NĪAA: Teju 25% cilvēku vakcinējas tirdzniecības centros – tiem jāpaliek pieejamiem visai sabiedrībai

Lēmumpieņēmēju vidū viens no aktuālākajiem jautājumiem ir ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītie ierobežojumi tirdzniecībā. Lielākie tirdzniecības centri ir iepazinušies ar ministriju izstrādātajiem ierobežojumu variantiem un atkārtoti uzsver – Latvijā nedrīkst pieļaut Lietuvas kļūdas, tirdzniecības centros ļaujot ieiet tikai vakcinētiem pircējiem. 

Tā vietā ir jāspēj nodrošināt pieeja pirmās nepieciešamības preču veikaliem un vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros, kuros vakcinējas teju ceturtdaļa sabiedrības, kā arī jāņem vērā gaisa kvalitātes un ugunsdrošības jautājumi, ieviešot jaunus ierobežojumus tirdzniecībā.

Tirdzniecības centri jau vairākkārt pauduši nostāju par to, ka pārtikai, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm ir jābūt pieejamām visos veikalos, tostarp tirdzniecības centros, pilnīgi visiem iedzīvotājiem vienādi, bet citu veikalu apmeklēšanai iespējams izskatīt prasību uzrādīt derīgu sertifikātu. Dalījums pirmās un otrās nepieciešamības preču veikalos jau ir pastāvējis iepriekšējos augstas saslimstības periodos un pierādījies kā praksē realizējams un efektīvs. Veikalu dalījumu veikt ir organizatoriski vienkārši, ņemot vērā saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas jeb NACE kodus, kas pietiekami precīzi atspoguļo veikala pamatprodukciju.

Vienlaikus ar pirmās nepieciešamības preču veikaliem pieejamiem jābūt arī tirdzniecības centros izveidotajiem vakcinācijas punktiem, kas kļuvuši par vakcinācijas procesa neatņemamu sastāvdaļu. “Rīkojoties kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, tirdzniecības centri ir līdzdarbojušies vakcinācijas procesā, atverot 17 vakcinācijas punktus visā Latvijā, kuriem katrs tirdzniecības centrs piešķīris vidēji 150 m2 lielu telpu, nepiestādot par to nomas maksu. Statistika apliecina, ka šobrīd tie ir viena no galvenajām vakcinācijas vietām. Kopā augustā vakcīnu saņēmis aptuveni 141 tūkstotis cilvēku [1], no kuriem 24,8% jeb 35 tūkstoši vakcinācijas procesu veikuši tieši tirdzniecības centros. Ja turpmāk tiktu liegta ieeja tirdzniecības centrā bez derīga sertifikāta, tas ievērojami bremzētu vakcinācijas procesu valstī, tādējādi vēl vairāk paildzinot ierobežojumu periodu,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Tirdzniecības centri ir epidemioloģiski droša vide, kur atrasties gan vakcīnas saņemšanai, gan ikdienas pirkumu veikšanai – to nodrošina arī ēku augstā gaisa kvalitāte. Tieši to zinātnieki, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki un Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) izceļ kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē vīrusa izplatību telpās. Visi lielākie tirdzniecības centri Latvijā ir aprīkoti ar profesionālām, jaudīgām gaisa ventilācijas sistēmām, kas nodrošina visa telpu gaisa pilnīgu apmaiņu pat 20 minūšu laikā. Tātad pat līdz 3 reizēm stundā viss gaiss tirdzniecības centrā nomainās, nodrošinot to, ka līdz ar katru pircēju plūsmu vairums potenciālo vīrusa daļiņu tiek izvadītas no ēkas. Tādējādi tirdzniecības telpās ar ventilācijas palīdzību tiek uzturēts ļoti zems CO2 līmenis – vidēji 395 līdz 660 ppm.[2]

Tāpat tirdzniecības centri norāda, ka, plānojot ierobežojumus, uzmanība jāpievērš arī ugunsdrošības jautājumiem. Ierobežojumu kontekstā ir izskanējusi ideja veidot fiziskus norobežojumus tirdzniecības centros, lai, piemēram, nevakcinētos pircējus novirzītu tikai uz pirmās nepieciešamības preču veikaliem. Šāds risinājums – izvietot fiziskas barjeras vai šķēršļus tirdzniecības centru koplietošanas telpās – var radīt nopietnas problēmas evakuācijas procesā, jo tas neatbilst ēkas plānojumam un evakuācijas plāniem. Lai no šādiem riskiem izvairītos, tirdzniecības centri aicina valdību meklēt drošus un no ekonomiskā viedokļa racionālus risinājumus, kas ļautu uzlabot epidemioloģisko situāciju valstī, neapdraudot cilvēku vispārējo drošību un neradot atkārtotus draudus uzņēmējdarbībai.