"Nord Stream" iegulda pirmā cauruļvada caur Baltijas jūru pēdējo posmu

  "Nord Stream AG" ir gandarīts paziņot, ka visi trīs pirmā 1224 km garā dabasgāzes cauruļvada, kas šķērsos Baltijas jūru, posmi ir ieguldīti un tiks šovasar savienoti zem ūdens netālu no Somijas un Zviedrijas krasta. Jaunā cauruļvada sistēma uzsāks dabasgāzes transportēšanu no Krievijas uz Eiropas Savienību paredzētajos termiņos, 2011. gada pēdējā ceturksnī. Otro no diviem paralēlajiem cauruļvadiem saskaņā ar grafiku ir plānots pabeigt 2012. gadā.  

 

"Pavisam drīz Eiropai drošu gāzes piegādi uzsāks 7,4 miljardus eiro vērtais privātā finansējuma "Nord Stream" projekts, kas savienos pasaules lielākos dabasgāzes krājumus Krievijā ar Eiropas gāzes cauruļvadu tīklu, nodrošinot dabasgāzes piegādes kontinentam vismaz 50 gadu garumā," paziņoja "Nord Stream" izpilddirektors Matiass Varnigs (Matthias Warnig). "Laikā, kad nesenie notikumi pasaulē izraisīja paaugstinātas bažas par kodolenerģiju un enerģijas importu no Ziemeļāfrikas, mūsu galvenais infrastruktūras projekts ir kļuvis vēl nozīmīgāks gan Eiropai, gan Krievijai," viņš piebilda.

 

Kad 2012. gadā tiks pabeigta cauruļvada būvniecība, "Nord Stream" gāzes vads spēs nodrošināt Eiropai aptuveni 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā. Ar šo gāzes apjomu ik gadu var nodrošināt 26 miljonus mājsaimniecību. Līdz 2015. gadam nav ieplānots uzsākt neviena cita cauruļvada darbību ar transportēšanas spēju virs 10 mljrd. m3.

 

"Nord Stream" izstrādātais 1224 km garais cauruļvads darbosies bez starpkompresoru stacijām. Cauruļvadam būs trīs dažādi spiedieni un dažāds cauruļu sienu biezums, jo gāzes spiediens ceļā no Krievijas līdz Vācijas krasta zonai samazināsies. Šo triju cauruļvada posmu savienojumi atradīsies divās vietās jūrā, kur spiediens mainīsies no 220 uz 200 un no 200 uz 170 bāriem attiecīgi. Somijas līča cauruļvada posms tiks savienots ar centrālo cauruļvada posmu Somija ūdeņos pavasarī aptuveni 80 metru dziļumā. Cauruļvada centrālā un dienvidrietumu posmu savienošana notiks vasarā, 110 metru dziļumā netālu no Gotlandes salas Zviedrijā un iezīmēs pirmā cauruļvada būvniecības pabeigšanu.

 

Pirms visu triju cauruļvada posmu savienošanas un pievienošanas pie Krievijas un Vācijas krasta zonas, tie ir izmērīti un pakļauti rūpīgiem spiediena testiem. Pirmā cauruļvada sagatavošanas pasākumi tā nodošanai ekspluatācijā ir uzsākti saskaņā ar grafiku. Jūras cauruļvada 1. un 2. posma tīrīšana, mērīšana un spiediena testēšana ir jau veiksmīgi paveikta. Ar trešā posma spiediena testu tiks pabeigta cauruļvada mehāniskā ieguldīšana. Visām Vācijas krasta zonā esošajām caurulēm ir veikti spiediena testi. Cauruļu spiediena pārbaudes Krievijas krasta zonā ir ieplānotas uz maija beigām, kad tiks pabeigti visi metināšanas darbi. Pirms nodošanas ekspluatācijā 2011. gada pēdējā ceturksnī, visa sistēma tiks vēlreiz pakļauta stingrai pārbaudei.

 

Ievērojot augstas drošības un apkārtējās vides prasības

 

"Viens no iemesliem "Nord Stream" projekta veiksmei ir tas, ka no paša sākuma mēs īpašu uzmanību pievērsām drošības un apkārtējās vides aspektiem, kā arī rūpīgi izplānojām katru cauruļvada metru," sacīja Matiass Varnigs. "Kopumā "Nord Stream" ir ieguldījis vairāk kā 100 miljonus eiro, un ir konsultējies ar valdībām, valsts institūcijām, ekspertiem un ieinteresētām pusēm visās Baltijas jūras reģiona valstīs, lai nodrošinātu drošu un ekoloģiski nekaitīgu cauruļvada izstrādi, maršrutēšanu, būvniecību un ekspluatāciju".

