Nepieciešams, lai Būvniecības izmaksu indekss (BII) precīzāk atspoguļotu reālās izmaksas būvniecībā

Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: BASP jau ilgāku laiku cenšas panākt, lai Būvniecības izmaksu indekss (BII) precīzāk atspoguļotu reālās izmaksas būvniecībā. Tas ir īpaši svarīgi lielos projektos, kuru īstenošanas termiņi ir 2-3 un vairāk gadi  (Nacionālā bibliotēka, Dienvidu tilts un tml.). Realitātei neatbilstošas BII rada tiešus zaudējumus būvkompānijām un pēdējā laikā pat apdraud iespējas pabeigt to vai citu projektu.

Būvniecības izmaksu indekss (BII) sastāv no trim daļām un katrai no tām nedaudz atšķirīgas problēmas.

Būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksu, ko rēķina ik mēnesi, ievērojami atšķiras no darbaspēka izmaksu indeksa, ko aprēķina reizi kvartālā un kura aprēķina bāze ir daudz pilnīgāka. BASP uzskata, ka Valdībai jāatsakās no ikmēneša indeksa aprēķināšanas un kopējā BII. Tas jāaizvieto ar ceturkšņa indeksu, ko aprēķina atbilstoši attiecīgai ES regulai. .
Pamatīgas problēmas būvniekiem rada arī atšķirības izmantoto būvmateriālu faktiskajās un indeksā aprēķinātajās cenās. Dažu materiālu cenās šī atšķirība sasniedz pat 40 un vairāk %. Mūsuprāt ir nekavējotie rūpīgi jāizvērtē aprēķina metodika un, ja nepieciešams, tā jāmaina.

Kas attiecas uz trešo BII sastāvdaļu, proti, izmaksām celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanai un eksplutācijai, tad ņemot vērā, ka atsevišķās būvju kategorijās (transportbūvēs un tml.), kurās mašīnu un mehānismu (arī būvmateriālu) īpatsvars kopējās izmaksās ir neproporcionāli augsts, jāievieš būvniecības izmaksu indeksa korekcijas koeficients.

Ekonomikas ministrijai un CSP kopā ar būvniekiem jāpārdomā arī kā panākt kvalitatīvu statistisko atskaišu aizpildīšanu. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt noteikta daudzuma punktu piešķiršana publiskajos iepirkumos.