Nelūgtais viesis – pelējums
Vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sūdzas par pelējumu dzīvokļos. Pelējuma rašanās iemesli var būt dažādi. Laicīgi to konstatējot un veicot profilaktiskos pasākumus, pelēšanu var novērst. Atveriet aizkarus un pievērsiet uzmanību sava dzīvokļa sienām – iespējams, ieraudzīsiet līdz šim nepamanīto pelējuma sēnīti.
Kas ir pelējums?
Pelējums būtībā ir mikroskopiska sēnīte, kas izplatās ar sporām. Pelējums visbiežāk attīstās uz vēsākajām sienām – ārsienām. Tas var augt uz koka virsmām, tapetēm, ģipškartona, pat cementa un betona – visur, kur tas atrod barības vielas un pietiekamu daudzumu ūdens.
Kāpēc pelējums rodas?
Pelējums rodas tajos mājokļos, kur ir zema iekštelpu gaisa temperatūra un nepietiekama gaisa apmaiņa jeb ventilācija. Problēmas sakne ir mitrums, kas rodas šo faktoru ietekmē. Tāpat pie iemesliem var minēt bojātus ēku jumtus, jumta notekas, plaisas sienās un ēkas pamatos, kas ir raksturīgas vecām ēkām. Īpaši jāuzsver nepietiekoši izžuvušas ēkas sienas, kuras ir labvēlīga vide pelējumam.
Ekonomējiet ar prātu
SIA "Salaspils Siltums" Tehniskās daļas speciālisti nepietiekamu ēku apkuri min kā galveno iemeslu, kādēļ rodas šī problēma. Ir novērots, ka pelējums rodas tajās mājās, kur taupības nolūkos netiek nodrošināta pietiekama apsilde. Īpaši, kad saules stari silda sienas no ārpuses, bet iekštelpās ir auksts un mitrs, uz sienām rodas kondensāts. Tieši uz šīm sienām mēdz izaugt pelējuma sēnes kolonijas. Ko darīt? Ekonomējiet ar prātu! Nodrošiniet pietiekamu apsildi, lai izžūst mājas sienas. Regulāri vēdiniet telpas!
Kāpēc tas ir bīstams?
Pelējuma sēnīte izraisa ļoti daudzas veselības problēmas, ir īpaši bīstama maziem bērniem, pensionāriem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu saslimšanām. Pelējuma dēļ var rasties dažādas alerģiskas reakcijas, visbiežāk – niez un asaro acis, ir aizlikts un tek deguns, traucē šķavas un kāsēšana. Var būt arī ādas nieze, izsitumi un sārti pleķi. Pētījumi liecina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās ar palielinātu mitruma līmeni un pelējumu, ir līdz 75% lielāks risks saslimt ar astmu, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo sausās un labi ventilētās mājās1.
Kā samazināt mitruma līmeni mājoklī?
Pārliecinieties, ka vannas istabā ir nodrošināta ventilācija un virtuvē darbojas tvaika nosūcējs. Ja žāvējat veļu vannas istabā, ir nepieciešams atvērt durvis vai ieslēgt ventilatoru. Vēdiniet telpas vismaz 15 minūtes katru rītu. Esot ilgstošā prombūtnē, dzīvoklī jānodrošina pietiekama temperatūra, lai uz sienām neveidojas kondensāts. Apsveriet iespēju siltināt ārsienas.
Kā cīnīties ar nelūgto viesi?
Jūsu māja ir jūsu pils. Katrs īpašnieks ir atbildīgs par to, kādā tehniskā stāvoklī ir viņa dzīvoklis un visa māja kopumā. Nekavējoties ziņojiet jūsu mājas pārvaldniekam, ja dzīvoklī ir pārāk mitrs un veidojas pelējums. Iespējams, jūsu mājā tiek uzturēta pārāk zema temperatūra un nepieciešams to uz laiku palielināt, lai izžāvētu sienas. Problēma ir laicīgi jārisina!
1 Papildu informāciju var iegūt Veselības inspekcijas pētījumā:"Iekštelpu gaisa kvalitāte: mitrums un pelējums – veselības riski, preventīvie un korektīvie pasākumi"
salaspils.lv