 

"Šobrīd "Nord Stream" iegulda papildu 40 miljonus eiro visaptverošā apkārtējās vides monitoringa programmā, kuras ietvaros aptuveni 1000 izpētes vietās veic mērījumus 16 dažādos parametros visa būvniecības procesa laikā un pirmajos trīs ekspluatācijas gados. Es ar prieku varu paziņot, ka daudzu faktoru faktiskā ietekme uz apkārtējo vidi izrādījās mazāka nekā tika noteikts ietekmes uz vidi novērtējumos pirms būvniecības sākuma," viņš piebilda.

 

Rūpīgi izplānotā būvniecības programma

 

"Nord Stream" ir paguvis pabeigt pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem paredzētajos termiņos, 12 mēnešu laikā. "Nord Stream" direktors būvniecības jautājumos Rurds Hoekstra (Ruurd Hoekstra) paskaidroja, kā viņiem tas izdevies: "Būvniecības programmas vienmērīgu un nepārtrauktu izpildi veicināja rūpīga katra šī sarežģītā infrastruktūras projekta posma plānošana, ieskaitot tehnisko, loģistikas, drošības, apkārtējās vides un ekspluatācijas aspektu. Mūsu plānošana izrādījās vienlaicīgi pietiekoši elastīga un spēcīga, cīnoties ar ārkārtīgi sarežģītiem laika apstākļiem Baltijas jūrā, kuri brīžiem noveda pie piespiedu dīkstāves. Visā būvniecības laikā Baltijas jūrā vienlaikus strādāja vismaz 30 kuģi, un visa darbība notika pēc paredzētā plāna," sacīja Rurds Hoekstra.

 

"Gludu projekta izpildi veicināja arī "Nord Stream" ekoloģiski tīras loģistikas koncepcija, kas ļāva izmantot visefektīvāko un apkārtējai videi draudzīgāko veidu 202 tūkstošu 23 tonnu smago ar cementa kārtu pārklāto cauruļu ražošanā un piegādē. Šis apkārtējās vides prasības ievērojošais risinājums nodrošināja to, ka līdz cauruļvada ieguldīšanas baržām visā 1224 km maršrutā, cauruļu piegādes kuģiem nebija jāmēro vairāk par 100 jūras jūdzēm (aptuveni 185 km)," piebilda Rurds Hoekstra.

 

Uzņēmumam Saipem piederošais cauruļvadu ieguldīšanas kuģis "Castoro Sei", kas ieguldīja lielāko daļu 1. cauruļvada, šobrīd ir ceļā uz Somijas ostas pilsētu Turku, kur tiks veikta tā tehniskā apkope pirms uzsākt 2. cauruļvada ieguldīšanu, kuru ir plānots pabeigt 2012. gada pavasarī. Uzņēmuma Saipem apakšuzņēmēja Allseas cauruļvadu ieguldīšanas kuģis "Solitaire" atkali strādās pie cauruļvada posma ieguldīšanas Somijas līcī. Paralēlo cauruļvadu sistēma būs pilnībā pabeigta un gatava ekspluatācijai 2012. gada pēdējā ceturksnī.

 

Pēdējās caurules dzīves stāsts

 

Visas 1. cauruļvada caurules tika ražotas Vācijā vai Krievijā, bet pārklātas ar betona kārtu Somijā vai Vācijā; katra caurule tika atsevišķi pārbaudīta. Pēdējās caurules dzīves ceļš sākās 2009. gada 10. novembrī Vācijas pilsētā Dillingenā, Zāras apgabalā, kur uzņēmums Dillinger Hütte GmbH izgatavoja sākotnējo tērauda plāksni. Tad 2010. gada 8. janvārī  Mulheimā EUROPIPE GmbH šo plāksni pārveidoja par 12 tonnu smagu un 48 collas diametrā lielu cauruli.

No Mulheimas 2010. gada 8. janvārī šī caurule tika ar vilcienu transportēta uz Mukrānu, Vācijas pilsētu Baltijas jūras krastā, kur franču kompānija EUPEC S.A. pārklāja to ar betona kārtu, tādējādi dubultojot tās svaru līdz 23 tonnām, kas nodrošinās cauruļvadam papildu stabilitāti jūras dzelmē.

2011. gada 11. aprīlī caurule tika nogādāta "Nord Stream" šķirošanas stacijā Slitē, kas atrodas Zviedrijai piederošā Gotlandes salā. 2011. gada 3. maijā caurule tika iekrauta itāļu kompānijas Saipem S.p.A. cauruļu ieguldīšanas kuģī "Castoro Sei".

Caurules liktenis izšķīrās 4. maijā, kad tā nonāca galvenajā montāžas līnijā, kur tika pakļauta fasetēšanai, piemetināta pie citas caurules, un tās gals tika nobloķēts. Tad dubultā 24 metru garā caurule tika piemetināta pie kopējā cauruļvada un nolaista savā precīzā atrašanās vietā jūras dzelmē, cauruļvada 674 kliometru punktā (KP), kas ir 674 km attālumā no Krievijas krasta zonas, blakus cauruļvada pirmajai caurulei, kuru "Castoro Sei" ieguldīja 2010. gada aprīlī.

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.