Nepieciešams turpināt diskusijas par nekustamo īpašumu darījumu procesu reformu
Ir jāturpina risināt jautājumus par nekustamo īpašumu darījumu procesu reformas nepieciešamību Latvijā un formu, kādā tā būtu īstenojama – to apliecina diskusijas piektdien, 16. septembrī, Saeimā aizvadītajā konferencē, kurā tikās eksperti un juristi no Baltijas un citām valstīm.
Konference kā viens no regulārajiem pasākumiem, ko Saeima rīko, lai apsriestu sabiedrībā aktuālus jautājumus, šoreiz tika veltīta jautājumiem par nekustamo īpašumu darījumu procesu reformu, jo tieši pašlaik Latvijā norit diskusijas par šīs jomas pilnveidošanas iespējām. Atjaunotajā Latvijā ši ir pirmā reize, kad tik aktīvi tiek runāts par sabiedrībai nozīmīgo nekustamā īpašuma darījumu jomu, raugoties no tiesiskas valsts un tiesiskās drošības aspekta.
Šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā, un šis dārdzības pamatā ir izdevumi par darījuma noslēgšanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma gadījumā. Baidoties no lielās nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nereti darījumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti. Tāpat darījumā iesaistītie bieži ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu u.c. maksājumu summas. Tomēr, kā norāda zvērināta advokāte un partnere birojā "Deloitte Legal" Ilze Znotiņa, īpašumtiesību reģistrēšanas jautājumu sakārtošana nav vienīgais iemesls nepieciešamībai nekavējoties uzlabot likumdošanu: "Cita ļoti būtiska joma ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Latvijā steidzami nepieciešams radīt tādu tiesisko drošību nekustamā īpašuma tirgū, lai ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku."
Ar savu pieredzi un viedokli konferencē dalījās arī Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas prof. Ineta Ziemele, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras prof. Kalvis Torgāns.
Savukārt ar secinājumiem pētījumā par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu noslēgšanas procedūras ietekmi uz civiltiesiskās apgrozības stabilitāti iepazīstināja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs un zvērināts advokāts prof. Jānis Rozenfelds. Analizējot nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu noslēgšanas problēmas Latvijā, viņš uzsver, ka viens no to cēloņiem ir pārāk liberālā attieksme pret darījumu formu kā tādu. "Kā zināms, liberāls tiesisko attiecību regulējums nāk par labu ekonomiski spēcīgākajai tiesisko attiecību pusei un nerespektē to, ka šo tiesisko attiecību dalībnieki nespēj objektīvi novērtēt riskus, kas saistīti ar viņu slēgtajiem darījumiem. Mainot šo sistēmu, tiktu sasniegta lielāka noteiktība un skaidrība darījumu dalībnieku savstarpējās attiecībās, kā arī panākta lielāka zemesgrāmatā ierakstīto tiesību stabilitāte un kopumā investīcijām labvēlīgāka vide," uzsver prof. Rozenfelds.
Konferencē "Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante izvērtējums" par reformas nepieciešamību runāja arī tādi starptautiski atzīti zinātnieki un eksperti kā prof. Peters Murrejs (Hārvardas Universitāte), prof. Rolfs Šturners (Freiburgas Universitāte), Prīdu Parnas (Tartu Universitāte).
"Gan teorētiskā diskusija, gan viedokļu apmaiņa konferences laikā apliecina, ka, neskatoties uz Tieslietu ministrijas vadītajā darba grupā pieņemto lēmumu nevirzīt tālāk priekšlikumu ieviest notariālo formu visiem atsavināšanas darījumiem ar nekustamo īpašumu, ministrijai joprojām būs jārisina daudzi jautājumi, kas saistīti ar nepilnībām, kas pastāv līdzšinējās sistēmas dēļ. Ar to, ka valsts nodevas tiks piesaistītas tikai kadastrālajai vērtībai un nostiprinājuma lūgumi tiks iesniegti elektroniski zemesgrāmatā ar notāra starpniecību vien nepietiks, lai novērstu visus riskus un padarītu nekustamo īpašumu darījumu jomu drošu un tiesisku," tā pēc konferences rezumē Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore.