Nevēlami priekšmeti kanalizācijā – apdraudējums videi
Ūdenssaimniecības uzņēmumi regulāri brīdina par neatbilstošu saturu, ko iedzīvotāji izmet notekūdeņos. Tas ne tikai rada cauruļu aizsērējumus, bet arī traucē kanalizācijas attīrīšanai, palielinot avāriju risku un nopietni apdraudot vidi, uzsver ražotāju atbildības uzņēmumā “Zaļā josta”.
Notekūdeņos aizvien biežāk nokļūst izlietnē vai podā izmesti tekstila izstrādājumi, piemēram, krekli un dvieļi, šā gada aprīlī ziņoja uzņēmumā “Rīgas ūdens”. Tāpat tur nereti nonāk arī higiēnas preces, dažādi plastmasu saturoši priekšmeti un ne tikai.
“Visiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem – izsmēķiem, mitrajām salvetēm, baloniem, bērnu autiņbiksītēm, ausu tīrīšanas kociņiem un tamlīdzīgi – ir jānonāk sadzīves atkritumos. Tālāk šķirošanas rūpnīcās tos atdalīs un sagatavos reģenerācijai. Tas būtu pareizais veids, kā no šīm izlietotajām precēm atbrīvoties,” norāda “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Tekstilu, savukārt, var ziedot vai nodot otrreizējai pārstrādei. Tādā veidā iespējams kļūt videi draudzīgākam un novalkātajam apģērbam vai vecajiem aizkariem dot otro dzīvi. Ieteikumi, kas palīdzēs pareizi atbrīvoties no tekstila, apkopoti vietnē zalajosta.lv.
Daļa piesārņojuma nonāk jūrā
Pētījumi rāda, neskatoties uz notekūdeņu attīrīšanas ievērojamo modernizāciju, daļa kanalizācijā iekļuvušās mikroplastmasas aizvien nonāk jūrā un dabā kopumā.
“Kopš 50. un 60. gados plastmasas patēriņš sāka strauji pieaugt, esam dzīvojuši ar “gāzi grīdā”, radījuši nedomājot, un tagad sākam meklēt risinājumus, lai saglabātu vidi, kādā gribam dzīvot. Tas prasa, piemēram, atteikšanos no “lētās” plastmasas, bet tajā pašā laikā arī rada daudz iespēju – zinātnē, atklājot jaunus materiālus, un rūpniecībā, tos ieviešot,” saka eksperts. “Galvenais, lai sabiedrībā ir pieprasījums pēc videi draudzīgiem materiāliem.”
Kā zināms, atkritumi nonāk ne vien kanalizācijā, bet arī dabā. Nonākuši mežā vai ceļmalā, tie ne tikai degradē ainavu – nevienam nebūs patīkami jaukā meža pļaviņā uziet smakojošas bērnu autiņbiksītes –, bet arī rada mikroplastmasas piesārņojumu.
“Autiņbiksīšu materiālam noteikti nav paredzēts nonākt dabā, jo tas vidē var saglabāties nesadaloties vairākus gadsimtus,” norāda speciālists. “Tas pats attiecas uz baloniem, kas piepildīti ar hēliju. Tie aizlido, kaut kur piezemējas un tur arī paliek.”
“Bio” nenozīmē, ka “pazūd kanalizācijā”
Daudzi patērētāji pieļauj kļūdu, domājot, ka preces ar marķējumu “bio” vai “organisks” notekūdeņos izšķīst tāpat kā tualetes papīrs. Taču tā gluži nav. Patiesībā šie materiāli bieži vien nesadalās vispār vai to sadalīšanās notiek lēni un nepilnīgi. Turklāt jāpatur prātā, ka šādas norādes var būt daļa no zaļmaldināšanas – maldinošas stratēģijas, kas rada ilūziju par produkta draudzīgumu videi.
Svarīgi atcerēties – izlietotas higiēnas preces nedrīkst bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā, pat ja uz tām ir kāda no iepriekšminētajām norādēm! Tās jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Radi pārmaiņas jau šodien!
Videi draudzīgāku ieradumu ieviešana neprasa daudz, bieži pietiek ar mazām izmaiņām ikdienā. Auduma iepirkumu maisiņš var kalpot gadiem. Mainot autiņus un mazgājot bērnu, ūdens ir ilgtspējīgāka alternatīva mitrajām salvetēm. Arī rokas var notīrīt, izmantojot šķidro dezinfekcijas līdzekli atkārtoti uzpildāmā pudelītē, nevis mitrās salvetes, kas uzreiz pēc to izmantošanas kļūs par atkritumu.
Atceries – šķirot ir vienkāršāk nekā jebkad, jo īpaši, ja runa ir par sadzīves atkritumiem – tiem paredzētie konteineri parasti pieejami pie dzīvojamām mājām! Savukārt pieņemšanas punkti, kas paredzēti cita veida atkritumu nodošanai viegli atrodami interaktīvajā kartē vietnē skiroviegli.lv.
Plašāku informāciju un ieteikumus ērtai un pareizai šķirošanai var atrat vietnē videspratiba.lv. Tā ir apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un “Zaļās jostas” radīta vides izglītības platforma, kur vienuviet apkopota informācija gan par šķirošanu, gan par to, kā atpazīt zaļmaldināšanu, kā strādā aprites ekonomika un kā jau no mazotnes bērniem ieviest videi draudzīgākus ikdienas paradumus.
Kanalizācija nav vieta, kur atbrīvoties no atkritumiem. Mūsu spēkos ir mainīt ieradumus un padarīt vidi tīrāku, drošāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm. Tas neprasa daudz – tikai mazliet vairāk apzinātības un atbildības ikdienā.