Nekustamo īpašumu tirgus profesionāļi un Rīgas mērs apsprieda iespējas, kā padarīt galvaspilsētu pievilcīgāku investoru acīs

Nekustamā īpašuma jomas uzņēmēji 12. oktobrī tiekoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, akcentēja nozari kavējošos šķēršļus, kā arī runāja par risinājumiem, kas Rīgai ļautu nezaudēt konkurences cīņā kaimiņiem – Tallinai un Viļņai – par investoru piesaisti lielu, pilsētai un iedzīvotājiem nozīmīgu, projektu attīstīšanā.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka uzņēmēji tuvākajā laikā apkopos un Domei iesniegs priekšlikumus, kas būtu uzlabojams sadarbībā. Savukārt Rīgas mērs solīja pēc iespējas atbalstīt jaunu projektu attīstīšanu galvaspilsētā.

Tikšanos ar Rīgas mēru bija organizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns ieskicēja tikšanās mērķi: "Vēlamies, lai nekustamo īpašumu nozares problēmas tiktu uzklausītas un risinātas, bet to apspriešana tiktu iekļauta Domes politiskajā dienaskārtībā. Tie ir jautājumi gan par atsevišķu procedūru uzlabošanu, kas nozares pārstāvjiem varētu ietaupīt laiku un liekus tēriņus, gan arī par atsaucību. Piemēram, redzams, ka Viļņā gadā spēj pārdot ap 4000 dzīvokļu, Rīgā – mazāk nekā 400. Jūtam, ka kaut kas buksē. Ir likumdošana, ko varam kopā ar likumdevēju labot, bet ir daudz jautājumu, kas būtu risināmi pašvaldības līmenī: ko darīt citādāk, lai uz kaimiņu fona Rīga neizskatītos sliktāk un investoru nauda plūstu arī pie mums."

YIT celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē akcentēja, ka galvaspilsētai būtu jāpiesaista investori, kas būtu gatavi attīstīt dažādus komercobjektus: biroju namus, industriālās (t.sk. ražošanas) telpas, tirdzniecības centrus. "Šobrīd attīstītājiem ir divas "sāpīgas lietas"," teica A. Božē, skaidrojot: "Pirmais: tas ir laiks. Vai investoram varam solīt, ka tas varēs saņemt lietošanā objektu pēc diviem gadiem, kā tas ir kaimiņvalstīs? Pie mums šis termiņš mēdz "iestiepties" pat četru gadu garumā! Un otrs: tās ir izmaksas. Vai Rīgā ir kas īpašs, ko piedāvāt investoriem? Redzams, ka iztrūkst speciāla Rīgas piedāvājuma. Lietuviešu pašvaldības ir ļoti pretimnākošas un elastīgas. Ir izveidotas t.s. vienas pieturas aģentūras, kas palīdz darbā ar lieliem, nozīmīgiem projektiem. Arī mēs rosinātu Domes paspārnē veidot šādu struktūru. Esam gatavi kopā ar domes pārstāvjiem izstrādāt kritērijus šādiem projektiem, lai pēc tam pēc "zaļās gaismas" principa varētu strādāt un potenciālajiem investoriem solīt konkrētas lietas."

SIA Hansa Real Estate vadītāja Ilze Cupika vērsa mēra uzmanību blokmāju ēkām, kas lielākoties savu laiku jau ir nokalpojušas. Uzņēmēji rosināja veidot partnerības projektus uz privātā kapitāla un pašvaldības iesaistīšanās pamata.

Nekustamo īpašumu asociācijas pārstāvji rosināja domāt arī par valstī populāro jauno ģimeņu mājokļu atbalsta programmu, iedzīvinot to Rīgā līdzīgi, kā pašvaldībā tiek realizēta sociālo māju programma. Uzņēmēji būtu gatavi partnerībā ar domi veidot šādu piedāvājumu jaunajām ģimenēm, piemēram, ja pašvaldība piedāvātu savus zemesgabalus šādiem projektiem, no attīstītājiem pretim saņemot īres dzīvokļus. Šiem projektiem varētu izmantot ārzemju fondu līdzekļus, norādīja nozares pārstāvji.


Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kā uzlabot īres tirgu un kā ar Live Riga starpniecību varētu reklamēt Rīgu ne tika kā izcilu tūrisma galamērķi, bet arī kā pievilcīgu investīciju vietu u.c. jautājumi.

Pašlaik Asociācijas LANĪDA profesionālu darba grupa izstrādā priekšlikumus koncepcijai, kā uzlabot investīciju vidi galvaspilsētā un par iespējamās vienas pieturas aģentūras izveidi Rīgas domes paspārnē.
Rīgas mērs Nils Ušakovs apstiprināja, ka pēc priekšlikumu saņemšanas un izvērtēšanas noteikti tiks risināti jautājumi par savstarpējās sadarbības uzlabošanu, kā arī izskatīta iespēja veidot darba grupu, kurā ar saviem sasāpējušiem jautājumiem un ierosinājumiem varētu līdzdarboties uzņēmēji.