Nord Stream iesniedz pārskatu par apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmu
Cūgā, 2010.gada 27.oktobrī, Nord Stream iesniedza savu "Apkopoto apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmu" visām deviņām Baltijas jūras valstīm: Krievijai, Zviedrijai, Dānijai, Vācijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Tā sagatavošana ir Nord Stream iniciatīva un tā galvenais mērķis ir uzskatāmi parādīt Nord Stream plašās apkārtējās vides monitoringa aktivitātes Baltijas jūrā, visā cauruļvada maršruta garumā.
Pamatojoties uz nacionālo būvniecības atļauju nosacījumiem un prasībām, kuras izsniedza Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas atbildīgās institūcijas, Nord Stream sagatavoja piecas nacionālās apkārtējās vides monitoringa programmas, kuras ietvaros dokumentēs cauruļvada būvniecības ietekmi uz apkārtējo vidi attiecīgās valsts jurisdikcijas ietvaros. Nacionālās apkārtējās vides monitoringa programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši katras valsts parsībām un nosedz visu cauruļvada maršrutu.Lai varētu pārskatāmi atspoguļot apkartējās vides monitoringa aktivitātes, Nord Stream nolēma izveidot "Apkopoto apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmu". Nodrošinot projekta caurspīdīgumu un kā Nord Stream iniciatīva, šodien šis ziņojums ir iesniegts visām deviņām Baltijas jūras valstīm.
Faktiskie monitoringa pētījumi un tiem sekojošo ziņojumu iesniegšana nacionālajām apkārtējās vides institūcijām jau ir uzsākta. Tāpat Nord Stream gatavojas iesniegt pārskatu par monitoringa rezultātiem. Rezultātus apkopos gada ziņojumā un līdzīgi kā "Apkopoto apkārtējās vides un sociālo monitoringa programmu", to izplatīs atbildīgajām amatpersonām, kā arī tā būs pieejama publiski. Turpmāk monitoringā iegūtie dati būs pieejami pētījumu veikšanai, Baltijas jūras ekosistēmas uzlabošanai.
Monitoringa aktivitātes ietver tādas fiziskās un ķīmiskās izpētes kā, piemēram, ūdens kvalitāte un nogulsnes. Tādas bioloģiskās daudzveidības kā putni, zivis un jūras zīdītāji novērojami arī tiek veikti. Papildus notiek arī sociāli-ekonomiskās vide monitorings, kas ietver komerciālo zvejniecību un iespējamā ietekme uz kultūras mantojumu arī tiek novērota. Pamatpētījumi tika veikti pirms būvniecības uzsākšanas un monitorings turpināsies vienu gadu pēc cauruļvada būvniecības pabeigšanas un monitoringa fokuss no ietekmes būvniecības laikā tiks pārorientēts uz monitoringu ekspluatācijas laikā.
Vairāk kā 20 izpētes uzņēmumu ir iesaistīti pētījumu un mērījumu veikšanā. Iegūtos rezultātus analizē starptautiski atzītas laboratorijas un Nord Stream par sanemtajiem rezultātiem iesniedz atskaites atbildīgajām vides institūcijām katrā valstī.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa Nord Stream cauruļvada būvniecība notiek valstīs, kuru likumdošana un standarti atbilst Eiropas Savienības direktīvām un regulām, nacionālās apkārtējās vides monitoringa programmas ir atšķirīgas. Lielākās atšķirības ir saistītas ar atšķirīgajiem vides faktoriem starp Somu jūras līci, pašu Baltijas jūru un seklajiem ūdeņiem Portovajas līcī. Arī dažādām projekta aktivitātēm (piemēram. mīnu iznīcināšana, bagarēšana) katrā valstī ir atšķirīgas prasības. Papildus, arī nacionālās atškirības ir ietekmējušas monitoringa programmu izveidi.
Piemēram, Zviedrijā Nord Stream būvniecības darbu ietekmi monitorēs pēc sekojošiem septiņiem parametriem: duļķainība (noglšņu izplatība), ūdens kvalitāte, zivju apjomi, komerciālā zvejniecība, iejaukšanās jūras gultnē, kultūras pieminekļi un munīciju iznīcināšana.
Nord Stream izvērtēs un dokumentēs jebkādu duļķainību gultnes bagarēšanas procesā uz Natura 2000 robežas Hoburgas krasta rajonā un Norra Midsjobanken rajonā. Mērķis ir nodrošināt izsniegtajā atļaujā noteikto noguļšņu koncentrācijas slieksni 15mg/l apmērā. Tiks izveidotas četras pastāvīgas novērošanas stacijas, katra aprīkota ar sensoriem duļķainības un straumes mērījumu veikšanai. Šī uzdevuma veikšanai Nord Stream ir nolīdzis Dānijas Hidraulikas Institūtu (Danish Hydraulic Institute) un Zviedrijas Meteroloģijas un Hidroloģijas Institūtu (Swedish Meteorological and Hydrological Institute). Apkārtējās vides monitoringa rezultāti tiek iesniegti Zviedrijas apkārtējās vides aizsardzības aģentūrai.
"Apkopotā apkārtējās vides un sociālais minitoringa programma" ir pieejams un lejuplādējama Nord Stream mājas lapā:
http://www.nord-stream.com/lv/drosiba-un-vide/vides-monitoringa.html
Ja ir nepieciešama papildus informācija, lūdzu sazinieties ar:
Romānu Baumani, Nord Stream padomnieku Baltijas valstīs
Mob: +371 29403435
e-pasts: romans.baumanis@nord-stream.com
Piezīmes redaktoriem:
"Nord Stream" ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. 2007. gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 312 miljardi kubikmetru, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 516 miljardus kubikmetru gadā (avots: IEA, World Energy Outlook, 2009). "Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25 procentus no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 km garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljardi kubikmetru gadā tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.
"Nord Stream AG" ir starptautisks Šveicē reģistrēts kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. Krievijas uzņēmuma "Gazprom" šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet Vācijas uzņēmumiem "BASF/Wintershall Holding AG" un "E.ON Ruhrgas AG" pa 20% akciju katram. Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" un Francijas enerģētikas uzņēmumam "GDF SUEZ S.A." katram pieder 9% akciju.
"Nord Stream" ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006. gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas Padome norādīja, ka Nord Stream ir "Eiropas interesēm nozīmīgs projekts". Līdz ar to "Nord Stream" ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem projektiem, lai nodrošinātu Eiropas enerģijas infrastruktūras vajadzības.
"Nord Stream" cauruļvada būvniecība ir uzsākta 2010.gada aprīlī, pēc detalizētu apkārtējās vides pētījumu un Ieteikmes uz vidi novērtējumu (IVN) veikšanas visā cauruļvada maršruta garumā. Projekta laikā izmanto 3 cauruļvadu ieguldīšanas kuģus: Saipem uzņēmuma Castoro 6 kuģis veic lielāko daļu zemūdens būvniecības. Castoro Dieci ir pabeidzis būvniecības darbus Vācijas ūdeņos, kur tas izbūvēja abu cauruļvadu krasta nostiprinājum Vācijas teritorijā. Somu jūras līcī kā "Saipem" apakšuzņēmēju izmanto Allsea Solitaire kuģi. Pirmā cauruļvada darbību ir plānots uzsākt 2011.gadā un otrā cauruļvada – 2012.gadā.