Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle
Pirms būvēt noliktavu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ar ko uzņēmums nodarbosies un kāda loģistika noliktavā taps ieviesta – vai tā būs paredzēta ātras aprites precēm, vai arī preces tajā tiks uzglabātas ilgāku laiku. Proti, vai kustība noliktavā būs strauja un intensīva, vai lēna, līdzīga kā arhīvā. Jo tieši no tā ir atkarīgs, cik platas būs ejas starp plauktiem, un vairāk vai mazāk vietas pirms rampām ir nepieciešams.
Lai gan parasti noliktavas vērtību mēra kvadrātmetros – saistībā gk. ar īres maksu, taču pareizāks noliktavas vērtības (ietilpības) rādījums ir mērāms kubikmetros, kas īpaši uzskatāms kļūst, ja noliktava tiek pareizi izplānota. Tādēļ pareiza noliktavas plānošana ļauj būtiski palielināt tās efektivitāti – gan nepieciešamo investīciju, gan tās uzturēšanas izmaksu ziņā.
Pirms būvēšanas nepieciešams saprast, kas tiks būvēts
Nereti sastopami gadījumi, kad pasūtītāji būvē noliktavu, īpaši nedomājot par to, kam tā tiks būvēta – "gan jau kaut kam iznomāsim". Tā rezultātā tiek uzbūvēts kaut kas "universāls", nepadomājot par to, kādas ir plauktu un iekrāvēju tehnoloģijas, kādam būtu jābūt plauktu un loģistikas procesu izvietojumam telpā (ēkas plānā). Noliktavu tehnika, tās parametri un visa šīs industrijas attīstība pēdējo 60 gadu laikā ir attīstījusies eju platumu sašaurināšanas virzienā. Šīs virzības iemesls ir palielināt noliktavas lietderīgi izmantojamo platību, maksimāli samazinot neizmantojamos tukšumus – koridorus, ejas. Tādēļ, ja vēlamies panākt maksimālu noliktavas ietilpību, ir nepieciešams veikt nevis noliktavas plauktu pieskaņošanu ēkas kolonnām, bet otrādi – ēkas kolonnas ir jāpakārto plauktu izvietojumam.
Tas nozīmē, ka noliktavas plānošana vispirms ir jāsāk ar paredzamo plauktu izvietojumu, pēc tam var ķerties klāt loģistikas procesiem un precēm, un tikai pēc tam kļūst redzams, kur vislabāk likt gaidāmās noliktavas kolonnas. Tas ir svarīgi tādēļ, lai kolonnas neatrastos ejas vidū, lai tām varētu pabraukt garām.
Svarīgi izvēlēties pareizu kolonnu soli
Interesanti un savā ziņā paradoksāli, ka mūsu arhitektūra joprojām pieturas pie senāk pieņemtām vērtībām un izvēlas kolonnu soli ar platumu 6, 12 vai 24 metru, kas bieži vien neatbilst mūsdienu loģistikas prasībām. Ja noliktavu plānošanu sāk ar plauktu izvietojumu un pēc tam veic kolonnu izvietojumu, izrādās, ka kolonnu solim jābūt, piemēram, nevis 12 m, bet 10,5 m, 16,5 m vai 21,6 m. To nosaka kārta, ar kuru atkārtojas optimālais ejas platums, taču ēku plānošanā to bieži vien neņem vērā.
Pielāgojot ēkas izmērus plauktiem un loģistikas procesiem, iespējams gūt ievērojamu ekonomisko ieguvumu. To labi raksturo šāds piemērs: uzņēmums plāno būvēt noliktavu ar 10 000 palešu vietu ietilpību. Būvējot ar plaši izplatīto kolonnu soli 12 m, griestu augstumu 10,5 m, un eju platumu piemērojot bīdmasta krautņotājiem, noliktavas platība būs apmēram 7500 m2 un investīcijas sasniegs 3,75 mlj. eiro.
Šādas pašas ietilpības noliktavu iespējams uzbūvēt ar kolonnu soli 10,5 m. Pat, nemainot plauktu un noliktavas tehnikas tehnoloģiju, noliktavas platība samazināsies līdz 6800 m2 un izmaksas samazināsies par 350 tūkstošiem eiro. Savukārt, pamainot noliktavas tehniku uz ļoti šauro eju tehniku (VNA), noliktavas platība samazināsies līdz 4700 m2 un ietaupījums investīcijās sastādīs 1 miljonu eiro. Turklāt arī uzturēšanas izmaksas (apkure, apgaismojums, ventilācija, īres maksa) šādai noliktavai būtu mazākas.
Tādēļ pirms noliktavas arhitektūras plānošanas būtu ļoti noderīgi pakonsultēties ar loģistikas speciālistiem. Šajos jautājumos vienmēr gatavi palīdzēt un savus padomus sniegt Jungheinrich loģistikas konsultanti.
Tipveida kolonnu solis atkarīgs no izmantojamās tehnikas veida
Eksistē vismaz 3 – 4 dažādi izmantojamās noliktavu tehnikas koncepti, kuru izvēli nosaka nepieciešamais celšanas augstums, celtspēja konkrētajā augstumā un ražīgums. Izvēloties konkrētajai noliktavai piemērotāko tehnikas veidu, var atrast arī optimālo tipveida kolonnu soļa izmēru. Piemēram, tādai populārai tehnikai kā bīdmasta krautņotājs, ko izmanto visas lielās noliktavas ar celšanas augstumu līdz 8 – 13 m, optimālais kolonnas solis būs nevis pierastie 12 m, bet 10,5 m, 16,5 m vai 21,6 m. Citiem tehnikas veidiem tas atšķirsies.
No kolonnu soļa lieluma ir atkarīga arī noliktavas jumta konstrukcija, savukārt no noliktavā izmantojamās tehnikas – optimālais griestu augstums, bet tas jau ir cita raksta stāsts.
Vairāk informācijas:
Jungheinrich Lift Truck SIA
Rītausmas 23,
Rīga, LV 1058
Phone: +371 67813 913
Fax: +371 67813 911
info@jungheinrich.lv
www.jungheinrich.lv
Foto: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle; autors: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle
Foto: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle; autors: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle
Foto: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle; autors: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle
Foto: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle; autors: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle
Foto: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle; autors: Noliktavas efektivitāti tieši ietekmē izvēlētā loģistika un pareiza kolonnu soļa izvēle