavas Cukurfabrika, kas tika iegādāta ar mērķi to slēgt, lai mazinātu konkurenci cukura tirgū; daži ārzemju investori iegādājas uzņēmumu un pēc brīža sašaurina ražošanas apjomus. Katrā ziņā uz investīcijām jāskatās kritiski, jāmēģina prognozēt nākotne un nevajag sevi naivi mānīt ar domu, ka jebkuras investīcijas nesīs tikai labumu.

LIAA investīciju piesaistē ir svarīgi lai investīciju projekti ir arī eksporta projekti.

Latvija ir neliela valsts ar diezgan niecīgu iekšējā tirgus kapacitāti. Ja uz Latviju nāk lieli, apjomīgi investīciju projekti, kā, piemēram, "Bau - How", kas ražotnes attīstībā Ventspilī ieguldīs vairāk kā 65 milj eiro, investori tēmē uz eksporta tirgiem, kur varēs atpelnīt ieguldīto un gūt arī peļņu. Eksports ir atslēgas jēdziens tam, ka šādas investīcijas ir labas pēc definīcijas.

Mēs esam spiesti pirkt ļoti daudzus produktus un pakalpojumus. Ko mēs varam pārdot? Ne jau tikai koksne ir konkurētspējīga ārvalstu tirgos, pieprasīts ir pakalpojumu sektors- tūrisms, transports, loģistika, IT. Nozares, kurās var strādāt Latvijas gudrās galvas vai kuru attīstība iespējama ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Mūsu aģentūra Latvijā un 10 ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir daudz strādājušas, lai veicinātu ieņēmumus no šiem sektoriem, turklāt nevis tikai reklamējot Latviju un mēģinot investorus uzrunāt ar pārspīlētu optimismu, bet brīdinot arī par šķēršļiem un iespējām tos mazināt.

LIAA nav tendēta mācīt biznesa ābeci, bet ir pateicīga platforma informācijas un pieredzes iegūšanai, padoma saņemšanai, sadarbības partneru atrašanai, mums ir izvērsts tīkls visā pasaulē, kurā strādā savas jomas profesionāļi.

Faktori, kas veicina investoru interesi un arī palikšanu Latvijā.

Lai nebūtu tukša teorija, vēlos runāt, balstoties uz reālu piemēru. "Bau - How" projekts, kas rudenī jau nesīs pirmos augļus, jo sāksies intensīva ražošana. Šajā gadījumā bija vērojams lielisks kopdarbs starp privāto sektoru, pašvaldību, LIAA, bija gatava industriālā teritorija Ventspils Brīvostas teritorijā ar sakārtotu infrastruktūru. Investori meklē sakārtotu infrastruktūru un atbildīgo instanču vēlmi realizēt industriālajās teritorijās projektus ar augstu pievienoto vērtību.

Manuprāt, Latvijai būtu jāiet tas pats ceļš, ko iet Roterdamas, Hamburgas, Skandināvijas ostas, kur notiek cīņa par kvalificētu un gudru darbību ostas teritorijā, par pāreju uz loģistikas jomā augstāk apmaksātiem pakalpojumiem. Pārkrautas ogļu tonnas ienes naudu, taču nav pakalpojums ar augstu pievienoto vērtību.

Pēdējo piecu gadu laikā LIAA piesaistījusi vairākas vērienīgas investīcijas projektiem visā Latvijā, jāpiemin kokšķiedru plātņu ražotne Aizkrauklē, radiatoru ražošana autobūvei Jelgavā, farmācijas pētniecības laboratorija Piņķos, sadzīves preču ražošana Talsos, u.c.

Kā vērtējat "Saint Gobain" ražotnes būvniecības noraidījumu Ogrē?

Objektīvi projekta nerealizēšanās jāvērtē kā apzināta ļaunprātība, kas nesusi pamatīgus ekonomiskus zaudējumus. Publiski izskanējušie "pret" argumenti neiztur kritiku, tie ir pamatoti tikai ar emocijām, nevis analītiskiem datiem. Ogres un Ikšķiles iedzīvotāji, izvēloties nostāties pret šo projektu, ir nostājušies arī pret ekonomisku uzplaukumu. Rūpnīcas "Saint Gobain" ražotne Somijā, piemēram, atrodas blīvi apdzīvotas pilsētas centrā, nebūt nekaitējot ne apkārtējai videi, ne cilvēku veselībai, jo tiek izmantotas mūsdienīgas, augstām prasībām atbilstošas tehnoloģijas.

"Saint Gobain" rūpnīca ražošanā izmantotu vietējos izejmateriālus, savukārt, saražotais produkts - siltumizolācija – nebūtu jāimportē no ārvalstīm, rūpnīcā darbu atrastu liels skaits vietējo iedzīvotāju, pašvaldība saņemtu lielākus nodokļu ieņēmumus. Projekta sagatavošana prasīja 2 gadus, arī mūsu aģentūras speciālistu darbu. Uzņēmums jau bija iegādājies zemes teritoriju industriālajā zonā, kur tika veikta arī sabiedriskā apspriešana un ietekmes uz vidi novērtēšana; projekta attīstībā palīdzēja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet pēdējā brīdi šis daudzmiljonu investīciju projekts tika izgāzts ar nejēdzīgiem argumentiem, kurus izstrādāja nevis tehniskie speciālisti, bet sabiedrisko attiecību speciālisti. Te ir jāsaka – nauda investīciju izskatā gulēja pie kājām, bet nebija, kas paņem.

Faktiski te būtu darbs drošības iestādēm, jo ar šķietami nevainīgām ārējām izpausmēm tika organizēts valsts interešu aizskārums simtiem miljonu latu apmērā. "Saint Gobain" rūpnīcas būve Ikšķilē pēc būtības un mērķa bija viens no labākiem projektiem, kāds vien aģentūrai bijis. Ja uzņēmums ir izpildījis visas prasības - un Saint Gobain bija izpildījis visas Ogres pašvaldības prasības - tad papildus nosacījumi rasties vairs nedrīkstēja, jo tā jau ir augsne korupcijai. Žēl, ka savu vārdu neteica valdība un neizmantoja tās rīcībā esošos instrumentus, lai projektu glābtu.

Mūsu ārvalstu pārstāvjiem vairs nav skaidrs, kādus projektus tālāk meklēt, jo, ja šis projektsnebija gana labs, tad grūti saprast, kas varētu būt pieņemams.

Vai ir iespējams veikt kādus pasākumus, kas valstiski nozīmīgus investīciju projektu attīstību pasargātu no nejēdzībām?

Balstoties uz "Saint Gobain" gadījumu, LIAA ir izstrādājusi sistēmu ar nosaukumu Polaris process, kas jau ir pazīstams starptautiskā vidē. Tuvākajā laikā ar to iepazīstināsim valdību un lūgsim politiķu atbalstu. Procesa būtība ir sekojoša – ja Ministru Kabineta līmenī projekts tiek uzskatīts par svarīgu valsts interesēm, tad pie viena apspriežu galda sēžas premjerministrs, pašvaldības vadītājs, Latvijas Gāze un Latvenergo vadība, ietekmes uz vidi novērtēšanas biroja speciālists, iesaistīto ministriju pārstāvji un visi kopā strādā nevis pie tā, lai sameklētu šķēršļus, bet pie risinājuma kā projektu realizēt.

Ieviešot šo procesu, apsteigsim kaimiņvalstis, citu valstu aģentūras, tas ir veids kā ļoti ātri tikt galā ar birokrātiju, turklāt nevis tikai formālā līmenī, bet saņemot speciālistu novērtējumu un iegūstot atbildes, kādus projektus un kurā vietā iespējams realizēt, kādus nosacījumus izvirza konkrētas teritorijas, cik ātri iespējams saskaņot un uzbūvēt ražotni. Investori, gaidot atbildes no dažādām valstīm uz pieprasījumiem, salīdzina ne tikai atbildes iegūšanas ātrumu, bet arī iespējamo projekta realizācijas ātrumu.

Polaris procesa ieviešana padarīs Latviju par ieguvēju un neatkarīgi no nodokļu izmaiņām, ienāks jaunas ražotnes un pakalpojumu centri.